Latvijas skolas soma

Iniciatīva  “Latvijas skolas soma”

kas ir iniciatīva  “Latvijas skolas soma”?  infografika

2019./2020.m.g.

Kinofilmas Dvēseļu putenisapmeklējums

2019.gada 27.novembrī 8.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai noskatītos  filmu  „Dvēseļu putenis”. Par redzēto filmā jaunieši dalījās iespaidos latviešu valodas stundā. Daži citāti no skolēnu darbiem: “Filma ir vēsturiska un pamācoša, ka mums ir jānovērtē viss, kas mums ir.” “Pēc filmas noskatīšanās, ejot uz skolu, visi klusēja, jo pārdomāja filmu un saprata to, ka labi ir dzīvot šeit un tagad.” “Mums ar cieņu un godu ir jāpiemin kritušie, jo strēlnieku dēļ esam brīvi.”

“Dvēseļu putenis”

“Latvijas skolas somas” ietvaros,  20.novembrī  10.b un 11.a klases skolēni audzinātāju pavadībā devās uz Kuldīgas Kultūras centru, lai noskatītos vienu no gaidītākajām latviešu kinofilmām ”Dvēseļu putenis”. Filma jauniešus neatstāja vienaldzīgus; 2 st. garumā zālē valdīja dziļš klusums, nedalīta uzmanība. Arī parādoties filmas noslēguma titriem, neviens nekur nesteidzās. Filma ar savu nopietnību, cēlumu un cildenumu ir atstājusi paliekošu iespaidu uz jauniešiem. Arī mācību stundās skolotāji un jaunieši pārrunāja redzēto, dalījās iespaidos.

“Apburtā princese”

13.novembrī 7.c un 8.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja  Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādi “Apburtā princese”. Pirms tam skolēni viesojās Rīgas Skolēnu pilī un Farmācijas muzejā. Skolēnus pavadīja sk. R.Bidzāne, S.Blumberga un S.Upeniece.

       

 

Par ģimeni, brīvību, dzimteni!

13.novembrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 9.b klases, kā arī 12.a un 12.b klases skolēni, audzinātāju pavadīti, apmeklēja režisora Dzintara Dreiberga filmu “Dvēseļu putenis”. Galveno lomu tajā atveido mūsu novadnieks. Interesants fakts: piecu mēnešu meklējumos starp 9. līdz 12. klases skolēniem, pavisam 1073 puišiem, atrastas daudzas interesantas sejas, kas vēlējās kļūt par filmas centrālo tēlu. Taču izvēle krita uz piecpadsmitgadīgo Oto Brantevicu no Turlavas. Filma nonākusi uz ekrāniem pēc 5 gadu veidošanas. 2 stundas visi vēroja saviļņojošu stāstu par Artūru, viņa dzīvi ierakumos, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Pat visu titru laiku skolēni sēdēja pilnīgā klusumā…

“Jelgava 94”

Projekta” Latvijas Skolas soma” ietvaros š. g. 09.oktobrī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10.a , 11.a klase un kl. audzinātājas Inga Liepiņa un Daiga Strupule-Buka apmeklēja KKC, lai noskatītos J. Podnieka studijas spēlfilmu “Jelgava 94”.Filma tapusi par pamatu ņemot jelgavnieka J.Joņeva romānu ar tādu pašu nosaukumu “Jelgava 94”. Filma ir par jaunu cilvēku Jāni, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai-nekļūt tādam kā visi.

Savas pārdomas par spēlfilmā “Jelgava 94” redzēto un saprasto jaunieši izteiks pārspriedumā latv.val. stundā.

“Čomiņi”

Š.g. 30.septembrī 5.abc, 6.abc klašu skolēni devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai skatītos Liepājas teātra izrādi “Čomiņi”, kurā aktieri pusaudžu leksikā izspēlēja divu draugu – čomu ikdienas sarunas par viņiem svarīgām tēmām – attiecībām ar vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem, kā arī sekmēm.

Čomiņi – tie ir viņi – labākie draugi Olivers un Pāvels. Starp viņiem nav noslēpumu. Viņi runā par visu un, protams, par meitenēm. Un tieši meitene ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni atzina, ka redzētā izrāde ļoti patika un būtu vēlme vēl šāda veida izrādi noskatīties, kurā tiek izspēlētas pusaudžu sarunas.

Skolēnu domas pēc izrādes noskatīšanās.

Nikola D. : “Man patika Čomiņi, jo bija mīļa, jauka, smieklīga. Vienkārši sakot – izdevusies izrāde!”

Kristīne B. : “Čomiņi bija pati smieklīgākā un jautrākā izrāde!”

Kristjans B. : “Man patika izrādē viņu attiecības un izrādes modernums!”

Laura O. : “Izrādē man patika tas, ka tur visu laiku notika darbība un tā bija interesanta.”

Tīna V. : “Man ļoti patika izrāde, tā bija smieklīga. Manuprāt, izrādē varēja piedalīties vairāk cilvēku. Izrāde ir piemērota mana vecuma skolēniem, jo tā ir par skolas dzīvi u.t.t.”

Valters J. : “Izrādē patika tas, ka pēc tam, kad abi draugi sakāvās, viņi atkal bija draugi. Nepatika tas, ka izrādē bija daži rupji vārdi.”

Jolanta V. : “Man šī izrāde patika, jo tā bija smieklīga. Es iesaku to noskatīties, jo tā bija pamācoša.”

Linda P. : “Man šajā izrādē patika tas, ka viņi darīja daudz ko smieklīgu, jautru un varēja pasmieties.”

Daniels Š. : “Pati labākā izrāde, nav bērnišķīga!”

Neierasta literatūras stunda

24.septembrī 9.a un 9. c klases skolēni kopā ar audzinātājām Intu Blumbergu un Jolantu Hartmani bija ekskursijā uz Murjāņiem, kur iniciatīvas “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Imanta Ziedoņa muzeju” Dzirnakmeņi”. Tur skolēniem bija nodarbība, kurā padziļināti iepazina dzejnieka dzīvi un daiļradi. Tā bija lieliska literatūras stunda citādā, neierastā vidē un formā.

Pēc tam visi devās uz Rīgu uz Izlaušanās spēli par Imanta Ziedoņa pasakām” Kroko un Dils”, ” Pasaka par Pogu”, ” Suns Funs un Vējš”.

   
 

Iepazīst Latvijas vēsturi

27.septembrī 7.a un 7.b klases skolēni ar audzinātājām Līgu Zeidaku un Mariku Reihu devās projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros mācību ekskursijā uz Rīgu, lai iepazītu Latvijas vēsturi.

Muzejā “Bēgļu gaitās” skolēni darba grupās visas dienas garumā piedalījās dažādās aktivitātēs – apskatīja izstādi par 1944.gada bēgļu gaitām, tad gūto informāciju izmantoja izlaušanās spēlē.

Vēl notika orientēšanās pa Vecrīgu, kurā skolēni izzināja tās vēsturi.

Savukārt, Okupācijas muzejā interaktīvā nodarbībā, izmantojot arī mājās rakstītās intervijas, uzzināja par dzīvi Padomju Latvijā.

 

“Koklītes ceļojums”

Multiinstrumentālists Edgars Lipors, programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros, monoizrādē “Koklītes ceļojums” iepazīstināja mūsu skolas pirmklasniekus un ceturtklasniekus ar dažādiem mūzikas instrumentiem.

 

 

 

Izrādē “Pasaka- asaka”

13.septembrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2. un 3. klašu skolēni apmeklēja izrādi ” Pasaka-asaka.”

Ielūdz SUITU SIEVAS jeb 8.b un 8.c klases izbraukums uz Alsungu 2019.gada 5.septembrī

Kā ierasts, katra mācību gada sākumā pirmās mācību nedēļas laikā klases dodas pārgājienos. Mācoties Kuldīgā, gadiem ejot, pārgājiena galamērķu kļūst arvien mazāk – pilskalnā ir būts, smilšu alās ir būts, arī Mārtiņsalā ir būts… Kurp doties? 8.b un 8.c klases audzinātājas Guntra Krūkliņa un Marta Pujāte, būdamas vēstures skolotājas, izlēma īstenot ideju doties uz Alsungu un braucienā iekļaut visu, kas ar Alsungu saistās, tātad – sklandu rausi, kas ir viens no Kurzemes puses tradicionālajiem ēdieniem, un suitu sievas – Alsungas puses slaveno etnogrāfisko ansambli!

Izbrauciena mērķis bija tuvāk iepazīties ar suitu novada savdabīgajām tradīcijām un bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu. Izbraukums tika organizēts programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros.

Ierodoties Alsungā, vispirms apskatījām estrādi “Ziedulejas” un Livonijas ordeņa pils apkārtni, kurā šobrīd mitinās Alsungas novada dome, un tad arī pienāca laiks galvenajai pasākuma daļai – Spēlmaņu kroga (ieguvis zīmolu GTĪ (garantēta tradicionālā īpatnība), kas liecina par to, ka sklandrauši ir autentiski) apmeklējumam, kur mūs jau gaidīja suitu saimniece Laila, kurai pēc vārda kabatā nav jāmeklē! Saimniece tūdaļ iepazīstināja ar sevi, apsveicot jau ar to, ka tos suitus vispār esam atraduši, un, pirms ļāva skolēniem doties pie galda un sākt meistarklasi, sūtīja tos mazgāt nagus, jo, galu galā, darbošanās būs pie galda un ar ēdienu. Un kopumā tā arī meistarklase tika aizvadīta – saimniece atraktīvi skaidroja procesu, ļoti jautrā un veiksmīgā manierē spēja apsaukt un pamācīt skolēnus, nemaz nerunājot par likšanu pie darba. Kurš tāds salīgāks? Nāc mīcīt mīklu! Kurš tāds lielāks pļāpa? Tu būsi atbildīgais par ūdens liešanu klāt mīklai! Kurš tāds nopietnāks, bet, kad kaut ko saka, tad kā naglai uz galvas? Nāc, iemaisīsi burkānus! Tikmēr pārējo sejas rotā smaidi un atvieglojums (cik labi, ka man tā mīkla nav jāmīca), bet, bez baiļu, pastrādāt dabūja visi, jo katrs skolēns veidoja savu rauša pamatnīti, žodziņu, kalniņu un virsū zīmīti.

Kad rauši bija uz pannas izkārtoti un likās, ka nu jau viss galā, saimniece teica – nekā! Laiks ķiļķeniem jeb klimpu gatavošanai! Kamēr vieni ar lielu atbildību par mīklas mīcīšanu, plēšanu gabalos un, vārda tiešā nozīmē, lidināšanu katlā bija atbildīgi par maltīti, un otri pašā krogā klāja galdu, pats ķiļķenu katls vārījās un burbuļoja, solīdams pamatīgu un sātu maltīti, kas nu reiz arī bija pienākusi.

Un tagad iedomājieties – cauri visai telpai gari klāts galds, uz kura viena pēc otras tiek liktas nupat savārīto ķiļķenu bļodas, ko papildina bļodas ar karsti kūpinātām ribiņām un svaigiem salātiem, šķīvis ar krogā ceptu maizi, krūkas ar ūdeni un kurzemnieku skābputru, un, protams, arī krējums… Labu apetīti! Un cik tā ir laba, zinot, ka pamatu pamatā maltīte ir pašu gatavota… Trauki šķind, mutes šmakst, tiek prasīta jau otrā, jau trešā papildporcija, kad pie mums ierodas viesi, vilkdami garu ēēēēēē – suitu sievas mūs ir atradušas! Kamēr notiesājam pēdējos kumosus, kas palikuši uz šķīvja, sievas mums dzied savā ierastajā burdona manierē, un kad nu visi paēduši, aicina tepat blakus krogam kāpt augšā Dižgabalkalnā, Alsungas kuršu pilskalnā.

Nonākuši kalnā, tiekam ievilkti ne vienā vien rotaļā, dziedādami un dejodami gan visiem zināmo “Kur tu teci”, gan arī ne tik zināmas dziesmas, rotaļas un dejas. Sievas mūs gan kārtīgi izkustina, gan ļauj atpūsties, sasēdinot skaistā puslokā pašā Dižgabalkalna galā (no kurienes paveras fantastisks skats pāri visai Alsungai, redzama Livonijas ordeņa pils, Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, ezers) un turpina gan dziedāt, gan pastāstīt, ar ko tad tas burdons vispār ir tik slavens, un arī pašas sievas.

Izdziedājušies, izdejojušies un ļāvuši pamatīgajai maltītei nosēsties, pasākām lielu paldies suitu sievām un dodamies atpakaļ uz krogu pēc nupat silti izceptajiem raušiem. Citi ēda uz vietas, citi ņēma līdzi mājup un veda mammai vai tētim, bet svarīgākais, ka ne jau par vienu rausi bagātāki mēs palikām, bet gan par veselu stāstu, vēsturi un kulturālo mantojumu ap šo rausi, ko varēsim ņemt līdzi savā zinību pūrā un pastāstīt vēl citiem, ka ir tāda zeme Alsunga, kurā izsenis dzied suitu sievas un gatavo sklandu raušus kā nekur!

Vēstures skolotāja un 8.c kl. audzinātāja M.Pujāte

 

 

 

2018./2019.m.g.

PASĀKUMI “Latvijas skolas somas” ietvaros:

Kino filmas Vecā dārza noslēpumsapmeklējums
2019.gada 1.martā 5.a, 7.b, 7.c klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai noskatītos piedzīvojumu, ģimenes  un fantāzijas filmu bērniem „Vecā dārza noslēpums”( 2018.gads)  Par redzēto filmā jaunieši veidoja filmas recenziju.

Katram no bērniem filma paliks atmiņā ar kādu citu epizodi. 5.a klases skolnieki izsaka savu viedokli par filmu.

Rebeka atzīst: “Man filma patika, jo tā bija ļoti interesanta. Mana mīļākā daļa bija, kur vecais onkulis atļāva bērniem palīdzēt. Vēl man filmā patika, ka bērni bija pieklājīgi un izpalīdzīgi. ”

Elīza piebalso: “Filma bija ļoti interesanta! Man patika filmā tas, ka bērni ar veco vīriņu centās apmuļķot Kārli, bet nenodarot viņam pāri. Nebija lietas, kas man nepatika, jo šī filma bija ļoti labi pārdomāta!”

Hugo parasti filmas neskatās, bet sniedz pozitīvu atsaukmi: “Šī filma bija interesanta un reti kad man patīk kādas filmas. Es sapratu šīs filmas jēgu un  nebija tā ka gribējās kaut ko citu darīt.”

Arī pārējie skolēni uzksata, ka filma ir bijusi viņiem piemērota.

Turpmākajās stundās filmas atskats ir izmantojams kā bāze uz kuras veidot tālākās zināšanas un prasmes, jo, lai arī filma nav zinātniska rakstura, tad ir vietas, kurās atklājās arī zinātnes sasniegumu aizkadri, piemēram, rūpnīca VEF. Tāpat arī dažādas tehnoloģijas kā hologrammu veidošana un ultraskaņas ietekme uz cilvēkiem un bitēm. Kopumā filma sirsnīgi, radoši, atraktīva un skolniekiem parādīja, ka komandā ir spēks.


Foto: 7.b klases jaunieši pirms filmas

5.a klases skolēni kinoteātrī.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla. 19.-20.gs.” apskate gida pavadībā (1.03. 2019).

Pasākuma dalībnieki, skaits un klase: 12.a klase 13 skolēni un audzinātāja Inese Reboka

Mācību priekšmetu stundas, tēmas, kurās veikts sagatavošanas darbs: klases stundas tēma “ Latvijas Kultūras kanonā nosauktās vērtības”. Klases stundā (8.02.2019.) tika apskatīta informācija par vizuālās mākslas jomā izvēlētiem 15 konkrētu personību radītiem darbiem (https://kulturaskanons.lv/list/)

Mācību priekšmetu stundas, tēmas, kurās tiks izmantotas pasākumā iegūtās zināšanas, prasmes

Latviešu valodā uzrakstīt recenziju par tēmu “Latvijas mākslas vēstures attīstība 19.-20.gs.garumā, izceļot katra perioda nozīmīgākās, izcilākās parādības un autorus”.

Skolēni ekskursijas laikā.

 

Vīru kopas “Vilki” koncerta apmeklējums

“Dzīvā muzeja” apmeklējums

2018.gada 23.novembrī 7.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Dzīvā muzeja pasākumu „Senās Kuldīgas stāsts”. Jaunieši uzzināja daudzas jaunas un interesantas lietas par Kuldīgu un tās iedzīvotājiem viduslaikos. Lai labāk izprastu kuldīdznieku dzīvi viduslaikos drošsirdīgie no 7.b klases izmēģināja soda ierīces. Jauniešu ieteikums: ieteikt muzeju apmeklēt arī saviem radiem un draugiem.

Skolēni pie “Dzīvā muzeja”.
Muzeja apmeklējuma laikā.

 

Teātra apmeklējums

Š.g. 14. novembrī mēs, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 8.a un 8.c klases skolēni, noskatījāmies Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas 2.teātris.”

Izrāde veidota kā ieskats valsts dibināšanā pirms simts gadiem, respektīvi, kā 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padomes locekļi piedalījās valsts dibināšanas svinīgajā sēdē. Skatuves iekārtojums un aktieru izvietojums gluži kā attēlos vēstures grāmatās.

Apbrīnojami, cik ticami un pārliecinoši mums zināmākie aktieri, kā piemēram, Gundars Grasbergs, Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Egliens, Valdis Lūriņš, Ģirts Jakovļevs, Juris Hiršs uzbūra tā laika Tautas padomes locekļu uzskatus, pārliecību un degsmi par brīvu, neatkarīgu Latviju.

Skatoties izrādi, līdzās aktieru dedzīgajām runām mums austiņās skanēja piebildes, kas ar konkrēto runātāju notika vēlākos gados, proti, kādu krievu okupācijas laikā izsūtīja uz Sibīriju, kādu nobeidza čekas kambaros, vēl kāds pats mainīja savus uzskatus un pārgāja lielinieku pusē, tādējādi mums tika radīta iespēja gūto informāciju analizēt, šķirot un orientēties tā laika svarīgajos vēsturiskajos notikumos.

Lai būtu sagatavojušies šādas tematikas izrādei, pirms došanās uz izrādi mēs Latvijas vēstures stundās pildījām dažāda veida uzdevumus par Latvijas valsts dibināšanu un to darīsim arī pēc izrādes, bet tad jau ar lielāku un bagātāku zināšanu bagāžu, kā arī rakstīsim pārspriedumu literatūrā.

Pēc izrādes noskatīšanās varam teikt, ka 1918.gada 18.novembra svarīgais notikums šķita emocionāls un mums klātesošs.

Pasākums notika projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Skolēni Nacionālajā teātrī.

Filmas “Homo novus” apmeklējums

Novembra sākumā skolēni apmeklēja Latvijas simtgadei veltīto filmu “Homo novus”.

Skolēni pirms filmas “Homo novus” apmeklējuma.

Izrāde “Koklītes ceļojums”

11.oktobrī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā notika muzikālā viesizrāde “Koklītes ceļojums”, kuru apmeklēja 1., 2. a un b klases skolēni, kā arī 1. – 4. klašu skolēni no Padures filiāles.

Izrādes laikā bērni iepazinās ar senajiem mūzikas instrumentiem – ermonikām, brīvo stabuli un ģīgām.

No izrādes “Koklītes ceļojums”.