Iniciatīva  “Latvijas skolas soma” infografika

2020./2021.m.g.

“Radošā rakstīšana” kopā ar “Ziedoņa klasi”

Interesanta, citādāka, radoša, kopdarbs, tēli…

Domas, stāsti, epifānija un Imants Ziedonis…

Zināšanas, interesants darbs, neparasti, prāts…

Interesanti, sadarbība, zināšanas, radošums, doma…

Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījās kultūrizglītības iniciatīvas “Ziedoņa klase” izglītojošā nodarbībā, kurā kopā ar fonda “Viegli” līdzdibinātāju mūziķi Māru Upmani- Holšteinu iepazina I.Ziedoņa literāro daiļradi, tās mantojuma būtisko daļu – epifānijas. Jau pirms nodarbības latviešu valodas stundās jaunieši bija iepazinuši I.Ziedoņa daiļradi, epfānijas kā literāro žanru, mācījušies izprast epifānijās izteikto domu.

Nodarbības laikā M. Upmane- Holšteina izstāstīja savu pieredzi par epifāniju rakstīšanu, kur un kā meklēt tēlu, kā izveidot tēla portretu. Pēc tam jaunieši tika aicināti izvēlēties un izlasīt to epifāniju, kura atbilst dzimšanas mēnesim, atrast galveno tēlu un izveidot tā portreta aprakstu. Mazajās komandās jaunieši iepazīstināja savus klasesbiedrus ar individuāli paveikto, tad veidoja savas epifānijas plānu, kurā darbojās visi individuāli izvēlētie tēli. Gala rezultātā tapa epifānija, kurai vajadzēja atrast pašu labāko nosaukumu, iedvesmojoties no I.Ziedoņa minimismiem. Nodarbības noslēgumā katra mazā komanda pieteica savu epifāniju ar tās nosaukumu, nolasīja vai izstāstīja tās plānu.

Šo nodarbību ir viegli iekļaut latviešu valodas stundas saturā.  Nodarbība ir 90 min. gara un ‘’Ziedoņa klases’’ skolotājs vada šo nodarbību platformā Zoom, bet Māra Upmane –Holšteine stāsta savu pieredzi video formātā.

Šī ir alternatīva un pieredzē balstīta nodarbība jauniešiem un citiem I.Ziedoņa daiļrades cienītājiem.

Mūsu ieteikums veidotājiem- vēlreiz pārskatīt nodarbības saturu, sabalansēt grupu darbu un pasākuma vadītāju iesaisti pasākumā. Skolēni praktiski visu laiku darbojās grupās, kas, protams, nav slikti, bet bija daudz par daudz! Vēlējamies pamatīgāku vadītāju iesaisti.

Nelielam ieskatam piedāvājam jauniešu sacerētās epifānijas.

Esi brīvs un atradīsi skaistu dienu!

Lauku sēta. Saulaina vasaras diena. Cilvēks cenšas pūst milzīgu Burbuli. Un tas viņam izdodas. Gaisma Burbuli samīļo, veltot tam visskaistākās krāsas. Skaudīgā Zoss ļauni noskatās Burbuļa un Gaismas maiguma izpausmē.

Greizsirdība no Zoss laužās laukā pa visām malām. Tā pieķer mirkli, kad Burbulis neuzmanīgi nolaižas tuvu zemei. Blaukš! Zoss Burbuli pārspridzina un lielīgi aizčāpo pār sētu.

Gaisma meklē savu draugu. Cilvēks smaidīdams noskatās Zoss nedarbā. Paņem burbuļu pūšamo un ievelk dziļu elpu un pūš. Ir uzradies jauns Burbulis. Gaisma ātri saprot, ka tas taču tas pats Burbulis. Gaisma Burbulim čukst ausī, lai nelaižas tuvu zemei jo Zoss var atkal to saspridzināt. 

Cilvēks un Zoss noskatās kā augstu debesīs ceļas krāsains Burbulis.

/Nikola, Ralfs T., Ralfs A., Kristers F., Kristjans/

Domā pozitīvi

Teliņš, Burbulis, Dziesma un Vārds Diemžēl reiz satikās pļavā. Mazais Teliņš mierīgi plūca svaigo pavasara zālīti un Dziesma pļavas malā pūta milzīgu Burbuli. Turpat netālu Vārds Diemžēl vaimanāja par kārtējo ‘’diemžēl’’.

Dziesmas pūstais Burbulis piepildījās ar skaistu dziesmu un lēni pacēlās gaisā, un pielidoja pie Teliņa. Teliņš tādu brīnumu nekad nebija redzējis. Šo skaistumu ieraudzīja arī Vārds Diemžēl un sāka trijotni baidīt: ‘’Diemžēl, man jūs jāapbēdina, bet Burbulis ir ļoti trausls un drīz pārplīsīs. Diemžēl arī skaistā dziesma tiks aiznesta līdzi vējam un to neviens vairs nekad nedzirdēs. Teliņ, tev arī vairs nebūs par ko priecāties, diemžēl.’’

Skaisto dziesmu uz saviem spārniem paņēma putni un trallināja tai līdzi. Burbuli nofotografēja Teliņa saimniece. Tagad Teliņš varēs par Burbuli priecāties arī tad, ja Burbulis klāt nebūs.

Tā bija pēdējā reize, kad Vārds Diemžēl šajā kompānijā izskanēja pēdējo reizi. 

/Laura, Madara, Deivids, Evelīna, Denīze/

Raksta autori: D.Rimaševska, I.Poļikova

Mūsdienu versija Sprīdīša ceļojumam apkārt pasaulei 

Tā ir atraktīva muzikāli-izglītojoša koncertlekcija, kurā uz skatuves ar klausītājiem satiekas divi talantīgi mūziķi- somu izcelsmes latvietis Marko Ojala – akordeona un ģitāras virtuozs un apburošā dziedātāja Rūta Dūduma, lai kopā parādītu mūsdienu versiju Sprīdīša ceļojumam apkārt pasaulei. 

Ceļojot apkārt pasaulei, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas sākumskolas skolēni iepazīst dažādu pasaules valstu kultūru un šo valstu saikni ar Latvijas vēsturi. Mūziķi caur vizuāli krāšņo un muzikāli bagātīgo programmu iepazīstina skolēnus ar Latvijas vēstures nozīmi pasaules ģeogrāfijas un vēstures kontekstā, tā ļaujot labāk izprast dažādu valstu valodas un kultūru. 

Klausoties Argentīnas tango mūziku, tiek atklātas paralēles –  Pēteris Šnore ar Latvijā būvēto burinieku kuģi “Rota” kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru, nonākot Argentīnas ostā Rosario; vai pieminot Latvijas Simtgades projekta “Karoga ceļš” stāstu, muzikāli “piestājot”  un satiekot pasaulē dzīvojošos latviešus; kā arī muzikāli apspēlējot Annas Brigaderes lugu un kino filmu “Sprīdītis”.

Skolēnu atziņas pēc koncertlekcijas :

• Talantīgi un atraktīvi mūziķi!
• Patika Rūta un Marko!
• Ļoti jautrs, skanīgs un noskaņojumu uzlabojošs pasākums!
• Skaistas dziesmas.
• Patika, ka dziedāja dažādās valodās.
• Interesanti stāsti par katru dziesmu.
• Pārsteigums, ka dziedātājs no Somijas tik labi runā latviski.
• Interesanti, ka dziesma “Dāvāja Māriņa” bija visvairāk atskaņotā dziesma Japānā.
• Patika, ka katrai dziesmai bija savs stāsts un vēstures fakti.
  

“Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”

Mācību gada izskaņā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 8.- 9. klašu skolēniem tika dota iespēja piedalīties lieliskajā koncertlekcijā “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”.

Par godu Maestro 85 gadu jubilejai pazīstamie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi- dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse un komponists Jānis Ķirsis ir sarūpējuši audio-vizuālu koncertlekciju “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls.” Tas ir muzikāls stāsts par Raimonda Paula daiļradi – laikmetu, kurā viņš mācījies, strādājis, kā arī par Maestro muzikālajām gaitām šodien.

Koncertprogrammas kodolu veido R.Paula jaunības aizraušanās- klasiskā un džeza mūzika, kuru pats spēlēja un interpretēja studējot Latvijas Konservatorijā. Tie ir Džordža Geršvina “Summertime”, Leonarda Bernstaina mūzika, Skota Džoplina regtaimi, Sergejs Rahmaņinovs u.c., kā arī mūzika, ko Raimonds Pauls komponēja laikā, kad aktīvi darbojās Latvijas Radio 1. ierakstu studijā pagājušā gadsimta 60. un 70. Gados: “Mēs tikāmies martā”, “Elēģija”, “Lai tik Līst” u.c.- tā ir sadarbība ar tādām leģendām kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Latvijas Radio Bigbends, Gunārs Rozenbergs, Aija Kukule u.c., kā arī mūzika teātra izrādēm un kino.

Arī šodien lielāko daļu laika savā radošajā ikdienā Maestro pavada ierakstu studijā un koncertzālēs, kurās pulcē labākos Latvijas mūziķus un laika biedrus- Elīna Garanča, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, vokālā grupa Framest un daudzus citus, kuru radošo sadarbību ar Raimondu Paulu Rūta Dūduma- Ķirse un Jānis Ķirsis atspoguļoja savā koncertlekcijā.

Pasākuma vadītāji izveidoja viktorīnu par Maestro Raimondu Paulu, kurā skolēni uzzināja daudz jaunu un iepriekš nezināmu faktu.

Skolēni par koncertlekciju:

• Koncertlekcija neļauj ne uz mirkli zaudēt modrību un interesi;
• Ļoti dažādi muzikālie fragmenti
• Paula humors ir ļoti asprātīgs, labs humors😊
• Vadītāju duets lieliski atklāj komponista lielās darba spējas un nerimstošo jaunradi.
• Labāk iepazinu Raimonda Paula muzikālo daiļradi.
• Mana vecuma bērni daudz nezina par leģendārajiem Latvijas mūziķiem. Tagad zinu vairāk.
• Patika vēsturiskie fakti.

“Āraišu ezerpils. Jautājumu tikpat cik atbilžu.”

Progammas “Latvijas Skolas somas” ietvaros, 6. klases tiešsaistē apmeklēja izzinošo nodarbību “Āraišu ezerpils. Jautājumu tikpat cik atbilžu.”

 Skolēniem bija iespēja iepazīties ar Āraišu ezerpils vēsturi, par cilvēku dzīvesveidu, nodarbošanos un ikdienu. Nodarbībā tika meklētas atbildes par Āraišu ezerpils atklāšanu, tās pastāvēšanas laiku, senajām ēkām, darbiem, ēdienu, apģērbu, kā arī noskaidrota daudzu vārdu nozīme: kas ir dzeinis, vamzis, sietavas, krijas. Noslēgumā jauniešiem bija iespēja jaunās zināšanas pārbaudīt  spēlē Kahoot, kas sniedza ne tikai atgriezenisko saiti par doto pasākumu, bet arī ļāva sacensties skolēniem gan gudrībā, gan arī veiklībā.

Paldies Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka muzejpedagoģei Sandrai Salmiņai par  ļoti interesanto un  izzinošo nodarbību, kas ļāva ne tikai pilnveidot jauniešu zināšanas, bet arī radīja interesi valsts vēsturi.

Vēstures, politikas un tiesību skolotāja Guntra Krūkliņa

“Mūsu barikāžu laiks”

Aprīļa beigās/maija sākumā VPKV 9. klasēm bija iespēja noskatīties Antras Cilinskas režisēto filmu “Mūsu barikāžu laiks”, kā arī tiešsaistē tikties ar pašu režisori, lai iepazītu viņas darba specifiku un vairāk uzzinātu par filmas tapšanu. Režisore pastāstīja par savu darbu Jura Podnieka studijā un to, kā radās ideja veidot filmu. Skolēniem interesēja tas, kā režisore pati iesaistījās barikāžu laika darbībā un kā piedzīvotais (vai pārdzīvotais) radīja ideju par filmas tapšanu. Skolēnus interesēja arī jautājums – kā katrs Latvijas pilsonis varēja piedalīties neatkarības atjaunošanā?, kas tiem nupat bija bijis aktuāls arī 9. klašu diagnosticējošajā darbā. Var teikt, ka mācību darbs pie tēmas par valstiskās neatkarības atjaunošanos lieliski savijās kopā ar savu zināšanu un erudīcijas papildināšanu un idejām par iespējamajiem karjeras izvēles virzieniem. Pēc filmas noskatīšanās skolēni arī dalījās savās pārdomās par redzēto un izteica pateicību filmas veidotājiem!

Goda teātra izrāde jauniešiem “#Bezfiltra”

Ceturtdien, 29. aprīlī plkst.14:00, 6.a klases skolēniem bija lieliska iespēja tiešsaistē noskatīties Goda teātra izrādi “#Bezfiltra”. Pasākums bija pielāgots attālinātam mācību procesam, jo teātris piedāvāja jauniešiem izrādi, kuras norisei varēja sekot YouTube platformā. Izrāde par draudzību, kuru pārbauda atšķirīgie uzskati, dzīves pieredze un statuss sabiedrībā.

Vienas mācību stundas laikā skolēniem bija iespēja paskatīties uz savu ikdienu no malas (sociālie tīkli, piemēram, TikTok, satura veidošana YouTube kanālā, valoda, attiecības, sociālā nevienlīdzība, intereses, popularitāte, vērtības utt.). Aktieri Rolands Beķeris un Edgars Ozoliņš atklāja aktuālas mūsdienu sabiedrības problēmas, kas skar ne tikai jauniešu savstarpējās attiecības un dzīves apstākļus, bet tas ir arī stāsts par veselīgu dzīvesveidu, kurā tiek popularizēts bezatkrituma dzīves principi, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz vidi.  

Pēc izrādes noskatīšanās, 6.a klases skolēni atzina, ka izrāde bija mūsdienīga un  asprātīga. Tā lika aizdomāties par savstarpējām attiecībām, draudzību un popularitātes ietekmi uz to, kā arī par attiecībām ģimenē, par kurām parasti nerunā. Lielisks materiāls klases stundai, lai runātu par vērtībām, par reālās un virtuālās saskares punktiem, to ietekme uz attiecībām, kā arī par bezatkritumu kustību Latvijā. 

No neiespējamā uz popularitāti

1.aprīlis – pārsteigums skolēniem.  V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā  Latvijas “Skolas somas” projekta ietvaros skolēniem un skolotājiem bija iespēja noskatīties online lekciju/īsfilmu par grupas “Santehniķi” tapšanu un radošo darbību. Duets ”Santehniķi” (Elans Pureklis un Emīls Mangulis no Ogres) spēlē Latvijā neredzētu instrumentu, kuru sauc par trubafonu. Nodarbības laikā mūziķi dalījās ar savām zināšanām un pieredzi mūzikas un šovbiznesa jomā. Dalījās savā pieredzē par savas idejas realizāciju. Programmas muzikālajā daļā iekļauti dažādu paaudžu mūzikas hiti, klasikas skaņdarbi, kā arī latviešu tautas dziesmas.

9.a klases jauniešus uzrunāja tas, ka nemuzikāls jaunietis var kopā ar draugu, izveidot mūzikas instrumentu, kas izrādās arī darbojas un piedevām vēl ļoti labi. Ideja, kas sākumā likās tik nereāla, var padarīt vienkāršus lauku puišus par atpazīstamiem.

  9.b klases  jaunieši uzskata, ka no muzikantiem var mācīties dažādas lietas, proti, kā neformālā un neierastā veidā var radīt mūzikas instrumentus un skaņdarbus, ka nekad nevajadzētu padoties, jācīnās līdz galam, lai arī kas stātos ceļā – ir jācenšas sasniegt savus mērķus.

 Arī  12.a un 9. c klases jaunieši saka paldies par optimismu un motivāciju, kā izvirzīt mērķus laikā, kad viss šķietami apstājies un trūkst skaidrības par nākotni.

Pēc īsfilmas noskatīšanās skolēniem bija iespēja izpildīt testu, kurā tika iekļauti dažādi jautājumi par filmu. 

Jaunieši no Kuldīgas saka lielu paldies grupas “Santehniķi” puišiem par lielisko koncertu, skolēnu motivāciju un dalīšanos pieredzē.

Aukstā kara dokumentālais trilleris “Lēciens”

“Lēciens” (“The Jump”) ir Lietuvas, Latvijas un Francijas kopražojums. Režisores Giedres Žickītes filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja 9. oktobrī Varšavas starptautiskajā filmu festivāla konkursa programmā, iegūstot labākās dokumentālās filmas balvu.

Latvijas Skolas somas piedāvāto filmu martā bija iespējams noskatīties 11.klašu un 12.a klases skolēniem.

Kā raksta 11.b klases skolēns Pauls, filmas galvenais varonis Sims Kudirka piedzīvo vairākus posmus savā dzīvē: 20 gadus viņš ir nostrādājis uz padomju kuģiem un visi gadi ir bijuši drūmi, gluži kā cietums. Pēc tam vairākus gadus pavadījis ieslodzījumā, koncentrācijas nometnē Sibīrijā, līdz beidzot viņš nokļūst ASV, iegūst ASV pilsonību un brīvību.  11.a klases skolniece Emīlija: “Sims Kudirka ar savu ģimeni uzsāka jaunu dzīvi ASV, kļūstot par Bronksas dzīvojamā nama pārvaldnieku Ņujorkā. Viņš pat nofilmējās filmā, kura visiem patika. Tādā veidā viņš kļuva vēl populārāks.

Kāpēc Sims Kudirka izšķīrās par lēcienu?

Tās bija alkas pēc brīvības. Viņš bija noguris no valdošā padomju režīma. Vectēvs viņam allaž bija stāstījis par tālām, skaistām zemēm, par palmām, par cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Arī Sims vēlējās ko tādu piedzīvot, redzēt un dzīvot, bet pastāvošās varas dēļ, viņam tas bija liegts – tā domā Žaklīna no 12.a klases. Rūta no 11.a spriež tā: ja viņš nepārlec uz ASV kuģa “Vigilant”, viņš turpina dzīvot dzīvi, ko ienīst. Tāpēc viņš riskē un lec.

Bet, kad Sims nokļūst ASV, viņš piedzīvo vilšanos: izrādās, ka citiem migrantiem nācās veikt “melno darbu” un viņš bija viens no tiem, kam bija patiesi paveicies. Bēgļiem nācās pļaut mauriņus, krāsot žogus, grābt lapas, u.tt. Manuprāt, viņš pilnībā nespēja pieņemt šīs valsts kultūru un vienmēr jutās piederīgs savai tēvzemei – Lietuvai. Tāpēc vēlējās atgriezties dzimtenē, kur atdusas viņa senči – tā raksta 12.a klases skolēns Roberts. Luīze no 11.b klases atklāj vēl vienu vilšanās piemēru: Sims ieraudzīja kā dzīvo Amerikā. Tur valda bagātība, cilvēki izmet atkritumos labas mantas, piemēram, televizorus, apģērbu, bet lai to nopelnītu PSRS, būtu jāstrādā vesels gads. Amerikāņi dzīvo izšķērdīgi. Viņi nenovērtē to, kas viņiem ir dots.

Pastāv uzskats: brīvībai vienmēr ir sava cena. Kristīne no 12.a klases piekrīt apgalvojumam. Viņa raksta: kas tā par brīvību, ja to nebauda dzimtenē? Protams, brīvs tu vari būt ārzemēs, bet vai tā ir pilnīga brīvība un ko mēs vispār saprotam ar brīvību. Tu esi bēglis ārzemēs, brīvs bēglis, bet nekas vairāk. Ja galvenais varonis būtu palicis uz amerikāņu flotes kuģa un netiktu izdots PSRS, tad visticamāk viņa ģimenei draudētu tas pats, kas viņam. Un vai var ar mierīgu sirdi baudīt brīvību, kad tava ģimene ir nospiesta un nomocīta tevis dēļ. Un šeit atkal rodas jautājums – vai tā vispār ir brīvība? Vai arī tā ir dārga brīvība, kas savu maksā…

Galvenā varoņa ceļš uz brīvību izrādījās sāpju, ciešanu un ilgu ceļš – pārliecināta Paula Mellneberga no 12.a klases. Filmas galvenais varonis, veicot lēcienu, riskēja ar savu dzīvību, lai tikai tiktu brīvībā. Lēciens taču varēja arī neizdoties – secina Anda no 11.b klases.

Skatoties filmu, biju pārsteigts par tās notikumiem, tiešām nedomāju, ka tā man iepatiksies, bet filma bija kolosāla – atzīst 11.b klases skolēns Aleksejs.

“Zinātnes un mākslas krustpunkti”

30. martā 4. un 6. klašu skolēni piedalījās Zinātnes skolas Laboratorium tiešsaistes nodarbībā “Zinātnes un mākslas krustpunkti”. Šo iespēju piedāvāja programma “Latvijas skolas soma”.

Skolēniem bija iespēja atklāt filmas par latviešu strēlniekiem “Dvēseļu putenis” filmēšanas noslēpumus – kā tiek veidotas mākslīgās asinis, neīstas rētas, sprādzieni un kā notiek citu specefektu filmēšana.

Šajā nodarbībā skolēni sekoja līdzi filmā atainoto notikumu laika skalai, kas ļāva vieglāk izprast Latvijas vēsturi, un izpētīja informāciju filmas mājaslapā dveseluputenis.lv.

Skolēni nodarbības vadītājam varēja uzdot sev interesējošus jautājumus.

Paldies Laboratorium nodarbības vadītājam Mārtiņam Gulbim par interesanto stāstījumu un eksperimentu demonstrēšanu!

L.Pakalninas dokumentālā filma ‘’Leiputrija’’ (2004)

24.martā 5.c klase programmas ‘’Latvijas skolas soma’’ ietvaros tiešsaistē noskatījās L.Pakalniņas dokumentālo filmu ‘’Leiputrija’’. Filmā atainota dzīve izgāztuvē. Šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības – kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.

Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija iespēja tiešsaistē tikties ar filmas režisori L.Pakalniņu. Kā atzina filmas autore, Latvijā labākais dabas norišu filmētājs  M.Maskalāns šajā filmā pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt L.Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules ikdienu pārvērš aizraujošā bezvārdu intrigā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši. 2005. gadā filma Leiputrija nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.

Tiekoties autore skolēniem pastāstīja, kā dažādos gadalaikos noticis filmēšanas process, kāda īpaša tehnika izmantota, cik ilgi un pacietīgi jāgaida, lai ‘’noķertu īsto kadru’’. Šobrīd režisore kopā ar operatoru M.Maskalānu strādā pie jaunas dokumentālās filmas par putnu dzīvi Rīgas lidostā.

***

Iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma’’ ietvaros arī 11.b klase 12.maijā klases stundā noskatījās dokumentālo filmu ,,Leiputrija’’. Filma ir bez teksta, bet vizuālais materiāls, kas redzams skatītājam, izsaka vairāk par vārdiem. Filmas radošā grupa rāda mums dabu, tās ciešanas, kuras ir cilvēka radītas: atkritumu kalnus, kuros arī mīt dzīvā radība-žurkas, peles, čūskas, kaijas u.c., bebrs, kurš peld starp pudelēm, dažādiem atkritumiem, pamesti kaķi, suņi. Cilvēka radīta ,,Leiputrija’’, kas patiesībā ir visīstākais slazds.                                                                               

Pēc filmas noskatīšanās pārrunājot spilgtākās epizodes, vairums skolēnu minēja 3 kadrus: kaija, kurai spārnā ieķēries plastmasas iepirkumu maisiņš, metāla konservu kārbā iesprūdis krauklis, kā arī izgāztuves tuvumā plastmasas maisiņu ,,izrotātie’’ koki.                                           

Skolēni atzina, ka ir pēdējais laiks nopietni rīkoties, lai atbildīgi tiktu šķiroti atkritumi un ievērojami mazāk tie tiktu radīti; svarīgi domāt par mērenību it visā, kas skar mūsu ikdienas paradumus: iepērkamies bez iepakojuma veikalos, kā arī pārdomājam jaunu lietu iegādi, izsverot to nepieciešamību. Darot pāri dabai, mēs visvairāk nodarām pāri sev.

Valmieras drāmas teātra izrādi “Slinkums”.

22. martā sākumskolas 1., 2., un 3. klašu skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros tiešraidē skatījās Valmieras drāmas teātra izrādi “Slinkums”. Izrādē trīs draugi nonāk Sliņķu zemē. Šī pasaule šķiet ļoti kārdinoša, taču draugiem kopējiem spēkiem izdodas no Slinkuma zemes izkļūt.

Ar saviem vērojumiem 1. klašu skolēni dalījās zīmējumos, aprakstos. Redzēto pārrunāja latviešu valodas ZOOM stundā, stāsta Ilona Incenberga, Ineta Kronberga un Anna Augsne.

[slaidrāde]

12►

Šoreiz teātra izrādes skatīšanās bija neierastā veidā. Bērni ar Youtube kanāla starpniecību vēroja aktieru spēli no Valmieras teātra skatuves. Pēc izrādes pārrunās, zīmējumos un fotogrāfijās mazie skatītāji dalījās ar saviem iespaidiem par izrādi. Visi atzinīgi novērtēja izrādi, jo tā bija aktuāla, saistoša un mūsdienīga,- tā stāsta 2.klašu audzinātājas Saiva Peskopa, Ieva Bergmane un Inese Vitte.

Skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās apkopoja Santa Vickope.

Alise no 3.a raksta: “ Šī izrāde bija interesanta. Tur bija trīs bērni, kuri nepildīja uzdoto mājas darbu. Es šo bērnu vietā būtu izpildījusi uzdoto, lai nebūtu satraukums par slikto atzīmi. Galvenā doma šajā izrādē bija, ka vajag saņemties un pārvarēt slinkumu.”

Rūdolfs (3.a) “Mani satrauca tas, ka bērni iesprūdīs Slinkuma zemē un vairs netiks ārā. Priecājos par to, ka skolēniem tomēr izdevās pārvarēt slinkumu un izkļūt no Slinkuma zemes.”

Gerda (3.a)  “ Es priecājos, ka bērni uzveica lielo slinkumu un saprata, ka tomēr ir jāmācās un jāpilda uzdotais.”

Alekss S . (3.a) “ Šī izrāde bija interesanta, lai gan izrādē piedalījās tikai trīs aktieri. Galvenie varoņi  bija trīs bērni, kuri nepildīja mājas darbus. Mani satrauca tas, vai šiem bērniem izdosies izlabot atzīmi par uzdoto prezentāciju. Pārsteidzoša bija  sliņķa Oskara lieliskā ideja. No izrādes varu mācīties, ka vajag gribasspēku, lai  pievarētu slinkumu.”

Ērika Vilsona monoizrāde “Pazudušais dēls”

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā attālināti-tiešsaistē ciemojās Ēriks Vilsons ar monoizrādi pēc R. Blaumaņa motīviem “Pazudušais dēls” . Monoizrādē un vienlaikus kā sarunā 10. un 11.martā Latvijas Skolas somas ietvaros piedalījās 10.a un 11.a klases skolēni. Ēriks Vilsons stāstīja, ko nozīmē dramaturģija, kas ir dramaturģisks darbs. Izrādē aktieris jauniešiem senās bēdu lugas notikumus parādīja mūsdienīgā skatījumā, tā padarot Krustiņu jauniešiem saprotamāku. Pēc izrādes skolēni pārrunāja un ar aktieri diskutēja par R. Blaumaņa lugā “Pazudušais dēls” risinātajām problēmām, cik lielā mērā tās ir aktuālas arī mūsdienās. Sarunā skolēni pauda savas pārdomas par aktuālākajām mūsdienu jaunieša problēmām un atzina, ka izrāde mudina pārdomāt vērtības, cik svarīga ir pareiza izvēle un rīcība katrā  cilvēka dzīves brīdī.

Lūk, skolēnu atziņas: “Manuprāt, bija interesanti, pati ļoti iedziļinājos Ērika Vilsona teiktajā, esmu arī lasījusi Rudolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”, tāpēc varēju arī visu izcili iztēloties. Ļoti patika, kā Ē. Vilsons attēloja lugu- teikšu, ka ļoti izcils darbs. Patiešām aizraujoši un tajā pat laikā arī neliela atelpa no skolas rutīnas!🙂” (Sindija Bergmane) 

“Vakardienas izrāde man patika, jo tika stāstīta ne tikai luga, bet arī tika veidots dialogs ar skatītājiem un arī runāja par personisko dzīvi, padarot izrādi atklātāku.” (Zanda Kūlaine)

“Vakardienas izrāde bija savādāka, interesanta un lika paskatīties uz lietām savādāk. Ļoti aizraujoši likās, kā šis vīrietis atdarināja katru tēlu.” (Amanda Kāle)

“Man izrāde patika , bija interesanti skatīties un klausīties. Labāk izpratu lugas “Pazudušais dēls” saturu, labāk izpratu, kas tur īsti notika. Kopumā šī izrāde bija laba.” (Keita Vecrumba)

“Vakar redzētā izrāde man ļoti patika. Tā bija kā neliela atslodze no skolas.”  (Alens Daniels Andersons)

“Man izrāde ļoti patika! Tā izmainīja manu skatu uz lugu “Pazudušais dēls”. Bija iespēja lugu vairāk un labāk uztvert! 👍” (Denija Frēliha)

“Pirmo reizi redzēju tāda veida izrādi – tā bija ļoti aizraujoša un interesanta. Man patika vizuālie efekti un savdabīgā pieeja.” (Adrians Kovaļevskis)

“Man ļoti patika izrāde. Bija interesanti redzēt šo darbu no jauna skatu punkta. Ļoti patika, kā aktieris spēja iejusties tēlos. Pēc šīs izrādes, tāpat kā pēc lugas izlasīšanas, atkal bija viela pārdomām.” (Aleksandra Beiere)

“Vecā dārza noslēpums”

Kādā pavasarīgi vēsā 9.marta dienā 6.abc klases skolēni varēja ļauties noslēpumu, zinātniskās fantastikas un mistikas varai, vērojot Olafa Okonova un Gunitas Grošas piedzīvojumu filmu visai ģimenei “Vecā dārza noslēpums”.

Filmu piedāvāja projekts skolēniem Latvijas Skolas soma. Attālinātajā mācību procesā skolēniem bija iespēja šo filmu vērot mājās kopā ar ģimenēm, kas skatīšanās procesu, noteikti padarīja daudz omulīgāku.

Filmas galvenais akcents ir bērnu četrotne, kuri ir gana atraktīvi, apķērīgi un apņēmīgi. Kā jau ierasts bērnu filmās, viņi daudz vienkāršāk tiek galā ar problēmām, ar kurām netiek galā pieaugušie.

Pēc filmas skolēniem klases stundā nācās attālināti sadarboties grupās, dalīties iespaidos un personīgajā pieredzē par to, kā paši uztver ikdienā radušās problēmsituācijas un, kā risina radušos konfliktus.

Skolēni vienprātīgi atzina, ka situācijā, kas risinājās filmā, viņi būtu rīkojušies tieši tāpat, kā jaukā četrotne.

“Leiputriju” 5. b klases skolēni skatījās 2021.g. 23. februārī, bet 2. martā tikās ar filmas režisori

Sadarbībā ar LSS koordinatori Agnesi Kārkliņu no V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas un Ievu Pitruku no LSS puses, tika noorganizēta iespēja noskatīties Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu “Leiputrija”, kuru izmantoja 25 skolēni no 5.b klases. Skolēni pirms tam dabaszinību stundā bija runājuši un apguvuši organisko vielu rašanos, mēģināja saprast, ka organiskās vielas dabā rodas no neorganiskajām vielām fotosintēzes ceļā. Skatoties zoom stundā filmu skolēni veidoja izpratni par to, kā cilvēki un viņu darbība ietekmē dzīvo dabu un cilvēku dzīvi, un mācījās saskatīt savu un citu cilvēku ietekmi uz vides kvalitāti. Pēc tam skolēniem bija jāpadomā kā samazināt piesārņojumu, kā būtu jārīkojas, lai cilvēks nebūtu lielākais kaitnieks dabai.

Noskatoties filmu, skolēni tika aicināti aizpildīt  miro.com vidē domu karti, atbildot uz jautājumu, kas, tavuprāt, ir izgāztuve? Skatīt zemāk attēlu galerijā. Pēc stundas skolēni pievienoja savas idejas un atziņas uz skolotājas uzdotajiem jautājumiem padlet.com sienā.  Skatīt zemāk attēlu galerijā. Un skolēniem tika parādīta spēle https://nebaro-poligonu.urda.lv/ , kur viņi varēja iegūt punktus, ja pareizi atbildēja uz jautājumiem par atkritumu šķirošanu.

Nākamajā stundā(2.03.2021.) bija iespēja tikties ar filmas režisori Lailu Pakalniņu un uzdot dabaszinību stundā sagatavotos jautājumus. Skolēniem bija liels izbrīns, kāpēc režisore ir filmu nosaukusi par “Leiputriju”(Dream land). Skolēniem likās, ka “visi atkritumi ir kā viena liela putra”, jo “tur ir dzīvnieki un atkritumi”. Un uz jautājumu kādus draudus atkritumu izgāztuve rada dzīvajai dabai, 5.b klases skolēni atbildēja, ka “iet bojā dzīvnieki, rodas slimības, daudzi dzīvnieki  mirst no plastmasas maisiņiem, rodas globālā sasilšana”. Jaunieši uzzināja, ka filma tika filmēta vairākus gadus un dažādos atkritumu poligonos, uzzināja, kas tie par medniekiem un kāpēc neviens nepalīdzēja kaijai, kura bija aptinusies ar plastmasas maisiņu.

Uzzināja, ka Laila Pakalniņa mazajās klasītēs mācījusies Kuldīgā, un ir doma, ka varētu būt mūsu skolā.

Daudzi pēc filmas noskatīšanās pārskatīs savās mājās atkritumu šķirošanu. To, kā gāja zoom stundās, var redzēt galerijā.

[slaidrāde]

Bille

Š.g. 12.februārī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros skatījās tiešsaistē mākslas filmu Bille.

Skolēni pirms filmas skatīšanās literatūras stundā iepazinās ar Vizmas Belševicas personību un viņas daiļradi, kā arī skatījās videomateriālus par filmas tapšanu https://ej.uz/s1sm, https://ej.uz/g743, no kuriem uzzināja, ka pēc Vizmas Belševicas darba “Bille” motīviem režisore Ināra Kolmane ir uzņēmusi filmu ar tādu pašu nosaukumu kā V. Belševicas grāmata Bille ar Rūtu Kronbergu Billes lomā.

Skatoties filmu, skolēniem bija iespēja uzzināt par V. Belševicas bērnību, kas pagājusi 20.gs. 30 – tajos gados Rīgā, Grīziņkalnā, dzīvojot kopā ar mammuci un papuci diezgan lielā trūkumā, taču ar trūkumu 7-gadīgā meitene ir iemācījusies sadzīvot, taču meitene pārdzīvo par mammuča attieksmi pret viņu, regulāri Billei atgādinot, cik viņa ir dumja un neko savā dzīvē nesasniegs, taču zinām, ka vēlāk V. Belševica kļuva par tautā atzītu dzejnieci un rakstnieci. Skolēniem, skatoties filmu, ir iespēja ne tikai iepazīties ar pagājušā gadsimta sākuma trūcīgo Rīgas iedzīvotāju sadzīvi, bet arī tādām nezūdošām vērtībām kā iecietību, uzupurēšanos, godīgumu un nepieciešamību sevi apliecināt.

Pēc filmas noskatīšanās skolēnu atziņas bija:

• Billei bija nabadzīga bērnība, tā nebija viegla, tajā valdīja trūkums un nācās dzīvot uz parāda, pārtiku aizņemoties veikalā pie tirgotāja.
• Billes tēvs savā darbā maz varēja nopelnīt, tāpēc ģimenei nācās dzīvot uz parādiem, un Bille bija tā, kas parasti gāja ar parādu burtnīciņu pēc produktiem.
• Billes vecāki bieži strīdējās un pat kāvās, Bille par to bija ļoti bēdīga un pārdzīvoja vecāku kašķus.
• Lai arī Bille dzīvoja nabadzībā, viņai bija mīļi draugi, ar kuriem viņa spēlējās un pat gāja uz Leiputriju.
• Skolā, kurā mācījās Bille, valdīja liela stingrība un kārtība.
• Billei ļoti patika iet pie klavieru skolotājas un mācīties spēlēt klavieres, bet dažiem sētas bērniem tas nepatika, jo tad Bille nespēlējās kopā ar viņiem.
• Bille bija ļoti gudra meitene, viņa lasīja daudz un dažādas grāmatas.
• Bille pārdzīvoja, ka mamma viņai veikalā nenopirka lelli, bet tikai lelles galviņu, kam mājās viņas mamma piešuja kleitu.

Tiešsaistes koncertlekcija “Sprādziens mūzikā”

Š. g. 10. februārī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10.a klases skolēni, kuri apgūst mūzikas programmu vidusskolā, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, vēroja tiešsaistes koncertlekciju “Sprādziens mūzikā”

Skolēnu pārdomas pēc pasākuma:

Tiešsaistes koncertlekcijā “Sprādziens mūzikā” tika apskatīts, kā populārā mūzika attīstījusies no 1920. līdz 2020. gadam, izzinot, kā mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu. Programmā skanēja vairākas populārākās dziesmas no Elvisa Preslija, “Queen”, Maikla Džeksona, “The Beatles”, “AC/DC”, “ABBA”, Frenka Sinatras, “The Rolling Stones” u. c. repertuāra. Koncertstāstu papildināja īpaši veidoti videomateriāli.

Interesanti likās, ka mainoties gadiem (dekādēm), mainījās koncerta vadītāju apģērbi un instrumenti, kuri tika spēlēti šajā koncertlekcijā (piemēram, čells-kontrabass-basģitāra), tas ļāva vēl vairāk iztēloties ceļošanu laikā. Noteikti vēlamies uzslavēt koncertlekcijas vizuālo izskatu – fotogrāfijas no attiecīgajiem laikiem, kā arī stāstījums ne tikai par mūzikas attīstību, bet arī par vēsturiskajām norisēm. Lielu gandarījumu sniedza basa skanējums, tas bija lielisks – gan daudzveidības ziņā, gan labā izpildījuma ziņā.

Koncertlekcijā varēja dzirdēt vairākus mūzikas instrumentus, taču mums pietrūka saksofons, kurš padarītu džeza skaņdarbus spilgtākus. Visas dziesmas tika izpildītas labi, līdzīgi oriģinālo izpildītāju sniegumam, taču grupas “Nirvana” dziesmā “Smells like teen spirit” solista balss tembrs neatbilda mūsu gaidītajam (balss tembrs bija par augstu), visumā koncertlekcija sniedza mums daudz jaunu informāciju.

 Uzzinājām vairāk par mūzikas attīstību. Guvām zināšanas un izpratni par to, kā mūzikas attīstību ietekmēja vēsturiskās norises.

Skaties: Sprādziens_mūzikā

“Latvijas skolas somas” ietvaros skolēni tiešsaistē skatās filmu “Leiputrija”

Mūsu skolas sestās klases skolēniem attālinātā mācību procesa laikā ir iespēja tiešsaistē noskatīties režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu “Leiputrija”. 

Pēc filmas noskatīšanās klases stundā skolēni dalās iespaidos par filmā redzēto. Skolēni aizdomājas par to, kā cilvēki un viņu darbība ietekmē dzīvo dabu un cilvēku dzīvi. Filmā redzētais liek padomāt par savu un citu cilvēku ietekmi uz vides kvalitāti. Iegūtās zināšanas tiek izmantotas sociālo zinību un  dabaszinību stundā. 

Skolēni atbild uz jautājumiem:

1.Kādus draudus atkritumu izgāztuve rada dzīvajai dabai?(Biežāk minētās skolēnu atbildes – atkritumos ir daudz kaitīgu vielu, kuras ir indīgas dzīvniekiem. Putni var sapiņķerēties un nokļūt bezpalīdzīgā stāvoklī.)

2.Kādus draudus filmas fragmentā redzētais rada cilvēkiem? (Cilvēki var savainoties. Dzīvnieki var pārnēsāt slimības.)

3.Kā tu varētu mainīt savus ikdienas paradumus?(Šķirot atkritumus un samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.)

Lai nostiprinātu zināšanas, skolēni izspēlē dabas un tehnoloģiju parka  “URDA” piedāvo datorspēli “NEBARO ATKRITUMU POLIGONU”.

Darba lapas un materiāli skolotājiem – https://www.filmas.lv/movie/1392/

Koncertlekcija „Kino Mūzikas vēsture”

Koncertlekcija par kino mūzikas vēsturi  ir īpaši radīta digitālā formātā, lai to varētu izmantot gan attālinātā mācību procesā, gan klātienē klasēs.

Mūsu skolas 8.a un 8.c klases  1. februārī un 8.b klase 8.februārī izmantoja šo lielisko iespēju, lai paplašinātu savas zināšanas kino mūzikas pasaulē. Mūsdienās kino un mūzika ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Šajā lekcijā jauniešiem bija iespēja uzzināt, kā ir radies kino un kā mūzika ir palīdzējusi šim žanram attīstīties.

Tika izpildīti spilgtākie un pazīstamākie kino mūzikas skaņdarbi un tika stāstīts un rādīts, kā mūsu ikdiena tika padarīta krāsaināka, sākot ar fotoaparāta un kineskopa rašanos, beidzot ar spilgtiem video specefektiem un izteiksmīgu skaņu. Programmu papildināja īpaši sagatavoti video materiāli, kā arī aizrautīgs mūziķu izpildījums un stāstījums.

Dažas skolēnu atsauksmes par koncertlekciju „Kino Mūzikas vēsture”

„Vislabāk man patika uzzināt daudz jauna par kino vēsturi”

„Ļoti patika izvēlētās dziesmas un to izpildījums”.

„Man vislabāk patika tas, ka koncertā tika izmantota animācija un specefekti”.

„Man visvairāk patika ,kad sāka runāt par animācijām, jo tās ļoti labi pārzinu”

„Vislabāk man no koncerta patika tas, ka skanēja daudz interesantas dziesmas, un stāstīja par kino vēsturi”

„Man vislabāk patika beigu popūrijā dziesmas, jo zināju tās visas, varēju dziedāt līdzi”.

Ziemassvētku dāvana no Latvijas skolas somas un grupas “Framest”– koncertprogramma ”Ziemassvētki apkārt pasaulei”

Pašā 2020.gada nogalē 17. decembrī mūsu skolas 1.-10.kl. skolēniem tika piedāvāta iespēja apceļot pasauli Ziemassvētku laikā kopā ar grupu Framest. Projekta Latvijas skolas soma pasākums koncertlekcija “Ziemassvētki apkārt zemeslodei” sapulcināja pie datora ekrāniem gan skolēnus, gan skolotājus.

            Ziemassvētki ir svētki, kurus gaida visā pasaulē. Mēs visi zinām, kā svin svētkus pie mums, Latvijā, bet vai zinām, kā to dara Vācijā, Portugālē, Austrālijā un Argentīnā? Šī koncertprogramma ir veidota kā koncertstāsts, kas mūzikas valodā atklāj daudzveidīgas Ziemassvētku tradīcijas visā pasaulē, ļaujot arī skolēniem iesaistīties kopīgā dziedāšanā un dejošanā. Koncertstāstu papildinaja īpaši šai programmai sagatavoti videomateriāli.

Dažas skolēnu atsauksmes par koncertprogrammu “Ziemassvētki apkārt zemeslodei”:

• Man ļoti patika! Vadītājs interesanti stāstīja un labi dziedāja. Skanēja pazīstamas dziesmas un melodijas. Vadītājam bija skaista balss un saprotama runa, to visu gribējās klausīties. Viņi stāstīja par dažādām valstīm un to tradīcijām.
• Uzzināju dažus jaunus faktus. Pateicoties koncertam radās Ziemassvētku noskaņa, gribējās dziedāt kopā ar citiem.
• Es uzzināju kaut ko jaunu. Koncertā piedalījās trīs mūziķi. Krievu komponista P.Čaikovska mūzika no baleta “Riekstkodis”bija visforšākā
• Koncerts “Ziemassvētki apkārt pasaulei” man ļoti patika, jo mūziķi dziedāja dažādas dziesmas un runāja par to, kā dažādās valstīs tiek svinēts Jaunais gads.
• Visvairāk man patika dziesma “Ave Marija “. Dziesma bija ļoti skaista un interesanta.
• Man bija interesanti uzzināt, kā svinēja Ziemassvētkus Japānā, jo mūziķi stāstīja jaukus faktus.
• Mūziķi “svinēja” Ziemassvētkus Vācijā, Krievijā, Austrijā, Anglijā, Amerikā , Latvijā . Visvairāk patika kā dziedāja dziesmu “Jingle Bells” .
• Bija interesanti uzzināt, ka dziesma no filmas “Harijs Poters” sākotnēji tika rakstīta Ziemassvētkiem.
• Šis koncerts ir labākais, ko pēdējā laikā esmu skatījies! Dziesma Last Christmas patika vislabāk!
• Ļoti interesanta ideja- paceļot pa pasauli Ziemassvētkos un atcerēties populārāko mūziku dažādās valstīs
• Žēl, ka koncerts notika tiešsaistē! Labāk būtu dzīvajā, bet ko te padarīsi ! Paldies māksliniekiem par Ziemassvētku atmosfēras uzburšanu!

“Ziemassvētki apkārt pasaulei”

17.decembrī 1.klašu skolēni klausījās Latvijas Skolas somas piedāvāto grupas “Framest” koncertu “Ziemassvētki apkārt pasaulei” Youtube.lv tiešsaistē. Pirms šī koncerta skolēni latviešu valodas stundās bija uzzinājuši par dažādām Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām Latvijā, bet koncerta programma sniedza vēl plašāku ieskatu par Ziemassvētku svinēšanu visā pasaulē.

Par iegūto informāciju skolēni dalīsies savās pārdomās latviešu valodas fakultatīvajā stundā, veicot salīdzinājumu par kopīgo un atšķirīgo Ziemassvētku svinēšanā.

“Mans mīļākais karš”

Laikā no 4.-11.decembrim mūsu skolas  9.a b, 10.a un 12.a klases skolēniem Latvijas skolas somas programmas ietvaros bija iespēja noskatīties Latvijas un Norvēģijas dokumentālu animācijas filmu, kas izdota 2020. gadā un jau saņēmusi vairākas godalgas.

Tā stāsta par pieaugšanu aukstā kara laika apstākļos Latvijā no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai.

Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku.

 “Filmas pamatjautājums – cik liela nozīme ir katra cilvēka atbildībai, drosmei un ticībai – ir svarīgs gan pagātnē, gan šobrīd, gan Latvijā, gan citur pasaulē.”

Pēc filmas noskatīšanās 12.a klases skolēni dalījās ar savām pārdomām.

Vispirms par laimi un izvēli – skolēni raksta: 

• Laime ir redzēt vai zināt to, kas citiem ir liegts, Ilze saprata, ka nebūs laimīga, ja slēps to, ko viņa domā un jūt. Izvēli cilvēki izdara paši, kā Ilzes gadījumā, sekot, pievienoties varenākajiem.
• Šodien laime ir būt mierā un saskaņā ar sevi. Izvēle ir kas tāds, kas katram pašam jāizdara, jo katra izvēle izmaina mūsu tālāko ceļu.
• Laimīgi ir tie, kuriem nav jāizdara izvēle. Tie, kuri mums atņem izvēles iespēju, beigu beigās paliek par grimstošiem gružiem. Upe esam mēs – cilvēce. Mīlestība, tā ir mana izvēle un tā dara mani laimīgu!  Vara un cilvēki, kuri atņem izvēles brīvību, ilgi nevalda. Tos ātri vien padara par dubļiem zem kājām, bet tauta turpina iet uz priekšu un attīstīties.

Tad par kaunu un lepnumu – skolēni raksta: 

• Kauns ir melot par to, kas patiesībā notiek valstī. Lepnums ir saņemties un darīt to, kas tevi dara patiesi laimīgu un ir pareizi, tā domāja Ilze.
• Kauns ir izgāzties vai izdarīt, ko nepareizi. Lepnums ir aizstāvēt savu godu un patiesību, un mācēt saprast, uzklausīt apkārtējos, – tā es domāju šodien.
• Kauns ir pielabināties cilvēkam, kurš ir tev ir darījis pāri. Kauns ir ēst tam cilvēkam no rokas un dzīvot pēc viņa noteikumiem. Kauns ir sekot kaut kādām vispārpieņemtām normām, neizsakot savu viedokli vai nerīkojoties tā, kā būtu pareizi. Par sevi lepns vari būt, kad izpaud savu viedokli, neskatoties uz to, ko saka citi, ko domā citi. Tu vari būt lepns, kad dzīvo pēc saviem likumiem, nevis kāda cita uzstādītajiem.
• Mūsdienās, manuprāt, kauns ir mazpazīstama lieta. Ir pazudusi līnija starp kaunu un lepnumu. Daudzi, īpaši mūsdienu jaunieši, neizprot, kur ir tā tievā līnija, kad ir jākaunas un kad ir jābūt lepnam par savām darbībām, jo bieži vien, kad viņi rīkojas nepareizi vai, pēc viņu domām, ļoti pareizi un forši, viņi pat nesaprot to, ka par savu rīcību būtu jākaunas. Es domāju, ka tu vari būt lepns un izjust lepnumu, kad rīkojies pareizi un pēc savas sirdsapziņas, nevienā brīdī nedejojot pēc citu stabules.

Izrāde “Klusētāji”

 Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros mūsu skolā tika rādīta Jāņa Znotiņa izrāde “Klusētāji”, kas radīta pusaudžiem un viņu skolotājiem. Tā mudina jauniešus neklusēt, nebūt vienaldzīgiem un iesaistīties sabiedriskos procesos.

Izrādi noskatījās V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.- 8.klašu skolēni. Tā ir iestudēta speciāli skolas telpām. Tajās vienlaicīgi trīs dažādi aktieri izspēlēja dažādas situācijas.   Stāsta varoņi mainījās vietām un ik pa laikam sastapās. Tādējādi katra no klasēm redzēja to pašu un tomēr citu izrādi. Skolēniem bija iespēja uzzināt , kāds ir katra iesaistītā jaunieša skatupunkts uz notikušo- kas viņiem lika tā rīkoties, ko viņi gribētu mainīt un kā viņi šodien sadzīvo ar pagātnē pieņemtajiem lēmumiem.

Izrāde “Klusētāji” ir par cilvēku vienaldzību un tās drūmajām sekām. Kāpēc bieži vien izvēlamies klusēt, kad patiesībā būtu vajadzējis iesaistīties un runāt? Vai tiešām runāšana vienmēr ir sudrabs un klusēšana – zelts?

Trīs jauni cilvēki – Santa, Krišjānis un Ikars – atceras piedzīvoto un pastāsta par kādu satraucošu notikumu, kas ar viņiem atgadījies laikā, kad viņi mācījās vienā klasē. Krišjānim un Ikaram ļoti patika Santa- klases līdere. Viņi visādi centās pievērst meitenes uzmanību. Bet viņiem visiem trijiem nepatika literatūras skolotājs Tālis, kurš bija aktīvs eko dzīvesveida piekritējs un uz to aicināja arī savus skolēnus.  Viņš to darīja diezgan pārspīlētā veidā, piemēram, lai taupītu elektrību, neļāva slēgt gaismu, bet lika iet mācīties tuvāk pie logiem saulesgaismā. Santai viņš ļoti nepatika, tāpēc projekta nedēļā viņa kopā ar Krišjāni nofilmēja skolotāju un video ielika YouTube. Pēc šī notikuma skolotāju atlaida no darba. Bet Santu pārcēla uz citu skolu.

Savukārt, Ikars bija pilnīgs klusētājs. Sēdēja pēdējā solā, mācījās skolā un visus novēroja, klusēja, neiesaistījās. Tagad, pēc daudziem gadiem, viņš pārdzīvo, ka varēja iesaistīties, lai nenotiek tie notikumi, kas tur notika, jo viņš varēja to izmainīt, bet viņš neiesaistījās un neko nedarīja. Palika neitrāls.

Katrā klasē esot, aktieri šo stāstu attēlo nedaudz citādāku, bet ar nolūku, lai skolēni paši izdarītu secinājumus, kā ir bijis vai nav bijis, un pašam izvēlēties savu patiesību.”

 Izrādes veidotāji vēlas, lai skolnieki kļūst aktīvi un konflikta situācijās iestājas par kaut ko. Un no tādām vienkāršām ikdienas situācijām, ar ko viņi ikdienā sastopas, varbūt tas viņiem zemapziņā paliks. Un skolēni  var kļūt sabiedriski aktīvi pilsoņi, kam nav vienalga, kas notiek apkārt.

 No skolēnu atziņām par izrādi:

       “Problēma un kā to parādīja, bija ļoti pārdomāta. Es to noteikti turpmāk izmantošu. Ja man ir iespēja kaut ko pateikt, tad es nekad neklusēšu.”

      “Nekad nevajag klusēt. Aktieri padarīja labu darbu. Bija ļoti interesanti. Manuprāt, visiem šo izrādi vajadzētu noskatīties.”

  “Ja kādu apvaino vai sit, neklusē, bet iesaisties, palīdzi un izrunā problēmu! Manuprāt, katrs cilvēks ir vērtība un neļaut nevienam sevi noniecināt.”

  “ Izrāde bija interesanta, jautra un arī pārdomāta.”

   “Bija interesanti, tas noteikti man parādīja to, ka nevajag publicēt video internetā bez atļaujas.”

    “Tu nedrīksti klusēt, ja tas ir svarīgi. Varbūt tavas klusēšanas dēļ kāds var zaudēt visu…”

    “Es no šīs izrādes ieguvu to, ja neesi vainīgs, bet zini, kas to ir izdarījis, nevajag klusēt, visi būsim vainīgi, un klusētājus neviens neatceras.”

 “Izrāde deva drosmi pateikt skaļi patiesību un savas domas. Nebaidīties no citu teiktā un pieturēties pie sava viedokļa.”

  “Es nekad negribētu nokļūt tādā situācijā kā šie pusaudži. Es vairs nekad neklusēšu, ja varēšu kaut ko mainīt.”

 “Manuprāt, šī izrāde bija ļoti noderīga, lai saprastu klusēšanas sekas. Aktieri bija ļoti labi. Lika visiem aizdomāties- gan skolēniem, gan skolotājiem.”   

 Skolēniem šī izrāde lika aizdomāties un izvērtēt savu un citu rīcību.

Nepalikt malā, nepalikt vienaldzīgam, nepalikt klusētājam.

“Dzeltenā zemūdene”  

14.septembrī 1.klašu skolēni kopā ar klašu audzinātājām Kuldīgas Kultūras centrā apmeklēja “Latvijas Skolas somas” piedāvāto teātra izrādi “Dzeltenā zemūdene.”

Koku daudzveidīgā dzīve

4.septembrī projekta “Skolas soma “ ietvaros mūsu skolā viesojās “Namdaru darbnīca” no Garkalnes ar lekciju un radošo darbnīcu “Koka daudzveidīgā dzīve”.

2.-4.kl. skolēniem tika sniegts plašs, saturiski bagātīgs stāstījums par kokiem Latvijā un kā tos atšķirt pēc struktūras, pēc krāsas, pēc skaņas. Tie tika demonstrēti, taustīti, aplūkoti, ošņāti,  klausīti. Tika pastāstīti daudzi fakti: izplatītākais koks ir priede, tas ir mīksts un tam ir demokrātiska cena; kadiķa izstrādājums smaržo pēc rūgtajām vērmelēm; vīzes taisa no liepas mizas; ābele ir sarkanīga iekšpusē; katrs ceturtais koks Latvijā ir bērzs; ozols simbolizē puisi, vīrieti, savukārt liepa – meiteni, sievieti.

Darbnīcas 2.daļa bija praktiska. Skolēni varēja izgriezt savu vilnīti, pacīnīties uz koka baļķa ar skaidu maisiem, zāģēt pārī ar zāģi ripas, ar cirvi tēst koka sili u.tml. Rezultātā tapa puķu kaste, kas paliek skolā un skaistais pārsteigums – koka ziedu pušķis. Katra darbība tika detalizēti pastāstīta, aprakstīta, minot piemērus, kā tas bija senāk, kā radies vārds “slīmests”, kuram šobrīd ir arī cita nozīme.

 Noslēgumā skolotāji saņēma darba lapu un uzskates materiālu – 3 koka ripas.

Paldies “Namdaru darbnīcas” pārstāvjiem par atmiņām un sajūtām par pamatīgu, saturiski bagātu un piepildītu dienu un par neparasti darbīgu skaņu, ko ikdienā skolas gaiteņos nemēdzam dzirdēt!

Vairāk foto šeit

 5.c klases skolēni ’’Dzīvajā muzejā”

Skolā ieradies “Pirmais kurss”

2.septembrī projekta “Skolas soma“ ietvaros mūsu skolā viesojās humorroka grupa “Pirmais kurss”.  Grupu raksturo enerģiskas dzīvās uzstāšanās, kurās klausītājs var izdejoties, no sirds izdziedāties un labi pavadīt laiku.

Tā arī notika. Mūziķu uzstāšanās gāja pie sirds gan pašiem jaunākajiem, gan vidusskolēniem, gan skolotājiem. Puišu enerģija lika celties kājās un dejot. Koncerta beigās grupas mūziķi dāvāja uzlīmes pašiem labākajiem V.Plūdoņa vidusskolas dejotājiem.