Latvijas skolas soma

Iniciatīva  “Latvijas skolas soma” infografika

2021./2022.m.g.

Muzejpedagoģijas nodarbības 6.c klasei Liepājas muzejā

4.oktobrī projekta ‘’Latvijas skolas soma’’ ietvaros 6.c klase piedalījās divās izglītojošās muzejpedagoģijas nodarbībās Liepājas muzejā.
‘’Gadskārtu ieražas Dienvidkurzemes sētā’’ bija pirmā nodarbība. Šajā nodarbībā skolēni iepazinās ar darāmo darbu kārtību senajā latviešu lauku sētā, ar gadalaiku ritumu un svētkiem, kas no tā izriet, pievēršot uzmanību tam, kāpēc konkrētie svētki tika atzīmēti un kas no tā visa ir saglabājies līdz mūsdienām. Tradicionālie svētki senajā latviešu sētā bija iedalāmi divās lielās grupās: gadskārtu ieražas, kas pakļautas gadalaiku maiņai dabā, un lielākie dzimtas godi – kristības, kāzas un bēres. Dienvidkurzemes novads aizņem plašu apgabalu Kurzemes dienvidrietumu daļā. To mēdz dēvēt arī par Lejaskurzemi. Tās lauku sadzīvei raksturīga senu materiālās un garīgās kultūras elementu saglabāšana salīdzinoši ilgāk nekā citviet Latvijā.

Otrās nodarbības ‘’Māksla man visapkārt’’ ietvaros skolēniem muzejpedagoģes Ingas Zīvertes vadībā bija iespēja iepazīties ar vizuālo mākslu, tās žanriem un virzieniem, balstoties uz Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekciju. Nodarbības gaitā skolēni un skolotāji tika mudināti aizdomāties par šādiem jautājumiem: Kur mākslinieki smeļ iedvesmu savu mākslas darbu radīšanai? Kur es savā apkārtnē varu smelties iedvesmu un saredzēt potenciālu mākslas darbu radīšanai? Pēc kādiem kritērijiem tiek izšķirti mākslas veidu žanri, tehniskie paņēmieni? Kuri ir Liepājas, Kurzemes un Latvijas mākslas dzīves un kultūrvēsturiskā mantojuma veidotāji un mākslinieki? Nodarbības laikā skolēni veica patstāvīgu, iztēli un izzināto vizuālās mākslas pamatprincipu nostiprinošu aktivitāti, veidojot telpisku gleznas atveidu, par atveida paraugu izmantojot kādu no Liepājas muzeja krājumā esošajiem un nodarbībā iepazītajiem mākslinieku darbiem.

Starplaikā starp nodarbībām, lai nedaudz atpūstos, izkustētos un ieelpotu svaigu gaisu, devāmies Liepājas Karostas apskates ekskursijā, paviesojoties Karaostas cietumā, apskatot Ziemeļu fortus un molu.

Foto sk. Guntra Krūkliņa
Tekst 6.c kl. audz Inese Reisa

Mazie mūciņi

24.septembrī 4.b klases skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros viesojās Jaunpils pilī, lai iepazītu kultūrvēsturisko objektu un radītu priekšstatu par viduslaiku arhitektūru, kultūru un cilvēku sadzīvi.

Muzejpedagoģiskās nodarbības laikā katrs skolēns uzvilka mazā mūciņa tērpu, lai iejustos viduslaiku tēlos. Pavadošās skolotājas arī tika pie viduslaiku dāmu tērpiem. Mazie mūciņi Mūka un kalpones vadībā pils pagalmā apguva pils celtniecības noslēpumus, arhitektūras detaļu simboliku, galma manieres, sirdsdāmu tikumus, bruņinieku ieroču valdīšanas māku. Zinību izlūkgājieni risinājās pils pagalmā, tornī un Vīna pagrabā. Tika iecelts arī karalis – Ričards Drošsirdis. Pasākuma noslēgumā par godu mazajiem mūciņiem šāva senais lielgabals.

Pēc iespaidīgi skaļā šāviena visi skolēni devās uz viduslaiku spēļu placi. Skolēniem tika dota iespēja no sirds izspēlēties un pat saņemt medaļu! Mazie mūciņi sacentās loka šaušanā, seno laiku boulingā, piedalījās salmu maisu kaujā, mēģināja noturēt līdzsvaru šķēršļu joslā un spēlēja “desas.”

Visi ceturtklasnieki atzīst, ka šis bija superīgi izdevies pasākums.

Rudens diena Alsungā.

16. septembrī VPKV 8. b klases skolēni devās ekskursijā uz Alsungu visas dienas garumā. Ekskursija tika organizēta LSS ietvaros.
Suitu novads ir bagāts ar tradīcijām, kas novērtētas arī pasaules mērogā. 2009.gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO sarakstā – nemateriālais kultūras mantojums, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana. Par jauko ciemošanos tradīcijām bagātajā novadā gādāja biedrība “Suitu kultūras mantojums” un enerģiskā saimniece Laila Puķīte.

Spēlmaņu krogā paši gatavojām novadam tradicionālos sklandraušus. Ar aizrautību skolēni darbojās, meistarojot savus raušus, atbildēja uz saimnieces jautājumiem par sklandraušu vēsturi, to sastāvu un gatavošanas īpatnībām. Kamēr cepiens gatavojās krāsnī, devāmies uz Dižgabalkalnu, kuršu pilskalnu. Kalnā mūs sagaidīja jestrās Suitu sievas, tērpušās košos novada tautastērpos, ar kuriem sīkāk tikām iepazīstināti. Tikām iesaistīti rotaļās un stāstos par Suitu novada izveidošanos un īpatnībām. Klausījāmies stāstus par novada vēsturi, valodas īpatnībām, vietvārdiem, dziesmu teicējiem, raksturīgiem mūzikas instrumentiem, ēdieniem un tērpiem. Dziedājām dziesmas, skanīgi velkot novada dziesmām raksturīgo eeeeeeeee.

“Skolas somas” ietvaros 5.b klase 29.09. devās uz “Dzīvo muzeju”, lai sajustu senu gadsimtu elpu.

Paviesojāmies viduslaiku Kuldīgā, pabijām uz hercoga Jēkaba kuģa satrakotā okeānā. Anete Gailīte iesaka aiziet uz šo muzeju, lai uzzinātu vairāk par dzīvi senajā Kuldīgā. Gusts Frīdenbergs bija pārsteigts, ka daudzi manekeni izskatījās gluži kā īsti, un bija iespējas uzzināt kādi bija seno laiku sodi. Rihardam Stradam Laktiņam patika iedomāties , ka tiešām atrodas uz kuģa jūrā. Bērni atzīst, ka šis bijis īpašs piedzīvojums – drusciņ baiss, bet tomēr interesants.

Zīmēšanas stunda Anatomijas muzejā GALVASKAUSS

21. un 23. septembrī 7.klašu skolēni piedalījās izglītojošā muzejpedagoģijas un zīmēšanas tiešsaistes stundā “Galvaskauss”. Nodarbība ir viena no neskaitāmajām lieliskajām kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” iespējām skolēniem dažādod mācību procesu, paplašināt redzesloku un piedzīvot ko nebijušu.

Tiešsaistes stunda atklāja Anatomijas muzeja stāstu par cilvēku centieniem sevi izprast. Pirmajā nodarbības daļā skolēni tika iepazīstināti ar muzeja galvaskausu kolekcijas vēsturi, uzzināja, kādām galvaskausa pazīmēm pievērš uzmanību arheologi un tiesu medicīnas eksperti, lai noskaidrotu, kāda vecuma un dzimuma cilvēkam galvaskauss, iespējams, piederējis. Nodarbības otrajā daļā skolēni, muzeja speciālista/mākslinieka vadībā iemācījās, kā uzzīmēt anatomiski precīzu
galvaskausu. Izmantojot teorētiskajā daļā iegūtās zināšanas, skolēni varēja pielāgot savu zīmējumus, lai attēlotu dažāda vecuma vai dzimuma galvaskausus.

Rundāles pilī pie hercoga un hercogienes

17. septembrī programmā “Latvijas skolas soma” 10.a klases 34 skolēni devās ekskursijā uz Rundāles pili. Pateicoties gida Kristapa erudīcijai un ieinteresētībai, pils apmeklējums bija ļoti aizraujošs, izzinošs un deva daudz jauku emociju un atmiņu. Lielākā daļa 10.a klasesbiedru atzina, ka gids spēja profesionāli iepazīstināt visus ar daudziem, interesantiem un neparastiem faktiem. Uzzinājām, ka Rundāles pils pirmais saimnieks bija Ernsts Johans Bīrons, ka pilij piemīt trīs mākslas stili – baroks, rokoko un klasicisms u.c. vēstures faktus.
Ekskursijas laikā izmantojām audiogida pakalpojumus.
Lai pēc pils apskates pārbaudītu mūsu iegūtās zināšanas, spēlējām lielformāta galda spēli “Zosu spēle Rundāles pilī pie hercogienes”. Šo spēli spēlējām pirmo reizi, tā bija jautra un atsauca atmiņā visu, ko dzirdējām ekskursijas laikā.
Vēlāk devāmies uz Mežotnes dabas taku, apskatījām arī skaisto Mežotnes pili.
Taču jāatzīt, ka vislielāko prieku radīja tas, ka varējām pavadīt laiku kopā ar saviem klasesbiedriem, iegūt jaunu pieredzi un vienkārši izbaudīt skaistu dienu.
Paldies kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma” par doto iespēju apmeklēt Rundāles pili.

Foto no E. Studentes, S. Ješkevicas un G.Krūkliņas

Raksta autore: Džuljeta Katrīna Skujāne 10.a klase

2020./2021.m.g.

“Radošā rakstīšana” kopā ar “Ziedoņa klasi”

Interesanta, citādāka, radoša, kopdarbs, tēli…

Domas, stāsti, epifānija un Imants Ziedonis…

Zināšanas, interesants darbs, neparasti, prāts…

Interesanti, sadarbība, zināšanas, radošums, doma…

Latvijas skolas soma” ietvaros piedalījās kultūrizglītības iniciatīvas “Ziedoņa klase” izglītojošā nodarbībā, kurā kopā ar fonda “Viegli” līdzdibinātāju mūziķi Māru Upmani- Holšteinu iepazina I.Ziedoņa literāro daiļradi, tās mantojuma būtisko daļu – epifānijas. Jau pirms nodarbības latviešu valodas stundās jaunieši bija iepazinuši I.Ziedoņa daiļradi, epfānijas kā literāro žanru, mācījušies izprast epifānijās izteikto domu.

Nodarbības laikā M. Upmane- Holšteina izstāstīja savu pieredzi par epifāniju rakstīšanu, kur un kā meklēt tēlu, kā izveidot tēla portretu. Pēc tam jaunieši tika aicināti izvēlēties un izlasīt to epifāniju, kura atbilst dzimšanas mēnesim, atrast galveno tēlu un izveidot tā portreta aprakstu. Mazajās komandās jaunieši iepazīstināja savus klasesbiedrus ar individuāli paveikto, tad veidoja savas epifānijas plānu, kurā darbojās visi individuāli izvēlētie tēli. Gala rezultātā tapa epifānija, kurai vajadzēja atrast pašu labāko nosaukumu, iedvesmojoties no I.Ziedoņa minimismiem. Nodarbības noslēgumā katra mazā komanda pieteica savu epifāniju ar tās nosaukumu, nolasīja vai izstāstīja tās plānu.

Šo nodarbību ir viegli iekļaut latviešu valodas stundas saturā.  Nodarbība ir 90 min. gara un ‘’Ziedoņa klases’’ skolotājs vada šo nodarbību platformā Zoom, bet Māra Upmane –Holšteine stāsta savu pieredzi video formātā.

Šī ir alternatīva un pieredzē balstīta nodarbība jauniešiem un citiem I.Ziedoņa daiļrades cienītājiem.

Mūsu ieteikums veidotājiem- vēlreiz pārskatīt nodarbības saturu, sabalansēt grupu darbu un pasākuma vadītāju iesaisti pasākumā. Skolēni praktiski visu laiku darbojās grupās, kas, protams, nav slikti, bet bija daudz par daudz! Vēlējamies pamatīgāku vadītāju iesaisti.

Nelielam ieskatam piedāvājam jauniešu sacerētās epifānijas.

 

Esi brīvs un atradīsi skaistu dienu!

Lauku sēta. Saulaina vasaras diena. Cilvēks cenšas pūst milzīgu Burbuli. Un tas viņam izdodas. Gaisma Burbuli samīļo, veltot tam visskaistākās krāsas. Skaudīgā Zoss ļauni noskatās Burbuļa un Gaismas maiguma izpausmē.

Greizsirdība no Zoss laužās laukā pa visām malām. Tā pieķer mirkli, kad Burbulis neuzmanīgi nolaižas tuvu zemei. Blaukš! Zoss Burbuli pārspridzina un lielīgi aizčāpo pār sētu.

Gaisma meklē savu draugu. Cilvēks smaidīdams noskatās Zoss nedarbā. Paņem burbuļu pūšamo un ievelk dziļu elpu un pūš. Ir uzradies jauns Burbulis. Gaisma ātri saprot, ka tas taču tas pats Burbulis. Gaisma Burbulim čukst ausī, lai nelaižas tuvu zemei jo Zoss var atkal to saspridzināt. 

Cilvēks un Zoss noskatās kā augstu debesīs ceļas krāsains Burbulis.

/Nikola, Ralfs T., Ralfs A., Kristers F., Kristjans/

 

Domā pozitīvi

Teliņš, Burbulis, Dziesma un Vārds Diemžēl reiz satikās pļavā. Mazais Teliņš mierīgi plūca svaigo pavasara zālīti un Dziesma pļavas malā pūta milzīgu Burbuli. Turpat netālu Vārds Diemžēl vaimanāja par kārtējo ‘’diemžēl’’.

Dziesmas pūstais Burbulis piepildījās ar skaistu dziesmu un lēni pacēlās gaisā, un pielidoja pie Teliņa. Teliņš tādu brīnumu nekad nebija redzējis. Šo skaistumu ieraudzīja arī Vārds Diemžēl un sāka trijotni baidīt: ‘’Diemžēl, man jūs jāapbēdina, bet Burbulis ir ļoti trausls un drīz pārplīsīs. Diemžēl arī skaistā dziesma tiks aiznesta līdzi vējam un to neviens vairs nekad nedzirdēs. Teliņ, tev arī vairs nebūs par ko priecāties, diemžēl.’’

Skaisto dziesmu uz saviem spārniem paņēma putni un trallināja tai līdzi. Burbuli nofotografēja Teliņa saimniece. Tagad Teliņš varēs par Burbuli priecāties arī tad, ja Burbulis klāt nebūs.

Tā bija pēdējā reize, kad Vārds Diemžēl šajā kompānijā izskanēja pēdējo reizi. 

/Laura, Madara, Deivids, Evelīna, Denīze/

                      

Raksta autori: D.Rimaševska, I.Poļikova

 

Mūsdienu versija Sprīdīša ceļojumam apkārt pasaulei 

Tā ir atraktīva muzikāli-izglītojoša koncertlekcija, kurā uz skatuves ar klausītājiem satiekas divi talantīgi mūziķi- somu izcelsmes latvietis Marko Ojala – akordeona un ģitāras virtuozs un apburošā dziedātāja Rūta Dūduma, lai kopā parādītu mūsdienu versiju Sprīdīša ceļojumam apkārt pasaulei. 

Ceļojot apkārt pasaulei, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas sākumskolas skolēni iepazīst dažādu pasaules valstu kultūru un šo valstu saikni ar Latvijas vēsturi. Mūziķi caur vizuāli krāšņo un muzikāli bagātīgo programmu iepazīstina skolēnus ar Latvijas vēstures nozīmi pasaules ģeogrāfijas un vēstures kontekstā, tā ļaujot labāk izprast dažādu valstu valodas un kultūru. 

Klausoties Argentīnas tango mūziku, tiek atklātas paralēles –  Pēteris Šnore ar Latvijā būvēto burinieku kuģi “Rota” kā pirmais latviešu kapteinis šķērsoja ekvatoru, nonākot Argentīnas ostā Rosario; vai pieminot Latvijas Simtgades projekta “Karoga ceļš” stāstu, muzikāli “piestājot”  un satiekot pasaulē dzīvojošos latviešus; kā arī muzikāli apspēlējot Annas Brigaderes lugu un kino filmu “Sprīdītis”.

Skolēnu atziņas pēc koncertlekcijas :

  • Talantīgi un atraktīvi mūziķi!
  • Patika Rūta un Marko!
  • Ļoti jautrs, skanīgs un noskaņojumu uzlabojošs pasākums!
  • Skaistas dziesmas.
  • Patika, ka dziedāja dažādās valodās.
  • Interesanti stāsti par katru dziesmu.
  • Pārsteigums, ka dziedātājs no Somijas tik labi runā latviski.
  • Interesanti, ka dziesma “Dāvāja Māriņa” bija visvairāk atskaņotā dziesma Japānā.
  • Patika, ka katrai dziesmai bija savs stāsts un vēstures fakti.

“Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”

Mācību gada izskaņā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 8.- 9. klašu skolēniem tika dota iespēja piedalīties lieliskajā koncertlekcijā “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”.

Par godu Maestro 85 gadu jubilejai pazīstamie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi- dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse un komponists Jānis Ķirsis ir sarūpējuši audio-vizuālu koncertlekciju “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls.” Tas ir muzikāls stāsts par Raimonda Paula daiļradi – laikmetu, kurā viņš mācījies, strādājis, kā arī par Maestro muzikālajām gaitām šodien.

Koncertprogrammas kodolu veido R.Paula jaunības aizraušanās- klasiskā un džeza mūzika, kuru pats spēlēja un interpretēja studējot Latvijas Konservatorijā. Tie ir Džordža Geršvina “Summertime”, Leonarda Bernstaina mūzika, Skota Džoplina regtaimi, Sergejs Rahmaņinovs u.c., kā arī mūzika, ko Raimonds Pauls komponēja laikā, kad aktīvi darbojās Latvijas Radio 1. ierakstu studijā pagājušā gadsimta 60. un 70. Gados: “Mēs tikāmies martā”, “Elēģija”, “Lai tik Līst” u.c.- tā ir sadarbība ar tādām leģendām kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Latvijas Radio Bigbends, Gunārs Rozenbergs, Aija Kukule u.c., kā arī mūzika teātra izrādēm un kino.

Arī šodien lielāko daļu laika savā radošajā ikdienā Maestro pavada ierakstu studijā un koncertzālēs, kurās pulcē labākos Latvijas mūziķus un laika biedrus- Elīna Garanča, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, vokālā grupa Framest un daudzus citus, kuru radošo sadarbību ar Raimondu Paulu Rūta Dūduma- Ķirse un Jānis Ķirsis atspoguļoja savā koncertlekcijā.

Pasākuma vadītāji izveidoja viktorīnu par Maestro Raimondu Paulu, kurā skolēni uzzināja daudz jaunu un iepriekš nezināmu faktu.

Skolēni par koncertlekciju:

  • Koncertlekcija neļauj ne uz mirkli zaudēt modrību un interesi;
  • Ļoti dažādi muzikālie fragmenti
  • Paula humors ir ļoti asprātīgs, labs humors😊
  • Vadītāju duets lieliski atklāj komponista lielās darba spējas un nerimstošo jaunradi.
  • Labāk iepazinu Raimonda Paula muzikālo daiļradi.
  • Mana vecuma bērni daudz nezina par leģendārajiem Latvijas mūziķiem. Tagad zinu vairāk.
  • Patika vēsturiskie fakti.

“Āraišu ezerpils. Jautājumu tikpat cik atbilžu.”

Progammas “Latvijas Skolas somas” ietvaros, 6. klases tiešsaistē apmeklēja izzinošo nodarbību “Āraišu ezerpils. Jautājumu tikpat cik atbilžu.”

 Skolēniem bija iespēja iepazīties ar Āraišu ezerpils vēsturi, par cilvēku dzīvesveidu, nodarbošanos un ikdienu. Nodarbībā tika meklētas atbildes par Āraišu ezerpils atklāšanu, tās pastāvēšanas laiku, senajām ēkām, darbiem, ēdienu, apģērbu, kā arī noskaidrota daudzu vārdu nozīme: kas ir dzeinis, vamzis, sietavas, krijas. Noslēgumā jauniešiem bija iespēja jaunās zināšanas pārbaudīt  spēlē Kahoot, kas sniedza ne tikai atgriezenisko saiti par doto pasākumu, bet arī ļāva sacensties skolēniem gan gudrībā, gan arī veiklībā.

Paldies Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka muzejpedagoģei Sandrai Salmiņai par  ļoti interesanto un  izzinošo nodarbību, kas ļāva ne tikai pilnveidot jauniešu zināšanas, bet arī radīja interesi valsts vēsturi.

Vēstures, politikas un tiesību skolotāja Guntra Krūkliņa

 

“Mūsu barikāžu laiks”

Aprīļa beigās/maija sākumā VPKV 9. klasēm bija iespēja noskatīties Antras Cilinskas režisēto filmu “Mūsu barikāžu laiks”, kā arī tiešsaistē tikties ar pašu režisori, lai iepazītu viņas darba specifiku un vairāk uzzinātu par filmas tapšanu. Režisore pastāstīja par savu darbu Jura Podnieka studijā un to, kā radās ideja veidot filmu. Skolēniem interesēja tas, kā režisore pati iesaistījās barikāžu laika darbībā un kā piedzīvotais (vai pārdzīvotais) radīja ideju par filmas tapšanu. Skolēnus interesēja arī jautājums – kā katrs Latvijas pilsonis varēja piedalīties neatkarības atjaunošanā?, kas tiem nupat bija bijis aktuāls arī 9. klašu diagnosticējošajā darbā. Var teikt, ka mācību darbs pie tēmas par valstiskās neatkarības atjaunošanos lieliski savijās kopā ar savu zināšanu un erudīcijas papildināšanu un idejām par iespējamajiem karjeras izvēles virzieniem. Pēc filmas noskatīšanās skolēni arī dalījās savās pārdomās par redzēto un izteica pateicību filmas veidotājiem!

 

Goda teātra izrāde jauniešiem “#Bezfiltra”

Ceturtdien, 29. aprīlī plkst.14:00, 6.a klases skolēniem bija lieliska iespēja tiešsaistē noskatīties Goda teātra izrādi “#Bezfiltra”. Pasākums bija pielāgots attālinātam mācību procesam, jo teātris piedāvāja jauniešiem izrādi, kuras norisei varēja sekot YouTube platformā. Izrāde par draudzību, kuru pārbauda atšķirīgie uzskati, dzīves pieredze un statuss sabiedrībā.

Vienas mācību stundas laikā skolēniem bija iespēja paskatīties uz savu ikdienu no malas (sociālie tīkli, piemēram, TikTok, satura veidošana YouTube kanālā, valoda, attiecības, sociālā nevienlīdzība, intereses, popularitāte, vērtības utt.). Aktieri Rolands Beķeris un Edgars Ozoliņš atklāja aktuālas mūsdienu sabiedrības problēmas, kas skar ne tikai jauniešu savstarpējās attiecības un dzīves apstākļus, bet tas ir arī stāsts par veselīgu dzīvesveidu, kurā tiek popularizēts bezatkrituma dzīves principi, lai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz vidi.  

Pēc izrādes noskatīšanās, 6.a klases skolēni atzina, ka izrāde bija mūsdienīga un  asprātīga. Tā lika aizdomāties par savstarpējām attiecībām, draudzību un popularitātes ietekmi uz to, kā arī par attiecībām ģimenē, par kurām parasti nerunā. Lielisks materiāls klases stundai, lai runātu par vērtībām, par reālās un virtuālās saskares punktiem, to ietekme uz attiecībām, kā arī par bezatkritumu kustību Latvijā. 

No neiespējamā uz popularitāti

1.aprīlis – pārsteigums skolēniem.  V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā  Latvijas “Skolas somas” projekta ietvaros skolēniem un skolotājiem bija iespēja noskatīties online lekciju/īsfilmu par grupas “Santehniķi” tapšanu un radošo darbību. Duets ”Santehniķi” (Elans Pureklis un Emīls Mangulis no Ogres) spēlē Latvijā neredzētu instrumentu, kuru sauc par trubafonu. Nodarbības laikā mūziķi dalījās ar savām zināšanām un pieredzi mūzikas un šovbiznesa jomā. Dalījās savā pieredzē par savas idejas realizāciju. Programmas muzikālajā daļā iekļauti dažādu paaudžu mūzikas hiti, klasikas skaņdarbi, kā arī latviešu tautas dziesmas.

9.a klases jauniešus uzrunāja tas, ka nemuzikāls jaunietis var kopā ar draugu, izveidot mūzikas instrumentu, kas izrādās arī darbojas un piedevām vēl ļoti labi. Ideja, kas sākumā likās tik nereāla, var padarīt vienkāršus lauku puišus par atpazīstamiem.

  9.b klases  jaunieši uzskata, ka no muzikantiem var mācīties dažādas lietas, proti, kā neformālā un neierastā veidā var radīt mūzikas instrumentus un skaņdarbus, ka nekad nevajadzētu padoties, jācīnās līdz galam, lai arī kas stātos ceļā – ir jācenšas sasniegt savus mērķus.

 Arī  12.a un 9. c klases jaunieši saka paldies par optimismu un motivāciju, kā izvirzīt mērķus laikā, kad viss šķietami apstājies un trūkst skaidrības par nākotni.

Pēc īsfilmas noskatīšanās skolēniem bija iespēja izpildīt testu, kurā tika iekļauti dažādi jautājumi par filmu. 

Jaunieši no Kuldīgas saka lielu paldies grupas “Santehniķi” puišiem par lielisko koncertu, skolēnu motivāciju un dalīšanos pieredzē.

Aukstā kara dokumentālais trilleris “Lēciens”

“Lēciens” (“The Jump”) ir Lietuvas, Latvijas un Francijas kopražojums. Režisores Giedres Žickītes filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja 9. oktobrī Varšavas starptautiskajā filmu festivāla konkursa programmā, iegūstot labākās dokumentālās filmas balvu.

Latvijas Skolas somas piedāvāto filmu martā bija iespējams noskatīties 11.klašu un 12.a klases skolēniem.

Kā raksta 11.b klases skolēns Pauls, filmas galvenais varonis Sims Kudirka piedzīvo vairākus posmus savā dzīvē: 20 gadus viņš ir nostrādājis uz padomju kuģiem un visi gadi ir bijuši drūmi, gluži kā cietums. Pēc tam vairākus gadus pavadījis ieslodzījumā, koncentrācijas nometnē Sibīrijā, līdz beidzot viņš nokļūst ASV, iegūst ASV pilsonību un brīvību.  11.a klases skolniece Emīlija: “Sims Kudirka ar savu ģimeni uzsāka jaunu dzīvi ASV, kļūstot par Bronksas dzīvojamā nama pārvaldnieku Ņujorkā. Viņš pat nofilmējās filmā, kura visiem patika. Tādā veidā viņš kļuva vēl populārāks.

Kāpēc Sims Kudirka izšķīrās par lēcienu?

Tās bija alkas pēc brīvības. Viņš bija noguris no valdošā padomju režīma. Vectēvs viņam allaž bija stāstījis par tālām, skaistām zemēm, par palmām, par cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Arī Sims vēlējās ko tādu piedzīvot, redzēt un dzīvot, bet pastāvošās varas dēļ, viņam tas bija liegts – tā domā Žaklīna no 12.a klases. Rūta no 11.a spriež tā: ja viņš nepārlec uz ASV kuģa “Vigilant”, viņš turpina dzīvot dzīvi, ko ienīst. Tāpēc viņš riskē un lec.

Bet, kad Sims nokļūst ASV, viņš piedzīvo vilšanos: izrādās, ka citiem migrantiem nācās veikt “melno darbu” un viņš bija viens no tiem, kam bija patiesi paveicies. Bēgļiem nācās pļaut mauriņus, krāsot žogus, grābt lapas, u.tt. Manuprāt, viņš pilnībā nespēja pieņemt šīs valsts kultūru un vienmēr jutās piederīgs savai tēvzemei – Lietuvai. Tāpēc vēlējās atgriezties dzimtenē, kur atdusas viņa senči – tā raksta 12.a klases skolēns Roberts. Luīze no 11.b klases atklāj vēl vienu vilšanās piemēru: Sims ieraudzīja kā dzīvo Amerikā. Tur valda bagātība, cilvēki izmet atkritumos labas mantas, piemēram, televizorus, apģērbu, bet lai to nopelnītu PSRS, būtu jāstrādā vesels gads. Amerikāņi dzīvo izšķērdīgi. Viņi nenovērtē to, kas viņiem ir dots.

Pastāv uzskats: brīvībai vienmēr ir sava cena. Kristīne no 12.a klases piekrīt apgalvojumam. Viņa raksta: kas tā par brīvību, ja to nebauda dzimtenē? Protams, brīvs tu vari būt ārzemēs, bet vai tā ir pilnīga brīvība un ko mēs vispār saprotam ar brīvību. Tu esi bēglis ārzemēs, brīvs bēglis, bet nekas vairāk. Ja galvenais varonis būtu palicis uz amerikāņu flotes kuģa un netiktu izdots PSRS, tad visticamāk viņa ģimenei draudētu tas pats, kas viņam. Un vai var ar mierīgu sirdi baudīt brīvību, kad tava ģimene ir nospiesta un nomocīta tevis dēļ. Un šeit atkal rodas jautājums – vai tā vispār ir brīvība? Vai arī tā ir dārga brīvība, kas savu maksā…

Galvenā varoņa ceļš uz brīvību izrādījās sāpju, ciešanu un ilgu ceļš – pārliecināta Paula Mellneberga no 12.a klases. Filmas galvenais varonis, veicot lēcienu, riskēja ar savu dzīvību, lai tikai tiktu brīvībā. Lēciens taču varēja arī neizdoties – secina Anda no 11.b klases.

Skatoties filmu, biju pārsteigts par tās notikumiem, tiešām nedomāju, ka tā man iepatiksies, bet filma bija kolosāla – atzīst 11.b klases skolēns Aleksejs.

 

 

“Zinātnes un mākslas krustpunkti”

30. martā 4. un 6. klašu skolēni piedalījās Zinātnes skolas Laboratorium tiešsaistes nodarbībā “Zinātnes un mākslas krustpunkti”. Šo iespēju piedāvāja programma “Latvijas skolas soma”.

Skolēniem bija iespēja atklāt filmas par latviešu strēlniekiem “Dvēseļu putenis” filmēšanas noslēpumus – kā tiek veidotas mākslīgās asinis, neīstas rētas, sprādzieni un kā notiek citu specefektu filmēšana.

Šajā nodarbībā skolēni sekoja līdzi filmā atainoto notikumu laika skalai, kas ļāva vieglāk izprast Latvijas vēsturi, un izpētīja informāciju filmas mājaslapā dveseluputenis.lv.

Skolēni nodarbības vadītājam varēja uzdot sev interesējošus jautājumus.

Paldies Laboratorium nodarbības vadītājam Mārtiņam Gulbim par interesanto stāstījumu un eksperimentu demonstrēšanu!

L.Pakalninas dokumentālā filma ‘’Leiputrija’’ (2004)

24.martā 5.c klase programmas ‘’Latvijas skolas soma’’ ietvaros tiešsaistē noskatījās L.Pakalniņas dokumentālo filmu ‘’Leiputrija’’. Filmā atainota dzīve izgāztuvē. Šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības – kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.

Pēc filmas noskatīšanās skolēniem bija iespēja tiešsaistē tikties ar filmas režisori L.Pakalniņu. Kā atzina filmas autore, Latvijā labākais dabas norišu filmētājs  M.Maskalāns šajā filmā pārsteidz ar savu asredzību un pacietību, kas ļauj stundām sēdēt pie putna ligzdas vai žurkas alas, lai galu galā notvertu izcilus kadrus. Savukārt L.Pakalniņa šo dzīvnieku pasaules ikdienu pārvērš aizraujošā bezvārdu intrigā, kurai mūziku speciāli rakstījis japāņu komponists Šigeru Umebajaši. 2005. gadā filma Leiputrija nominēta Eiropas Kino akadēmijas balvai par gada labāko dokumentālo filmu.

Tiekoties autore skolēniem pastāstīja, kā dažādos gadalaikos noticis filmēšanas process, kāda īpaša tehnika izmantota, cik ilgi un pacietīgi jāgaida, lai ‘’noķertu īsto kadru’’. Šobrīd režisore kopā ar operatoru M.Maskalānu strādā pie jaunas dokumentālās filmas par putnu dzīvi Rīgas lidostā.

***

Iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma’’ ietvaros arī 11.b klase 12.maijā klases stundā noskatījās dokumentālo filmu ,,Leiputrija’’. Filma ir bez teksta, bet vizuālais materiāls, kas redzams skatītājam, izsaka vairāk par vārdiem. Filmas radošā grupa rāda mums dabu, tās ciešanas, kuras ir cilvēka radītas: atkritumu kalnus, kuros arī mīt dzīvā radība-žurkas, peles, čūskas, kaijas u.c., bebrs, kurš peld starp pudelēm, dažādiem atkritumiem, pamesti kaķi, suņi. Cilvēka radīta ,,Leiputrija’’, kas patiesībā ir visīstākais slazds.                                                                               

Pēc filmas noskatīšanās pārrunājot spilgtākās epizodes, vairums skolēnu minēja 3 kadrus: kaija, kurai spārnā ieķēries plastmasas iepirkumu maisiņš, metāla konservu kārbā iesprūdis krauklis, kā arī izgāztuves tuvumā plastmasas maisiņu ,,izrotātie’’ koki.                                           

Skolēni atzina, ka ir pēdējais laiks nopietni rīkoties, lai atbildīgi tiktu šķiroti atkritumi un ievērojami mazāk tie tiktu radīti; svarīgi domāt par mērenību it visā, kas skar mūsu ikdienas paradumus: iepērkamies bez iepakojuma veikalos, kā arī pārdomājam jaunu lietu iegādi, izsverot to nepieciešamību. Darot pāri dabai, mēs visvairāk nodarām pāri sev.

Valmieras drāmas teātra izrādi “Slinkums”.

22. martā sākumskolas 1., 2., un 3. klašu skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros tiešraidē skatījās Valmieras drāmas teātra izrādi “Slinkums”. Izrādē trīs draugi nonāk Sliņķu zemē. Šī pasaule šķiet ļoti kārdinoša, taču draugiem kopējiem spēkiem izdodas no Slinkuma zemes izkļūt.

Ar saviem vērojumiem 1. klašu skolēni dalījās zīmējumos, aprakstos. Redzēto pārrunāja latviešu valodas ZOOM stundā, stāsta Ilona Incenberga, Ineta Kronberga un Anna Augsne.

Šoreiz teātra izrādes skatīšanās bija neierastā veidā. Bērni ar Youtube kanāla starpniecību vēroja aktieru spēli no Valmieras teātra skatuves. Pēc izrādes pārrunās, zīmējumos un fotogrāfijās mazie skatītāji dalījās ar saviem iespaidiem par izrādi. Visi atzinīgi novērtēja izrādi, jo tā bija aktuāla, saistoša un mūsdienīga,- tā stāsta 2.klašu audzinātājas Saiva Peskopa, Ieva Bergmane un Inese Vitte.

Skolēnu pārdomas pēc izrādes noskatīšanās apkopoja Santa Vickope.

Alise no 3.a raksta: “ Šī izrāde bija interesanta. Tur bija trīs bērni, kuri nepildīja uzdoto mājas darbu. Es šo bērnu vietā būtu izpildījusi uzdoto, lai nebūtu satraukums par slikto atzīmi. Galvenā doma šajā izrādē bija, ka vajag saņemties un pārvarēt slinkumu.”

Rūdolfs (3.a) “Mani satrauca tas, ka bērni iesprūdīs Slinkuma zemē un vairs netiks ārā. Priecājos par to, ka skolēniem tomēr izdevās pārvarēt slinkumu un izkļūt no Slinkuma zemes.”

Gerda (3.a)  “ Es priecājos, ka bērni uzveica lielo slinkumu un saprata, ka tomēr ir jāmācās un jāpilda uzdotais.”

Alekss S . (3.a) “ Šī izrāde bija interesanta, lai gan izrādē piedalījās tikai trīs aktieri. Galvenie varoņi  bija trīs bērni, kuri nepildīja mājas darbus. Mani satrauca tas, vai šiem bērniem izdosies izlabot atzīmi par uzdoto prezentāciju. Pārsteidzoša bija  sliņķa Oskara lieliskā ideja. No izrādes varu mācīties, ka vajag gribasspēku, lai  pievarētu slinkumu.”

Ērika Vilsona monoizrāde “Pazudušais dēls”

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā attālināti-tiešsaistē ciemojās Ēriks Vilsons ar monoizrādi pēc R. Blaumaņa motīviem “Pazudušais dēls” . Monoizrādē un vienlaikus kā sarunā 10. un 11.martā Latvijas Skolas somas ietvaros piedalījās 10.a un 11.a klases skolēni. Ēriks Vilsons stāstīja, ko nozīmē dramaturģija, kas ir dramaturģisks darbs. Izrādē aktieris jauniešiem senās bēdu lugas notikumus parādīja mūsdienīgā skatījumā, tā padarot Krustiņu jauniešiem saprotamāku. Pēc izrādes skolēni pārrunāja un ar aktieri diskutēja par R. Blaumaņa lugā “Pazudušais dēls” risinātajām problēmām, cik lielā mērā tās ir aktuālas arī mūsdienās. Sarunā skolēni pauda savas pārdomas par aktuālākajām mūsdienu jaunieša problēmām un atzina, ka izrāde mudina pārdomāt vērtības, cik svarīga ir pareiza izvēle un rīcība katrā  cilvēka dzīves brīdī.

Lūk, skolēnu atziņas: “Manuprāt, bija interesanti, pati ļoti iedziļinājos Ērika Vilsona teiktajā, esmu arī lasījusi Rudolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”, tāpēc varēju arī visu izcili iztēloties. Ļoti patika, kā Ē. Vilsons attēloja lugu- teikšu, ka ļoti izcils darbs. Patiešām aizraujoši un tajā pat laikā arī neliela atelpa no skolas rutīnas!🙂” (Sindija Bergmane) 

“Vakardienas izrāde man patika, jo tika stāstīta ne tikai luga, bet arī tika veidots dialogs ar skatītājiem un arī runāja par personisko dzīvi, padarot izrādi atklātāku.” (Zanda Kūlaine)

“Vakardienas izrāde bija savādāka, interesanta un lika paskatīties uz lietām savādāk. Ļoti aizraujoši likās, kā šis vīrietis atdarināja katru tēlu.” (Amanda Kāle)

“Man izrāde patika , bija interesanti skatīties un klausīties. Labāk izpratu lugas “Pazudušais dēls” saturu, labāk izpratu, kas tur īsti notika. Kopumā šī izrāde bija laba.” (Keita Vecrumba)

“Vakar redzētā izrāde man ļoti patika. Tā bija kā neliela atslodze no skolas.”  (Alens Daniels Andersons)

“Man izrāde ļoti patika! Tā izmainīja manu skatu uz lugu “Pazudušais dēls”. Bija iespēja lugu vairāk un labāk uztvert! 👍” (Denija Frēliha)

“Pirmo reizi redzēju tāda veida izrādi – tā bija ļoti aizraujoša un interesanta. Man patika vizuālie efekti un savdabīgā pieeja.” (Adrians Kovaļevskis)

“Man ļoti patika izrāde. Bija interesanti redzēt šo darbu no jauna skatu punkta. Ļoti patika, kā aktieris spēja iejusties tēlos. Pēc šīs izrādes, tāpat kā pēc lugas izlasīšanas, atkal bija viela pārdomām.” (Aleksandra Beiere)

“Vecā dārza noslēpums”

Kādā pavasarīgi vēsā 9.marta dienā 6.abc klases skolēni varēja ļauties noslēpumu, zinātniskās fantastikas un mistikas varai, vērojot Olafa Okonova un Gunitas Grošas piedzīvojumu filmu visai ģimenei “Vecā dārza noslēpums”.

Filmu piedāvāja projekts skolēniem Latvijas Skolas soma. Attālinātajā mācību procesā skolēniem bija iespēja šo filmu vērot mājās kopā ar ģimenēm, kas skatīšanās procesu, noteikti padarīja daudz omulīgāku.

Filmas galvenais akcents ir bērnu četrotne, kuri ir gana atraktīvi, apķērīgi un apņēmīgi. Kā jau ierasts bērnu filmās, viņi daudz vienkāršāk tiek galā ar problēmām, ar kurām netiek galā pieaugušie.

Pēc filmas skolēniem klases stundā nācās attālināti sadarboties grupās, dalīties iespaidos un personīgajā pieredzē par to, kā paši uztver ikdienā radušās problēmsituācijas un, kā risina radušos konfliktus.

Skolēni vienprātīgi atzina, ka situācijā, kas risinājās filmā, viņi būtu rīkojušies tieši tāpat, kā jaukā četrotne.

“Leiputriju” 5. b klases skolēni skatījās 2021.g. 23. februārī, bet 2. martā tikās ar filmas režisori

Sadarbībā ar LSS koordinatori Agnesi Kārkliņu no V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas un Ievu Pitruku no LSS puses, tika noorganizēta iespēja noskatīties Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu “Leiputrija”, kuru izmantoja 25 skolēni no 5.b klases. Skolēni pirms tam dabaszinību stundā bija runājuši un apguvuši organisko vielu rašanos, mēģināja saprast, ka organiskās vielas dabā rodas no neorganiskajām vielām fotosintēzes ceļā. Skatoties zoom stundā filmu skolēni veidoja izpratni par to, kā cilvēki un viņu darbība ietekmē dzīvo dabu un cilvēku dzīvi, un mācījās saskatīt savu un citu cilvēku ietekmi uz vides kvalitāti. Pēc tam skolēniem bija jāpadomā kā samazināt piesārņojumu, kā būtu jārīkojas, lai cilvēks nebūtu lielākais kaitnieks dabai.

Noskatoties filmu, skolēni tika aicināti aizpildīt  miro.com vidē domu karti, atbildot uz jautājumu, kas, tavuprāt, ir izgāztuve? Skatīt zemāk attēlu galerijā. Pēc stundas skolēni pievienoja savas idejas un atziņas uz skolotājas uzdotajiem jautājumiem padlet.com sienā.  Skatīt zemāk attēlu galerijā. Un skolēniem tika parādīta spēle https://nebaro-poligonu.urda.lv/ , kur viņi varēja iegūt punktus, ja pareizi atbildēja uz jautājumiem par atkritumu šķirošanu.

Nākamajā stundā(2.03.2021.) bija iespēja tikties ar filmas režisori Lailu Pakalniņu un uzdot dabaszinību stundā sagatavotos jautājumus. Skolēniem bija liels izbrīns, kāpēc režisore ir filmu nosaukusi par “Leiputriju”(Dream land). Skolēniem likās, ka “visi atkritumi ir kā viena liela putra”, jo “tur ir dzīvnieki un atkritumi”. Un uz jautājumu kādus draudus atkritumu izgāztuve rada dzīvajai dabai, 5.b klases skolēni atbildēja, ka “iet bojā dzīvnieki, rodas slimības, daudzi dzīvnieki  mirst no plastmasas maisiņiem, rodas globālā sasilšana”. Jaunieši uzzināja, ka filma tika filmēta vairākus gadus un dažādos atkritumu poligonos, uzzināja, kas tie par medniekiem un kāpēc neviens nepalīdzēja kaijai, kura bija aptinusies ar plastmasas maisiņu.

Uzzināja, ka Laila Pakalniņa mazajās klasītēs mācījusies Kuldīgā, un ir doma, ka varētu būt mūsu skolā.

Daudzi pēc filmas noskatīšanās pārskatīs savās mājās atkritumu šķirošanu. To, kā gāja zoom stundās, var redzēt galerijā.

Bille

Š.g. 12.februārī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros skatījās tiešsaistē mākslas filmu Bille.

Skolēni pirms filmas skatīšanās literatūras stundā iepazinās ar Vizmas Belševicas personību un viņas daiļradi, kā arī skatījās videomateriālus par filmas tapšanu https://ej.uz/s1sm, https://ej.uz/g743, no kuriem uzzināja, ka pēc Vizmas Belševicas darba “Bille” motīviem režisore Ināra Kolmane ir uzņēmusi filmu ar tādu pašu nosaukumu kā V. Belševicas grāmata Bille ar Rūtu Kronbergu Billes lomā.

Skatoties filmu, skolēniem bija iespēja uzzināt par V. Belševicas bērnību, kas pagājusi 20.gs. 30 – tajos gados Rīgā, Grīziņkalnā, dzīvojot kopā ar mammuci un papuci diezgan lielā trūkumā, taču ar trūkumu 7-gadīgā meitene ir iemācījusies sadzīvot, taču meitene pārdzīvo par mammuča attieksmi pret viņu, regulāri Billei atgādinot, cik viņa ir dumja un neko savā dzīvē nesasniegs, taču zinām, ka vēlāk V. Belševica kļuva par tautā atzītu dzejnieci un rakstnieci. Skolēniem, skatoties filmu, ir iespēja ne tikai iepazīties ar pagājušā gadsimta sākuma trūcīgo Rīgas iedzīvotāju sadzīvi, bet arī tādām nezūdošām vērtībām kā iecietību, uzupurēšanos, godīgumu un nepieciešamību sevi apliecināt.

Pēc filmas noskatīšanās skolēnu atziņas bija:

  • Billei bija nabadzīga bērnība, tā nebija viegla, tajā valdīja trūkums un nācās dzīvot uz parāda, pārtiku aizņemoties veikalā pie tirgotāja.
  • Billes tēvs savā darbā maz varēja nopelnīt, tāpēc ģimenei nācās dzīvot uz parādiem, un Bille bija tā, kas parasti gāja ar parādu burtnīciņu pēc produktiem.
  • Billes vecāki bieži strīdējās un pat kāvās, Bille par to bija ļoti bēdīga un pārdzīvoja vecāku kašķus.
  • Lai arī Bille dzīvoja nabadzībā, viņai bija mīļi draugi, ar kuriem viņa spēlējās un pat gāja uz Leiputriju.
  • Skolā, kurā mācījās Bille, valdīja liela stingrība un kārtība.
  • Billei ļoti patika iet pie klavieru skolotājas un mācīties spēlēt klavieres, bet dažiem sētas bērniem tas nepatika, jo tad Bille nespēlējās kopā ar viņiem.
  • Bille bija ļoti gudra meitene, viņa lasīja daudz un dažādas grāmatas.
  • Bille pārdzīvoja, ka mamma viņai veikalā nenopirka lelli, bet tikai lelles galviņu, kam mājās viņas mamma piešuja kleitu.

Tiešsaistes koncertlekcija “Sprādziens mūzikā”

Š. g. 10. februārī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10.a klases skolēni, kuri apgūst mūzikas programmu vidusskolā, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, vēroja tiešsaistes koncertlekciju “Sprādziens mūzikā”

Skolēnu pārdomas pēc pasākuma:

Tiešsaistes koncertlekcijā “Sprādziens mūzikā” tika apskatīts, kā populārā mūzika attīstījusies no 1920. līdz 2020. gadam, izzinot, kā mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu. Programmā skanēja vairākas populārākās dziesmas no Elvisa Preslija, “Queen”, Maikla Džeksona, “The Beatles”, “AC/DC”, “ABBA”, Frenka Sinatras, “The Rolling Stones” u. c. repertuāra. Koncertstāstu papildināja īpaši veidoti videomateriāli.

Interesanti likās, ka mainoties gadiem (dekādēm), mainījās koncerta vadītāju apģērbi un instrumenti, kuri tika spēlēti šajā koncertlekcijā (piemēram, čells-kontrabass-basģitāra), tas ļāva vēl vairāk iztēloties ceļošanu laikā. Noteikti vēlamies uzslavēt koncertlekcijas vizuālo izskatu – fotogrāfijas no attiecīgajiem laikiem, kā arī stāstījums ne tikai par mūzikas attīstību, bet arī par vēsturiskajām norisēm. Lielu gandarījumu sniedza basa skanējums, tas bija lielisks – gan daudzveidības ziņā, gan labā izpildījuma ziņā.

Koncertlekcijā varēja dzirdēt vairākus mūzikas instrumentus, taču mums pietrūka saksofons, kurš padarītu džeza skaņdarbus spilgtākus. Visas dziesmas tika izpildītas labi, līdzīgi oriģinālo izpildītāju sniegumam, taču grupas “Nirvana” dziesmā “Smells like teen spirit” solista balss tembrs neatbilda mūsu gaidītajam (balss tembrs bija par augstu), visumā koncertlekcija sniedza mums daudz jaunu informāciju.

 Uzzinājām vairāk par mūzikas attīstību. Guvām zināšanas un izpratni par to, kā mūzikas attīstību ietekmēja vēsturiskās norises.

Skaties: Sprādziens_mūzikā

“Latvijas skolas somas” ietvaros skolēni tiešsaistē skatās filmu “Leiputrija”

Mūsu skolas sestās klases skolēniem attālinātā mācību procesa laikā ir iespēja tiešsaistē noskatīties režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu “Leiputrija”. 

Pēc filmas noskatīšanās klases stundā skolēni dalās iespaidos par filmā redzēto. Skolēni aizdomājas par to, kā cilvēki un viņu darbība ietekmē dzīvo dabu un cilvēku dzīvi. Filmā redzētais liek padomāt par savu un citu cilvēku ietekmi uz vides kvalitāti. Iegūtās zināšanas tiek izmantotas sociālo zinību un  dabaszinību stundā. 

Skolēni atbild uz jautājumiem:

1.Kādus draudus atkritumu izgāztuve rada dzīvajai dabai?(Biežāk minētās skolēnu atbildes – atkritumos ir daudz kaitīgu vielu, kuras ir indīgas dzīvniekiem. Putni var sapiņķerēties un nokļūt bezpalīdzīgā stāvoklī.)

2.Kādus draudus filmas fragmentā redzētais rada cilvēkiem? (Cilvēki var savainoties. Dzīvnieki var pārnēsāt slimības.)

3.Kā tu varētu mainīt savus ikdienas paradumus?(Šķirot atkritumus un samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.)

Lai nostiprinātu zināšanas, skolēni izspēlē dabas un tehnoloģiju parka  “URDA” piedāvo datorspēli “NEBARO ATKRITUMU POLIGONU”.

Darba lapas un materiāli skolotājiem – https://www.filmas.lv/movie/1392/

Koncertlekcija „Kino Mūzikas vēsture”

Koncertlekcija par kino mūzikas vēsturi  ir īpaši radīta digitālā formātā, lai to varētu izmantot gan attālinātā mācību procesā, gan klātienē klasēs.

Mūsu skolas 8.a un 8.c klases  1. februārī un 8.b klase 8.februārī izmantoja šo lielisko iespēju, lai paplašinātu savas zināšanas kino mūzikas pasaulē. Mūsdienās kino un mūzika ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Šajā lekcijā jauniešiem bija iespēja uzzināt, kā ir radies kino un kā mūzika ir palīdzējusi šim žanram attīstīties.

Tika izpildīti spilgtākie un pazīstamākie kino mūzikas skaņdarbi un tika stāstīts un rādīts, kā mūsu ikdiena tika padarīta krāsaināka, sākot ar fotoaparāta un kineskopa rašanos, beidzot ar spilgtiem video specefektiem un izteiksmīgu skaņu. Programmu papildināja īpaši sagatavoti video materiāli, kā arī aizrautīgs mūziķu izpildījums un stāstījums.

Dažas skolēnu atsauksmes par koncertlekciju „Kino Mūzikas vēsture”

„Vislabāk man patika uzzināt daudz jauna par kino vēsturi”

„Ļoti patika izvēlētās dziesmas un to izpildījums”.

„Man vislabāk patika tas, ka koncertā tika izmantota animācija un specefekti”.

„Man visvairāk patika ,kad sāka runāt par animācijām, jo tās ļoti labi pārzinu”

„Vislabāk man no koncerta patika tas, ka skanēja daudz interesantas dziesmas, un stāstīja par kino vēsturi”

„Man vislabāk patika beigu popūrijā dziesmas, jo zināju tās visas, varēju dziedāt līdzi”.

Ziemassvētku dāvana no Latvijas skolas somas un grupas “Framest”– koncertprogramma ”Ziemassvētki apkārt pasaulei”

Pašā 2020.gada nogalē 17. decembrī mūsu skolas 1.-10.kl. skolēniem tika piedāvāta iespēja apceļot pasauli Ziemassvētku laikā kopā ar grupu Framest. Projekta Latvijas skolas soma pasākums koncertlekcija “Ziemassvētki apkārt zemeslodei” sapulcināja pie datora ekrāniem gan skolēnus, gan skolotājus.

            Ziemassvētki ir svētki, kurus gaida visā pasaulē. Mēs visi zinām, kā svin svētkus pie mums, Latvijā, bet vai zinām, kā to dara Vācijā, Portugālē, Austrālijā un Argentīnā? Šī koncertprogramma ir veidota kā koncertstāsts, kas mūzikas valodā atklāj daudzveidīgas Ziemassvētku tradīcijas visā pasaulē, ļaujot arī skolēniem iesaistīties kopīgā dziedāšanā un dejošanā. Koncertstāstu papildinaja īpaši šai programmai sagatavoti videomateriāli.

Dažas skolēnu atsauksmes par koncertprogrammu “Ziemassvētki apkārt zemeslodei”:

  • Man ļoti patika! Vadītājs interesanti stāstīja un labi dziedāja. Skanēja pazīstamas dziesmas un melodijas. Vadītājam bija skaista balss un saprotama runa, to visu gribējās klausīties. Viņi stāstīja par dažādām valstīm un to tradīcijām.
  • Uzzināju dažus jaunus faktus. Pateicoties koncertam radās Ziemassvētku noskaņa, gribējās dziedāt kopā ar citiem.
  • Es uzzināju kaut ko jaunu. Koncertā piedalījās trīs mūziķi. Krievu komponista P.Čaikovska mūzika no baleta “Riekstkodis”bija visforšākā
  • Koncerts “Ziemassvētki apkārt pasaulei” man ļoti patika, jo mūziķi dziedāja dažādas dziesmas un runāja par to, kā dažādās valstīs tiek svinēts Jaunais gads.
  • Visvairāk man patika dziesma “Ave Marija “. Dziesma bija ļoti skaista un interesanta.
  • Man bija interesanti uzzināt, kā svinēja Ziemassvētkus Japānā, jo mūziķi stāstīja jaukus faktus.
  • Mūziķi “svinēja” Ziemassvētkus Vācijā, Krievijā, Austrijā, Anglijā, Amerikā , Latvijā . Visvairāk patika kā dziedāja dziesmu “Jingle Bells” .
  • Bija interesanti uzzināt, ka dziesma no filmas “Harijs Poters” sākotnēji tika rakstīta Ziemassvētkiem.
  • Šis koncerts ir labākais, ko pēdējā laikā esmu skatījies! Dziesma Last Christmas patika vislabāk!
  • Ļoti interesanta ideja- paceļot pa pasauli Ziemassvētkos un atcerēties populārāko mūziku dažādās valstīs
  • Žēl, ka koncerts notika tiešsaistē! Labāk būtu dzīvajā, bet ko te padarīsi ! Paldies māksliniekiem par Ziemassvētku atmosfēras uzburšanu!

“Ziemassvētki apkārt pasaulei”

17.decembrī 1.klašu skolēni klausījās Latvijas Skolas somas piedāvāto grupas “Framest” koncertu “Ziemassvētki apkārt pasaulei” Youtube.lv tiešsaistē. Pirms šī koncerta skolēni latviešu valodas stundās bija uzzinājuši par dažādām Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām Latvijā, bet koncerta programma sniedza vēl plašāku ieskatu par Ziemassvētku svinēšanu visā pasaulē.

Par iegūto informāciju skolēni dalīsies savās pārdomās latviešu valodas fakultatīvajā stundā, veicot salīdzinājumu par kopīgo un atšķirīgo Ziemassvētku svinēšanā.

 

“Mans mīļākais karš”

Laikā no 4.-11.decembrim mūsu skolas  9.a b, 10.a un 12.a klases skolēniem Latvijas skolas somas programmas ietvaros bija iespēja noskatīties Latvijas un Norvēģijas dokumentālu animācijas filmu, kas izdota 2020. gadā un jau saņēmusi vairākas godalgas.

Tā stāsta par pieaugšanu aukstā kara laika apstākļos Latvijā no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai.

Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku.

 “Filmas pamatjautājums – cik liela nozīme ir katra cilvēka atbildībai, drosmei un ticībai – ir svarīgs gan pagātnē, gan šobrīd, gan Latvijā, gan citur pasaulē.”

Pēc filmas noskatīšanās 12.a klases skolēni dalījās ar savām pārdomām.

Vispirms par laimi un izvēli – skolēni raksta: 

  • Laime ir redzēt vai zināt to, kas citiem ir liegts, Ilze saprata, ka nebūs laimīga, ja slēps to, ko viņa domā un jūt. Izvēli cilvēki izdara paši, kā Ilzes gadījumā, sekot, pievienoties varenākajiem.
  • Šodien laime ir būt mierā un saskaņā ar sevi. Izvēle ir kas tāds, kas katram pašam jāizdara, jo katra izvēle izmaina mūsu tālāko ceļu.
  • Laimīgi ir tie, kuriem nav jāizdara izvēle. Tie, kuri mums atņem izvēles iespēju, beigu beigās paliek par grimstošiem gružiem. Upe esam mēs – cilvēce. Mīlestība, tā ir mana izvēle un tā dara mani laimīgu!  Vara un cilvēki, kuri atņem izvēles brīvību, ilgi nevalda. Tos ātri vien padara par dubļiem zem kājām, bet tauta turpina iet uz priekšu un attīstīties.

Tad par kaunu un lepnumu – skolēni raksta: 

  • Kauns ir melot par to, kas patiesībā notiek valstī. Lepnums ir saņemties un darīt to, kas tevi dara patiesi laimīgu un ir pareizi, tā domāja Ilze.
  • Kauns ir izgāzties vai izdarīt, ko nepareizi. Lepnums ir aizstāvēt savu godu un patiesību, un mācēt saprast, uzklausīt apkārtējos, – tā es domāju šodien.
  • Kauns ir pielabināties cilvēkam, kurš ir tev ir darījis pāri. Kauns ir ēst tam cilvēkam no rokas un dzīvot pēc viņa noteikumiem. Kauns ir sekot kaut kādām vispārpieņemtām normām, neizsakot savu viedokli vai nerīkojoties tā, kā būtu pareizi. Par sevi lepns vari būt, kad izpaud savu viedokli, neskatoties uz to, ko saka citi, ko domā citi. Tu vari būt lepns, kad dzīvo pēc saviem likumiem, nevis kāda cita uzstādītajiem.
  • Mūsdienās, manuprāt, kauns ir mazpazīstama lieta. Ir pazudusi līnija starp kaunu un lepnumu. Daudzi, īpaši mūsdienu jaunieši, neizprot, kur ir tā tievā līnija, kad ir jākaunas un kad ir jābūt lepnam par savām darbībām, jo bieži vien, kad viņi rīkojas nepareizi vai, pēc viņu domām, ļoti pareizi un forši, viņi pat nesaprot to, ka par savu rīcību būtu jākaunas. Es domāju, ka tu vari būt lepns un izjust lepnumu, kad rīkojies pareizi un pēc savas sirdsapziņas, nevienā brīdī nedejojot pēc citu stabules.

Izrāde “Klusētāji”

 Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros mūsu skolā tika rādīta Jāņa Znotiņa izrāde “Klusētāji”, kas radīta pusaudžiem un viņu skolotājiem. Tā mudina jauniešus neklusēt, nebūt vienaldzīgiem un iesaistīties sabiedriskos procesos.

Izrādi noskatījās V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.- 8.klašu skolēni. Tā ir iestudēta speciāli skolas telpām. Tajās vienlaicīgi trīs dažādi aktieri izspēlēja dažādas situācijas.   Stāsta varoņi mainījās vietām un ik pa laikam sastapās. Tādējādi katra no klasēm redzēja to pašu un tomēr citu izrādi. Skolēniem bija iespēja uzzināt , kāds ir katra iesaistītā jaunieša skatupunkts uz notikušo- kas viņiem lika tā rīkoties, ko viņi gribētu mainīt un kā viņi šodien sadzīvo ar pagātnē pieņemtajiem lēmumiem.

Izrāde “Klusētāji” ir par cilvēku vienaldzību un tās drūmajām sekām. Kāpēc bieži vien izvēlamies klusēt, kad patiesībā būtu vajadzējis iesaistīties un runāt? Vai tiešām runāšana vienmēr ir sudrabs un klusēšana – zelts?

Trīs jauni cilvēki – Santa, Krišjānis un Ikars – atceras piedzīvoto un pastāsta par kādu satraucošu notikumu, kas ar viņiem atgadījies laikā, kad viņi mācījās vienā klasē. Krišjānim un Ikaram ļoti patika Santa- klases līdere. Viņi visādi centās pievērst meitenes uzmanību. Bet viņiem visiem trijiem nepatika literatūras skolotājs Tālis, kurš bija aktīvs eko dzīvesveida piekritējs un uz to aicināja arī savus skolēnus.  Viņš to darīja diezgan pārspīlētā veidā, piemēram, lai taupītu elektrību, neļāva slēgt gaismu, bet lika iet mācīties tuvāk pie logiem saulesgaismā. Santai viņš ļoti nepatika, tāpēc projekta nedēļā viņa kopā ar Krišjāni nofilmēja skolotāju un video ielika YouTube. Pēc šī notikuma skolotāju atlaida no darba. Bet Santu pārcēla uz citu skolu.

Savukārt, Ikars bija pilnīgs klusētājs. Sēdēja pēdējā solā, mācījās skolā un visus novēroja, klusēja, neiesaistījās. Tagad, pēc daudziem gadiem, viņš pārdzīvo, ka varēja iesaistīties, lai nenotiek tie notikumi, kas tur notika, jo viņš varēja to izmainīt, bet viņš neiesaistījās un neko nedarīja. Palika neitrāls.

Katrā klasē esot, aktieri šo stāstu attēlo nedaudz citādāku, bet ar nolūku, lai skolēni paši izdarītu secinājumus, kā ir bijis vai nav bijis, un pašam izvēlēties savu patiesību.”

 Izrādes veidotāji vēlas, lai skolnieki kļūst aktīvi un konflikta situācijās iestājas par kaut ko. Un no tādām vienkāršām ikdienas situācijām, ar ko viņi ikdienā sastopas, varbūt tas viņiem zemapziņā paliks. Un skolēni  var kļūt sabiedriski aktīvi pilsoņi, kam nav vienalga, kas notiek apkārt.

 No skolēnu atziņām par izrādi:

       “Problēma un kā to parādīja, bija ļoti pārdomāta. Es to noteikti turpmāk izmantošu. Ja man ir iespēja kaut ko pateikt, tad es nekad neklusēšu.”

      “Nekad nevajag klusēt. Aktieri padarīja labu darbu. Bija ļoti interesanti. Manuprāt, visiem šo izrādi vajadzētu noskatīties.”

  “Ja kādu apvaino vai sit, neklusē, bet iesaisties, palīdzi un izrunā problēmu! Manuprāt, katrs cilvēks ir vērtība un neļaut nevienam sevi noniecināt.”

  “ Izrāde bija interesanta, jautra un arī pārdomāta.”

   “Bija interesanti, tas noteikti man parādīja to, ka nevajag publicēt video internetā bez atļaujas.”

    “Tu nedrīksti klusēt, ja tas ir svarīgi. Varbūt tavas klusēšanas dēļ kāds var zaudēt visu…”

    “Es no šīs izrādes ieguvu to, ja neesi vainīgs, bet zini, kas to ir izdarījis, nevajag klusēt, visi būsim vainīgi, un klusētājus neviens neatceras.”

 “Izrāde deva drosmi pateikt skaļi patiesību un savas domas. Nebaidīties no citu teiktā un pieturēties pie sava viedokļa.”

  “Es nekad negribētu nokļūt tādā situācijā kā šie pusaudži. Es vairs nekad neklusēšu, ja varēšu kaut ko mainīt.”

 “Manuprāt, šī izrāde bija ļoti noderīga, lai saprastu klusēšanas sekas. Aktieri bija ļoti labi. Lika visiem aizdomāties- gan skolēniem, gan skolotājiem.”   

 Skolēniem šī izrāde lika aizdomāties un izvērtēt savu un citu rīcību.

Nepalikt malā, nepalikt vienaldzīgam, nepalikt klusētājam.

 

 

“Dzeltenā zemūdene”  

14.septembrī 1.klašu skolēni kopā ar klašu audzinātājām Kuldīgas Kultūras centrā apmeklēja “Latvijas Skolas somas” piedāvāto teātra izrādi “Dzeltenā zemūdene.”

 

 

 

 

 

 

 

Koku daudzveidīgā dzīve

4.septembrī projekta “Skolas soma “ ietvaros mūsu skolā viesojās “Namdaru darbnīca” no Garkalnes ar lekciju un radošo darbnīcu “Koka daudzveidīgā dzīve”.

2.-4.kl. skolēniem tika sniegts plašs, saturiski bagātīgs stāstījums par kokiem Latvijā un kā tos atšķirt pēc struktūras, pēc krāsas, pēc skaņas. Tie tika demonstrēti, taustīti, aplūkoti, ošņāti,  klausīti. Tika pastāstīti daudzi fakti: izplatītākais koks ir priede, tas ir mīksts un tam ir demokrātiska cena; kadiķa izstrādājums smaržo pēc rūgtajām vērmelēm; vīzes taisa no liepas mizas; ābele ir sarkanīga iekšpusē; katrs ceturtais koks Latvijā ir bērzs; ozols simbolizē puisi, vīrieti, savukārt liepa – meiteni, sievieti.

Darbnīcas 2.daļa bija praktiska. Skolēni varēja izgriezt savu vilnīti, pacīnīties uz koka baļķa ar skaidu maisiem, zāģēt pārī ar zāģi ripas, ar cirvi tēst koka sili u.tml. Rezultātā tapa puķu kaste, kas paliek skolā un skaistais pārsteigums – koka ziedu pušķis. Katra darbība tika detalizēti pastāstīta, aprakstīta, minot piemērus, kā tas bija senāk, kā radies vārds “slīmests”, kuram šobrīd ir arī cita nozīme.

 Noslēgumā skolotāji saņēma darba lapu un uzskates materiālu – 3 koka ripas.

Paldies “Namdaru darbnīcas” pārstāvjiem par atmiņām un sajūtām par pamatīgu, saturiski bagātu un piepildītu dienu un par neparasti darbīgu skaņu, ko ikdienā skolas gaiteņos nemēdzam dzirdēt!

Vairāk foto šeit

 5.c klases skolēni ’’Dzīvajā muzejā”

4.septembrī 5.c klase piedalījās nodarbībā ‘’Senās Kuldīgas stāsts’’ – interaktīvā stāstā gida pavadībā, kur uzzinājām par hercoga Jēkaba valdīšanu, viduslaiku soda veidiem un skaudro mēra laiku. Gida Ineses Afanasjevas stāstījumu par Kuldīgu papildināja muzeja nedaudz šausminošā un baisā vide, kas ļāva pietuvināties reālajiem tā laika apstākļiem. Gids dzīvajā muzejā “Senās Kuldīgas stāsts” savu stāstījumu iesāka ar 1242. gadu, kas tiek uzskatīts par Kuldīgas dibināšanas gadu, pastāstīja par notikumiem, ko Kuldīga piedzīvojusi – Livonijas konfederācijas laiku, Kurzemes un Zemgales hercogisti, īpaši pieminēja hercoga Jēkaba valdīšanas laiku. Apskatīti tiek arī bada gadi un mēra laiks. Nobeigumā gids iepazīstināja mūs ar faktiem, par kuriem mēs Kuldīgā varam lepoties šodien, piemēram Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

5.c klases skolēni atzīst, ka ‘’Senās Kuldīgas stāsts’’ ir aizraujošs piedzīvojums, vieta, kurā uzzināt, redzēt, sajust, priecāties, skaļi smieties un izbrīnā noelsties, bailēs notrīsēt un sajūsmā iespiegties – tā stāsta klases audzinātāja Inese Reisa.

 

 

Skolā ieradies “Pirmais kurss”

2.septembrī projekta “Skolas soma“ ietvaros mūsu skolā viesojās humorroka grupa “Pirmais kurss”.  Grupu raksturo enerģiskas dzīvās uzstāšanās, kurās klausītājs var izdejoties, no sirds izdziedāties un labi pavadīt laiku.

Tā arī notika. Mūziķu uzstāšanās gāja pie sirds gan pašiem jaunākajiem, gan vidusskolēniem, gan skolotājiem. Puišu enerģija lika celties kājās un dejot. Koncerta beigās grupas mūziķi dāvāja uzlīmes pašiem labākajiem V.Plūdoņa vidusskolas dejotājiem.

2019./2020.m.g.

“Senās Kuldīgas stāsts”

2020.gada 5.martā 6.c klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Dzīvā muzeja pasākumu „Senās Kuldīgas stāsts”. Skolēni uzzināja interesantus faktus par Kuldīgas vēsturi un tās rašanos. Pēc muzeja apmeklējumu skolēni atzina, ka šāds muzejs ir ļoti interesants un aizraujošs, jo vēstures fakti un dažādi notikumi tika pasniegti interaktīvā veidā. 

Skolēnu domas:

“Man ļoti patika kuģa daļas, jo kuģis šūpojās un bija sajūta, kā īstā kuģī. Uzzināju par postošo slimību – mēris, to, ka tajā laikā ļoti daudz cilvēki no šīs slimības mira.” (Kristjans B. 6.c)

“”Muzejā bija interesanti, mana mīļākā vieta bija tā, kur bija stāstīts par ieslodzījumiem un par mēri, jo tur varēja daudz ko aplūkot un izmēģināt.” (Laura Adrija O. 6.c)

“Planēta Nr. 85”

12.a un 12.b klases skolēni 28.februārī devās uz Rīgu, lai karjeras projekta ietvaros apmeklētu izstādi “Skola 2020” Ķīpsalā, bet vakarā, ar programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu,  Dailes teātrī noskatītos dramaturģes Justīnes Kļavas lugu “Planēta Nr. 85”, kura stāsta par kādu puisi, kurš iemanto brīnumainu iespēju ceļot laikā. Šajā ceļojumā viņš satiek savus vecākus un vecvecākus. Satiek savu pagātni un savus senčus – lai atrastu ceļu atpakaļ pats pie sevis un saprastu, cik brīnišķīga un vērtīga patiesībā ir viņa dzīve.

Kopā ar skolēniem ceļoja abas klašu audzinātājas – Laila Zudāne un Jolanta Jankovska, karjeras konsultante Guntra Krūkliņa un vēstures skolotāja Gunta Upesdegle.

 

 

Jāmācās rakstīt

26.februārī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 9.c klases skolēni projekta “Skolas soma” ietvaros piedalījās Kuldīgas novada muzeja rīkotajā muzejnodarbībā ” Drukātais vārds”, kurā uzzināja par novada laikraksta “Kurzemnieks” vēsturi un radošā grupu darbā vingrinājās rakstīt ar rakstāmmašīnu, glīti rakstīt ar tušu un iepazinās ar sietspiedes tehniku.

Atgriezeniskā saite- skolēnu rakstu slejas par deviņos mācību gados atmiņā paliekošāko notikumu vai pasākumu

 

 

 

“Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”

2019./2020.m.g.12. februārī programmā ,,Latvijas skolas soma” 1. – 2. klašu bērni kopā ar skolotājām devās uz Liepājas teātri, lai noskatītos izrādi ,,Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā izrādē skolēni ar interesi sekoja Sniegbaltītes piedzīvojumiem. Daudziem pirmklasniekiem tas bija pirmais Liepājas teātra apmeklējums.

Par redzēto un gūtajām atziņām pārrunājām mācību stundās, bet 3. stāvā var apskatīt bērnu zīmējumu izstādi.

“Dželsomīno Melu zemē”

17.janvārī 4.a,b un 3.a,b klašu skolēni kopā ar audzinātājām apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Dželsomīno Melu zemē”. Šo izrādi piedāvāja IZM un KM projekts “Latvijas Skolas soma”. Skolēniem bija iespēja iepazīt Dž.Rodari literāro pasaku par neparastu zēnu ar skaļu balsi.

Filma Dvēseļu putenis raisījusi pārdomu puteni 9.a klases skolēniem

Programmas Latvijas skolas soma ietvaros 9.a klases skolēni 13.janvārī noskatījās Dzintara Dreiberga pilnmetrāžas spēlfilmu Dvēseļu putenis.

Skolēni uzskatāmā veidā ar aktieru profesionālo sniegumu atkārtoja jau zināmo no vēstures stundām par Pirmo pasaules karu un varonīgo latviešu strēlnieku cīņām Latvijas brīvībai, kā arī filma radīja pārdomu puteni skolēnos, ko viņi pēcāk atspoguļoja savos pārspriedumos gan par to vēsturisko periodu, kas attēlots filmā, gan par mūsdienām, piemēram, “…cik mums ļoti ir jābūt pateicīgiem mūsu senčiem par viņu drosmi atdod savas dzīvības dzimtenes un mūsu labā, lai šodien mēs varētu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā…” “Mēs tā īsti nemaz neapzināmies un nenovērtējam to lielo dāvanu, ko mums ir pasnieguši mūsu senči ar savām asinīm…” “Mūsu tautas brīvību plecu pie pleca ir izcīnījuši latviešu zēni, vēl pavisam bērni, jaunekļi un arī sirmgalvji, kurus toreiz mājās gaidīja un ļoti daudzus arī nesagaidīja, par kuriem pārdzīvoja un lēja gaužas asaras mīļās mātes, līgavas un sievas.” “…nezinu, vai mūsdienās arī būtu tikpat drosmīgi jaunekļi un vīrieši, kas, nežēlojot savas dzīvības, dotos karā par savas dzimtenes brīvību…” “…īsti neticu, vai šodienas Latvijā ir tikpat drosmes pilni cilvēki kā pirms 100 un vairāk gadiem…” Šādas un vēl līdzīgas frāzes bija lasāmas skolēnu pārspriedumos.

Ar fizikas un ķīmijas skolotāju palīdzību skolēni stundās guva priekšstatu par Latvijas armijas izmantotajām šautenēm un to tehniskajiem datiem 1.pasaules kara laikā, kā arī padziļināja savas zināšanas par gāzu ķīmisko sastāvu un to izmantošanu Nāves salā.

Skolēni atzina, ka savas tautas vēsture ir vieglāk un uzskatāmāk saprotama ar šāda veida filmām.

Turpinām skatīties vēsturisko kara drāmu “Dvēseļu putenis”

2020.gada 8.janvarī 7.b un 8.c klašu skolēni noskatījās latviešu vēsturisko drāmu “Dvēseļu putenis”. Pēc filmas skolēni uzrakstīja savas pārdomas:” Pēc manām domām, šī filma ir jāredz visiem,lai zinātu, kā cilvēki cīnījās karā. Pēc filmas jūtos dīvaini- likās,ka es arī būtu bijusi šajā karā.”
“Pēc šīs filmas es sapratu to,cik latvieši smagi un varonīgi cīnījās par savas zemes brīvību.”
“Man bira asaras,jo tas bija skarbi un smagi, kad daudzi cilvēki iet bojā un paliek bez saviem mīļajiem.”
“Man filma ļoti patika, lai gan tajā bija emocionāli smagi un nežēlīgi kadri.”

Kinofilmas Dvēseļu putenisapmeklējums

2019.gada 27.novembrī 8.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai noskatītos  filmu  „Dvēseļu putenis”. Par redzēto filmā jaunieši dalījās iespaidos latviešu valodas stundā. Daži citāti no skolēnu darbiem: “Filma ir vēsturiska un pamācoša, ka mums ir jānovērtē viss, kas mums ir.” “Pēc filmas noskatīšanās, ejot uz skolu, visi klusēja, jo pārdomāja filmu un saprata to, ka labi ir dzīvot šeit un tagad.” “Mums ar cieņu un godu ir jāpiemin kritušie, jo strēlnieku dēļ esam brīvi.”

“Dvēseļu putenis”

“Latvijas skolas somas” ietvaros,  20.novembrī  10.b un 11.a klases skolēni audzinātāju pavadībā devās uz Kuldīgas Kultūras centru, lai noskatītos vienu no gaidītākajām latviešu kinofilmām ”Dvēseļu putenis”. Filma jauniešus neatstāja vienaldzīgus; 2 st. garumā zālē valdīja dziļš klusums, nedalīta uzmanība. Arī parādoties filmas noslēguma titriem, neviens nekur nesteidzās. Filma ar savu nopietnību, cēlumu un cildenumu ir atstājusi paliekošu iespaidu uz jauniešiem. Arī mācību stundās skolotāji un jaunieši pārrunāja redzēto, dalījās iespaidos.

“Apburtā princese”

13.novembrī 7.c un 8.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja  Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādi “Apburtā princese”. Pirms tam skolēni viesojās Rīgas Skolēnu pilī un Farmācijas muzejā. Skolēnus pavadīja sk. R.Bidzāne, S.Blumberga un S.Upeniece.

       

 

Par ģimeni, brīvību, dzimteni!

13.novembrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 9.b klases, kā arī 12.a un 12.b klases skolēni, audzinātāju pavadīti, apmeklēja režisora Dzintara Dreiberga filmu “Dvēseļu putenis”. Galveno lomu tajā atveido mūsu novadnieks. Interesants fakts: piecu mēnešu meklējumos starp 9. līdz 12. klases skolēniem, pavisam 1073 puišiem, atrastas daudzas interesantas sejas, kas vēlējās kļūt par filmas centrālo tēlu. Taču izvēle krita uz piecpadsmitgadīgo Oto Brantevicu no Turlavas. Filma nonākusi uz ekrāniem pēc 5 gadu veidošanas. 2 stundas visi vēroja saviļņojošu stāstu par Artūru, viņa dzīvi ierakumos, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Pat visu titru laiku skolēni sēdēja pilnīgā klusumā…

“Jelgava 94”

Projekta” Latvijas Skolas soma” ietvaros š. g. 09.oktobrī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10.a , 11.a klase un kl. audzinātājas Inga Liepiņa un Daiga Strupule-Buka apmeklēja KKC, lai noskatītos J. Podnieka studijas spēlfilmu “Jelgava 94”.Filma tapusi par pamatu ņemot jelgavnieka J.Joņeva romānu ar tādu pašu nosaukumu “Jelgava 94”. Filma ir par jaunu cilvēku Jāni, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai-nekļūt tādam kā visi.

Savas pārdomas par spēlfilmā “Jelgava 94” redzēto un saprasto jaunieši izteiks pārspriedumā latv.val. stundā.

“Čomiņi”

Š.g. 30.septembrī 5.abc, 6.abc klašu skolēni devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai skatītos Liepājas teātra izrādi “Čomiņi”, kurā aktieri pusaudžu leksikā izspēlēja divu draugu – čomu ikdienas sarunas par viņiem svarīgām tēmām – attiecībām ar vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem, kā arī sekmēm.

Čomiņi – tie ir viņi – labākie draugi Olivers un Pāvels. Starp viņiem nav noslēpumu. Viņi runā par visu un, protams, par meitenēm. Un tieši meitene ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni atzina, ka redzētā izrāde ļoti patika un būtu vēlme vēl šāda veida izrādi noskatīties, kurā tiek izspēlētas pusaudžu sarunas.

Skolēnu domas pēc izrādes noskatīšanās.

Nikola D. : “Man patika Čomiņi, jo bija mīļa, jauka, smieklīga. Vienkārši sakot – izdevusies izrāde!”

Kristīne B. : “Čomiņi bija pati smieklīgākā un jautrākā izrāde!”

Kristjans B. : “Man patika izrādē viņu attiecības un izrādes modernums!”

Laura O. : “Izrādē man patika tas, ka tur visu laiku notika darbība un tā bija interesanta.”

Tīna V. : “Man ļoti patika izrāde, tā bija smieklīga. Manuprāt, izrādē varēja piedalīties vairāk cilvēku. Izrāde ir piemērota mana vecuma skolēniem, jo tā ir par skolas dzīvi u.t.t.”

Valters J. : “Izrādē patika tas, ka pēc tam, kad abi draugi sakāvās, viņi atkal bija draugi. Nepatika tas, ka izrādē bija daži rupji vārdi.”

Jolanta V. : “Man šī izrāde patika, jo tā bija smieklīga. Es iesaku to noskatīties, jo tā bija pamācoša.”

Linda P. : “Man šajā izrādē patika tas, ka viņi darīja daudz ko smieklīgu, jautru un varēja pasmieties.”

Daniels Š. : “Pati labākā izrāde, nav bērnišķīga!”

Neierasta literatūras stunda

24.septembrī 9.a un 9. c klases skolēni kopā ar audzinātājām Intu Blumbergu un Jolantu Hartmani bija ekskursijā uz Murjāņiem, kur iniciatīvas “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Imanta Ziedoņa muzeju” Dzirnakmeņi”. Tur skolēniem bija nodarbība, kurā padziļināti iepazina dzejnieka dzīvi un daiļradi. Tā bija lieliska literatūras stunda citādā, neierastā vidē un formā.

Pēc tam visi devās uz Rīgu uz Izlaušanās spēli par Imanta Ziedoņa pasakām” Kroko un Dils”, ” Pasaka par Pogu”, ” Suns Funs un Vējš”.

   
 

Iepazīst Latvijas vēsturi

27.septembrī 7.a un 7.b klases skolēni ar audzinātājām Līgu Zeidaku un Mariku Reihu devās projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros mācību ekskursijā uz Rīgu, lai iepazītu Latvijas vēsturi.

Muzejā “Bēgļu gaitās” skolēni darba grupās visas dienas garumā piedalījās dažādās aktivitātēs – apskatīja izstādi par 1944.gada bēgļu gaitām, tad gūto informāciju izmantoja izlaušanās spēlē.

Vēl notika orientēšanās pa Vecrīgu, kurā skolēni izzināja tās vēsturi.

Savukārt, Okupācijas muzejā interaktīvā nodarbībā, izmantojot arī mājās rakstītās intervijas, uzzināja par dzīvi Padomju Latvijā.

 

“Koklītes ceļojums”

Multiinstrumentālists Edgars Lipors, programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros, monoizrādē “Koklītes ceļojums” iepazīstināja mūsu skolas pirmklasniekus un ceturtklasniekus ar dažādiem mūzikas instrumentiem.

 

 

 

Izrādē “Pasaka- asaka”

13.septembrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2. un 3. klašu skolēni apmeklēja izrādi ” Pasaka-asaka.”

Ielūdz SUITU SIEVAS jeb 8.b un 8.c klases izbraukums uz Alsungu 2019.gada 5.septembrī

Kā ierasts, katra mācību gada sākumā pirmās mācību nedēļas laikā klases dodas pārgājienos. Mācoties Kuldīgā, gadiem ejot, pārgājiena galamērķu kļūst arvien mazāk – pilskalnā ir būts, smilšu alās ir būts, arī Mārtiņsalā ir būts… Kurp doties? 8.b un 8.c klases audzinātājas Guntra Krūkliņa un Marta Pujāte, būdamas vēstures skolotājas, izlēma īstenot ideju doties uz Alsungu un braucienā iekļaut visu, kas ar Alsungu saistās, tātad – sklandu rausi, kas ir viens no Kurzemes puses tradicionālajiem ēdieniem, un suitu sievas – Alsungas puses slaveno etnogrāfisko ansambli!

Izbrauciena mērķis bija tuvāk iepazīties ar suitu novada savdabīgajām tradīcijām un bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu. Izbraukums tika organizēts programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros.

Ierodoties Alsungā, vispirms apskatījām estrādi “Ziedulejas” un Livonijas ordeņa pils apkārtni, kurā šobrīd mitinās Alsungas novada dome, un tad arī pienāca laiks galvenajai pasākuma daļai – Spēlmaņu kroga (ieguvis zīmolu GTĪ (garantēta tradicionālā īpatnība), kas liecina par to, ka sklandrauši ir autentiski) apmeklējumam, kur mūs jau gaidīja suitu saimniece Laila, kurai pēc vārda kabatā nav jāmeklē! Saimniece tūdaļ iepazīstināja ar sevi, apsveicot jau ar to, ka tos suitus vispār esam atraduši, un, pirms ļāva skolēniem doties pie galda un sākt meistarklasi, sūtīja tos mazgāt nagus, jo, galu galā, darbošanās būs pie galda un ar ēdienu. Un kopumā tā arī meistarklase tika aizvadīta – saimniece atraktīvi skaidroja procesu, ļoti jautrā un veiksmīgā manierē spēja apsaukt un pamācīt skolēnus, nemaz nerunājot par likšanu pie darba. Kurš tāds salīgāks? Nāc mīcīt mīklu! Kurš tāds lielāks pļāpa? Tu būsi atbildīgais par ūdens liešanu klāt mīklai! Kurš tāds nopietnāks, bet, kad kaut ko saka, tad kā naglai uz galvas? Nāc, iemaisīsi burkānus! Tikmēr pārējo sejas rotā smaidi un atvieglojums (cik labi, ka man tā mīkla nav jāmīca), bet, bez baiļu, pastrādāt dabūja visi, jo katrs skolēns veidoja savu rauša pamatnīti, žodziņu, kalniņu un virsū zīmīti.

Kad rauši bija uz pannas izkārtoti un likās, ka nu jau viss galā, saimniece teica – nekā! Laiks ķiļķeniem jeb klimpu gatavošanai! Kamēr vieni ar lielu atbildību par mīklas mīcīšanu, plēšanu gabalos un, vārda tiešā nozīmē, lidināšanu katlā bija atbildīgi par maltīti, un otri pašā krogā klāja galdu, pats ķiļķenu katls vārījās un burbuļoja, solīdams pamatīgu un sātu maltīti, kas nu reiz arī bija pienākusi.

Un tagad iedomājieties – cauri visai telpai gari klāts galds, uz kura viena pēc otras tiek liktas nupat savārīto ķiļķenu bļodas, ko papildina bļodas ar karsti kūpinātām ribiņām un svaigiem salātiem, šķīvis ar krogā ceptu maizi, krūkas ar ūdeni un kurzemnieku skābputru, un, protams, arī krējums… Labu apetīti! Un cik tā ir laba, zinot, ka pamatu pamatā maltīte ir pašu gatavota… Trauki šķind, mutes šmakst, tiek prasīta jau otrā, jau trešā papildporcija, kad pie mums ierodas viesi, vilkdami garu ēēēēēē – suitu sievas mūs ir atradušas! Kamēr notiesājam pēdējos kumosus, kas palikuši uz šķīvja, sievas mums dzied savā ierastajā burdona manierē, un kad nu visi paēduši, aicina tepat blakus krogam kāpt augšā Dižgabalkalnā, Alsungas kuršu pilskalnā.

Nonākuši kalnā, tiekam ievilkti ne vienā vien rotaļā, dziedādami un dejodami gan visiem zināmo “Kur tu teci”, gan arī ne tik zināmas dziesmas, rotaļas un dejas. Sievas mūs gan kārtīgi izkustina, gan ļauj atpūsties, sasēdinot skaistā puslokā pašā Dižgabalkalna galā (no kurienes paveras fantastisks skats pāri visai Alsungai, redzama Livonijas ordeņa pils, Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, ezers) un turpina gan dziedāt, gan pastāstīt, ar ko tad tas burdons vispār ir tik slavens, un arī pašas sievas.

Izdziedājušies, izdejojušies un ļāvuši pamatīgajai maltītei nosēsties, pasākām lielu paldies suitu sievām un dodamies atpakaļ uz krogu pēc nupat silti izceptajiem raušiem. Citi ēda uz vietas, citi ņēma līdzi mājup un veda mammai vai tētim, bet svarīgākais, ka ne jau par vienu rausi bagātāki mēs palikām, bet gan par veselu stāstu, vēsturi un kulturālo mantojumu ap šo rausi, ko varēsim ņemt līdzi savā zinību pūrā un pastāstīt vēl citiem, ka ir tāda zeme Alsunga, kurā izsenis dzied suitu sievas un gatavo sklandu raušus kā nekur!

Vēstures skolotāja un 8.c kl. audzinātāja M.Pujāte

 

 

 

2018./2019.m.g.

PASĀKUMI “Latvijas skolas somas” ietvaros:

Kino filmas Vecā dārza noslēpumsapmeklējums
2019.gada 1.martā 5.a, 7.b, 7.c klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai noskatītos piedzīvojumu, ģimenes  un fantāzijas filmu bērniem „Vecā dārza noslēpums”( 2018.gads)  Par redzēto filmā jaunieši veidoja filmas recenziju.

Katram no bērniem filma paliks atmiņā ar kādu citu epizodi. 5.a klases skolnieki izsaka savu viedokli par filmu.

Rebeka atzīst: “Man filma patika, jo tā bija ļoti interesanta. Mana mīļākā daļa bija, kur vecais onkulis atļāva bērniem palīdzēt. Vēl man filmā patika, ka bērni bija pieklājīgi un izpalīdzīgi. ”

Elīza piebalso: “Filma bija ļoti interesanta! Man patika filmā tas, ka bērni ar veco vīriņu centās apmuļķot Kārli, bet nenodarot viņam pāri. Nebija lietas, kas man nepatika, jo šī filma bija ļoti labi pārdomāta!”

Hugo parasti filmas neskatās, bet sniedz pozitīvu atsaukmi: “Šī filma bija interesanta un reti kad man patīk kādas filmas. Es sapratu šīs filmas jēgu un  nebija tā ka gribējās kaut ko citu darīt.”

Arī pārējie skolēni uzksata, ka filma ir bijusi viņiem piemērota.

Turpmākajās stundās filmas atskats ir izmantojams kā bāze uz kuras veidot tālākās zināšanas un prasmes, jo, lai arī filma nav zinātniska rakstura, tad ir vietas, kurās atklājās arī zinātnes sasniegumu aizkadri, piemēram, rūpnīca VEF. Tāpat arī dažādas tehnoloģijas kā hologrammu veidošana un ultraskaņas ietekme uz cilvēkiem un bitēm. Kopumā filma sirsnīgi, radoši, atraktīva un skolniekiem parādīja, ka komandā ir spēks.


Foto: 7.b klases jaunieši pirms filmas

5.a klases skolēni kinoteātrī.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla. 19.-20.gs.” apskate gida pavadībā (1.03. 2019).

Pasākuma dalībnieki, skaits un klase: 12.a klase 13 skolēni un audzinātāja Inese Reboka

Mācību priekšmetu stundas, tēmas, kurās veikts sagatavošanas darbs: klases stundas tēma “ Latvijas Kultūras kanonā nosauktās vērtības”. Klases stundā (8.02.2019.) tika apskatīta informācija par vizuālās mākslas jomā izvēlētiem 15 konkrētu personību radītiem darbiem (https://kulturaskanons.lv/list/)

Mācību priekšmetu stundas, tēmas, kurās tiks izmantotas pasākumā iegūtās zināšanas, prasmes

Latviešu valodā uzrakstīt recenziju par tēmu “Latvijas mākslas vēstures attīstība 19.-20.gs.garumā, izceļot katra perioda nozīmīgākās, izcilākās parādības un autorus”.

Skolēni ekskursijas laikā.

 

Vīru kopas “Vilki” koncerta apmeklējums

“Dzīvā muzeja” apmeklējums

2018.gada 23.novembrī 7.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Dzīvā muzeja pasākumu „Senās Kuldīgas stāsts”. Jaunieši uzzināja daudzas jaunas un interesantas lietas par Kuldīgu un tās iedzīvotājiem viduslaikos. Lai labāk izprastu kuldīdznieku dzīvi viduslaikos drošsirdīgie no 7.b klases izmēģināja soda ierīces. Jauniešu ieteikums: ieteikt muzeju apmeklēt arī saviem radiem un draugiem.

Skolēni pie “Dzīvā muzeja”.
Muzeja apmeklējuma laikā.

 

Teātra apmeklējums

Š.g. 14. novembrī mēs, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 8.a un 8.c klases skolēni, noskatījāmies Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas 2.teātris.”

Izrāde veidota kā ieskats valsts dibināšanā pirms simts gadiem, respektīvi, kā 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padomes locekļi piedalījās valsts dibināšanas svinīgajā sēdē. Skatuves iekārtojums un aktieru izvietojums gluži kā attēlos vēstures grāmatās.

Apbrīnojami, cik ticami un pārliecinoši mums zināmākie aktieri, kā piemēram, Gundars Grasbergs, Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Egliens, Valdis Lūriņš, Ģirts Jakovļevs, Juris Hiršs uzbūra tā laika Tautas padomes locekļu uzskatus, pārliecību un degsmi par brīvu, neatkarīgu Latviju.

Skatoties izrādi, līdzās aktieru dedzīgajām runām mums austiņās skanēja piebildes, kas ar konkrēto runātāju notika vēlākos gados, proti, kādu krievu okupācijas laikā izsūtīja uz Sibīriju, kādu nobeidza čekas kambaros, vēl kāds pats mainīja savus uzskatus un pārgāja lielinieku pusē, tādējādi mums tika radīta iespēja gūto informāciju analizēt, šķirot un orientēties tā laika svarīgajos vēsturiskajos notikumos.

Lai būtu sagatavojušies šādas tematikas izrādei, pirms došanās uz izrādi mēs Latvijas vēstures stundās pildījām dažāda veida uzdevumus par Latvijas valsts dibināšanu un to darīsim arī pēc izrādes, bet tad jau ar lielāku un bagātāku zināšanu bagāžu, kā arī rakstīsim pārspriedumu literatūrā.

Pēc izrādes noskatīšanās varam teikt, ka 1918.gada 18.novembra svarīgais notikums šķita emocionāls un mums klātesošs.

Pasākums notika projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Skolēni Nacionālajā teātrī.

Filmas “Homo novus” apmeklējums

Novembra sākumā skolēni apmeklēja Latvijas simtgadei veltīto filmu “Homo novus”.

Skolēni pirms filmas “Homo novus” apmeklējuma.

Izrāde “Koklītes ceļojums”

11.oktobrī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā notika muzikālā viesizrāde “Koklītes ceļojums”, kuru apmeklēja 1., 2. a un b klases skolēni, kā arī 1. – 4. klašu skolēni no Padures filiāles.

Izrādes laikā bērni iepazinās ar senajiem mūzikas instrumentiem – ermonikām, brīvo stabuli un ģīgām.

No izrādes “Koklītes ceļojums”.