Latvijas skolas soma

Iniciatīva  “Latvijas skolas soma”

kas ir iniciatīva  “Latvijas skolas soma”?  infografika

2020./2021.m.g.

Bille

Š.g. 12.februārī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros skatījās tiešsaistē mākslas filmu Bille.

Skolēni pirms filmas skatīšanās literatūras stundā iepazinās ar Vizmas Belševicas personību un viņas daiļradi, kā arī skatījās videomateriālus par filmas tapšanu https://ej.uz/s1sm, https://ej.uz/g743, no kuriem uzzināja, ka pēc Vizmas Belševicas darba “Bille” motīviem režisore Ināra Kolmane ir uzņēmusi filmu ar tādu pašu nosaukumu kā V. Belševicas grāmata Bille ar Rūtu Kronbergu Billes lomā.

Skatoties filmu, skolēniem bija iespēja uzzināt par V. Belševicas bērnību, kas pagājusi 20.gs. 30 – tajos gados Rīgā, Grīziņkalnā, dzīvojot kopā ar mammuci un papuci diezgan lielā trūkumā, taču ar trūkumu 7-gadīgā meitene ir iemācījusies sadzīvot, taču meitene pārdzīvo par mammuča attieksmi pret viņu, regulāri Billei atgādinot, cik viņa ir dumja un neko savā dzīvē nesasniegs, taču zinām, ka vēlāk V. Belševica kļuva par tautā atzītu dzejnieci un rakstnieci. Skolēniem, skatoties filmu, ir iespēja ne tikai iepazīties ar pagājušā gadsimta sākuma trūcīgo Rīgas iedzīvotāju sadzīvi, bet arī tādām nezūdošām vērtībām kā iecietību, uzupurēšanos, godīgumu un nepieciešamību sevi apliecināt.

Pēc filmas noskatīšanās skolēnu atziņas bija:

  • Billei bija nabadzīga bērnība, tā nebija viegla, tajā valdīja trūkums un nācās dzīvot uz parāda, pārtiku aizņemoties veikalā pie tirgotāja.
  • Billes tēvs savā darbā maz varēja nopelnīt, tāpēc ģimenei nācās dzīvot uz parādiem, un Bille bija tā, kas parasti gāja ar parādu burtnīciņu pēc produktiem.
  • Billes vecāki bieži strīdējās un pat kāvās, Bille par to bija ļoti bēdīga un pārdzīvoja vecāku kašķus.
  • Lai arī Bille dzīvoja nabadzībā, viņai bija mīļi draugi, ar kuriem viņa spēlējās un pat gāja uz Leiputriju.
  • Skolā, kurā mācījās Bille, valdīja liela stingrība un kārtība.
  • Billei ļoti patika iet pie klavieru skolotājas un mācīties spēlēt klavieres, bet dažiem sētas bērniem tas nepatika, jo tad Bille nespēlējās kopā ar viņiem.
  • Bille bija ļoti gudra meitene, viņa lasīja daudz un dažādas grāmatas.
  • Bille pārdzīvoja, ka mamma viņai veikalā nenopirka lelli, bet tikai lelles galviņu, kam mājās viņas mamma piešuja kleitu.

Tiešsaistes koncertlekcija “Sprādziens mūzikā”

Š. g. 10. februārī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10.a klases skolēni, kuri apgūst mūzikas programmu vidusskolā, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, vēroja tiešsaistes koncertlekciju “Sprādziens mūzikā”

Skolēnu pārdomas pēc pasākuma:

Tiešsaistes koncertlekcijā “Sprādziens mūzikā” tika apskatīts, kā populārā mūzika attīstījusies no 1920. līdz 2020. gadam, izzinot, kā mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu. Programmā skanēja vairākas populārākās dziesmas no Elvisa Preslija, “Queen”, Maikla Džeksona, “The Beatles”, “AC/DC”, “ABBA”, Frenka Sinatras, “The Rolling Stones” u. c. repertuāra. Koncertstāstu papildināja īpaši veidoti videomateriāli.

Interesanti likās, ka mainoties gadiem (dekādēm), mainījās koncerta vadītāju apģērbi un instrumenti, kuri tika spēlēti šajā koncertlekcijā (piemēram, čells-kontrabass-basģitāra), tas ļāva vēl vairāk iztēloties ceļošanu laikā. Noteikti vēlamies uzslavēt koncertlekcijas vizuālo izskatu – fotogrāfijas no attiecīgajiem laikiem, kā arī stāstījums ne tikai par mūzikas attīstību, bet arī par vēsturiskajām norisēm. Lielu gandarījumu sniedza basa skanējums, tas bija lielisks – gan daudzveidības ziņā, gan labā izpildījuma ziņā.

Koncertlekcijā varēja dzirdēt vairākus mūzikas instrumentus, taču mums pietrūka saksofons, kurš padarītu džeza skaņdarbus spilgtākus. Visas dziesmas tika izpildītas labi, līdzīgi oriģinālo izpildītāju sniegumam, taču grupas “Nirvana” dziesmā “Smells like teen spirit” solista balss tembrs neatbilda mūsu gaidītajam (balss tembrs bija par augstu), visumā koncertlekcija sniedza mums daudz jaunu informāciju.

 Uzzinājām vairāk par mūzikas attīstību. Guvām zināšanas un izpratni par to, kā mūzikas attīstību ietekmēja vēsturiskās norises.

Skaties: Sprādziens_mūzikā

“Latvijas skolas somas” ietvaros skolēni tiešsaistē skatās filmu “Leiputrija”

Mūsu skolas sestās klases skolēniem attālinātā mācību procesa laikā ir iespēja tiešsaistē noskatīties režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo filmu “Leiputrija”. 

Pēc filmas noskatīšanās klases stundā skolēni dalās iespaidos par filmā redzēto. Skolēni aizdomājas par to, kā cilvēki un viņu darbība ietekmē dzīvo dabu un cilvēku dzīvi. Filmā redzētais liek padomāt par savu un citu cilvēku ietekmi uz vides kvalitāti. Iegūtās zināšanas tiek izmantotas sociālo zinību un  dabaszinību stundā. 

Skolēni atbild uz jautājumiem:

1.Kādus draudus atkritumu izgāztuve rada dzīvajai dabai?(Biežāk minētās skolēnu atbildes – atkritumos ir daudz kaitīgu vielu, kuras ir indīgas dzīvniekiem. Putni var sapiņķerēties un nokļūt bezpalīdzīgā stāvoklī.)

2.Kādus draudus filmas fragmentā redzētais rada cilvēkiem? (Cilvēki var savainoties. Dzīvnieki var pārnēsāt slimības.)

3.Kā tu varētu mainīt savus ikdienas paradumus?(Šķirot atkritumus un samazināt plastmasas maisiņu patēriņu.)

Lai nostiprinātu zināšanas, skolēni izspēlē dabas un tehnoloģiju parka  “URDA” piedāvo datorspēli “NEBARO ATKRITUMU POLIGONU”.

Darba lapas un materiāli skolotājiem – https://www.filmas.lv/movie/1392/

Koncertlekcija „Kino Mūzikas vēsture”

Koncertlekcija par kino mūzikas vēsturi  ir īpaši radīta digitālā formātā, lai to varētu izmantot gan attālinātā mācību procesā, gan klātienē klasēs.

Mūsu skolas 8.a un 8.c klases  1. februārī un 8.b klase 8.februārī izmantoja šo lielisko iespēju, lai paplašinātu savas zināšanas kino mūzikas pasaulē. Mūsdienās kino un mūzika ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Šajā lekcijā jauniešiem bija iespēja uzzināt, kā ir radies kino un kā mūzika ir palīdzējusi šim žanram attīstīties.

Tika izpildīti spilgtākie un pazīstamākie kino mūzikas skaņdarbi un tika stāstīts un rādīts, kā mūsu ikdiena tika padarīta krāsaināka, sākot ar fotoaparāta un kineskopa rašanos, beidzot ar spilgtiem video specefektiem un izteiksmīgu skaņu. Programmu papildināja īpaši sagatavoti video materiāli, kā arī aizrautīgs mūziķu izpildījums un stāstījums.

Dažas skolēnu atsauksmes par koncertlekciju „Kino Mūzikas vēsture”

„Vislabāk man patika uzzināt daudz jauna par kino vēsturi”

„Ļoti patika izvēlētās dziesmas un to izpildījums”.

„Man vislabāk patika tas, ka koncertā tika izmantota animācija un specefekti”.

„Man visvairāk patika ,kad sāka runāt par animācijām, jo tās ļoti labi pārzinu”

„Vislabāk man no koncerta patika tas, ka skanēja daudz interesantas dziesmas, un stāstīja par kino vēsturi”

„Man vislabāk patika beigu popūrijā dziesmas, jo zināju tās visas, varēju dziedāt līdzi”.

Ziemassvētku dāvana no Latvijas skolas somas un grupas “Framest”– koncertprogramma ”Ziemassvētki apkārt pasaulei”

Pašā 2020.gada nogalē 17. decembrī mūsu skolas 1.-10.kl. skolēniem tika piedāvāta iespēja apceļot pasauli Ziemassvētku laikā kopā ar grupu Framest. Projekta Latvijas skolas soma pasākums koncertlekcija “Ziemassvētki apkārt zemeslodei” sapulcināja pie datora ekrāniem gan skolēnus, gan skolotājus.

            Ziemassvētki ir svētki, kurus gaida visā pasaulē. Mēs visi zinām, kā svin svētkus pie mums, Latvijā, bet vai zinām, kā to dara Vācijā, Portugālē, Austrālijā un Argentīnā? Šī koncertprogramma ir veidota kā koncertstāsts, kas mūzikas valodā atklāj daudzveidīgas Ziemassvētku tradīcijas visā pasaulē, ļaujot arī skolēniem iesaistīties kopīgā dziedāšanā un dejošanā. Koncertstāstu papildinaja īpaši šai programmai sagatavoti videomateriāli.

Dažas skolēnu atsauksmes par koncertprogrammu “Ziemassvētki apkārt zemeslodei”:

  • Man ļoti patika! Vadītājs interesanti stāstīja un labi dziedāja. Skanēja pazīstamas dziesmas un melodijas. Vadītājam bija skaista balss un saprotama runa, to visu gribējās klausīties. Viņi stāstīja par dažādām valstīm un to tradīcijām.
  • Uzzināju dažus jaunus faktus. Pateicoties koncertam radās Ziemassvētku noskaņa, gribējās dziedāt kopā ar citiem.
  • Es uzzināju kaut ko jaunu. Koncertā piedalījās trīs mūziķi. Krievu komponista P.Čaikovska mūzika no baleta “Riekstkodis”bija visforšākā
  • Koncerts “Ziemassvētki apkārt pasaulei” man ļoti patika, jo mūziķi dziedāja dažādas dziesmas un runāja par to, kā dažādās valstīs tiek svinēts Jaunais gads.
  • Visvairāk man patika dziesma “Ave Marija “. Dziesma bija ļoti skaista un interesanta.
  • Man bija interesanti uzzināt, kā svinēja Ziemassvētkus Japānā, jo mūziķi stāstīja jaukus faktus.
  • Mūziķi “svinēja” Ziemassvētkus Vācijā, Krievijā, Austrijā, Anglijā, Amerikā , Latvijā . Visvairāk patika kā dziedāja dziesmu “Jingle Bells” .
  • Bija interesanti uzzināt, ka dziesma no filmas “Harijs Poters” sākotnēji tika rakstīta Ziemassvētkiem.
  • Šis koncerts ir labākais, ko pēdējā laikā esmu skatījies! Dziesma Last Christmas patika vislabāk!
  • Ļoti interesanta ideja- paceļot pa pasauli Ziemassvētkos un atcerēties populārāko mūziku dažādās valstīs
  • Žēl, ka koncerts notika tiešsaistē! Labāk būtu dzīvajā, bet ko te padarīsi ! Paldies māksliniekiem par Ziemassvētku atmosfēras uzburšanu!

“Ziemassvētki apkārt pasaulei”

17.decembrī 1.klašu skolēni klausījās Latvijas Skolas somas piedāvāto grupas “Framest” koncertu “Ziemassvētki apkārt pasaulei” Youtube.lv tiešsaistē. Pirms šī koncerta skolēni latviešu valodas stundās bija uzzinājuši par dažādām Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām Latvijā, bet koncerta programma sniedza vēl plašāku ieskatu par Ziemassvētku svinēšanu visā pasaulē.

Par iegūto informāciju skolēni dalīsies savās pārdomās latviešu valodas fakultatīvajā stundā, veicot salīdzinājumu par kopīgo un atšķirīgo Ziemassvētku svinēšanā.

 

“Mans mīļākais karš”

Laikā no 4.-11.decembrim mūsu skolas  9.a b, 10.a un 12.a klases skolēniem Latvijas skolas somas programmas ietvaros bija iespēja noskatīties Latvijas un Norvēģijas dokumentālu animācijas filmu, kas izdota 2020. gadā un jau saņēmusi vairākas godalgas.

Tā stāsta par pieaugšanu aukstā kara laika apstākļos Latvijā no 70. gadiem līdz Atmodai, no padomju režīma līdz neatkarības atjaunošanai.

Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku.

 “Filmas pamatjautājums – cik liela nozīme ir katra cilvēka atbildībai, drosmei un ticībai – ir svarīgs gan pagātnē, gan šobrīd, gan Latvijā, gan citur pasaulē.”

Pēc filmas noskatīšanās 12.a klases skolēni dalījās ar savām pārdomām.

Vispirms par laimi un izvēli – skolēni raksta: 

  • Laime ir redzēt vai zināt to, kas citiem ir liegts, Ilze saprata, ka nebūs laimīga, ja slēps to, ko viņa domā un jūt. Izvēli cilvēki izdara paši, kā Ilzes gadījumā, sekot, pievienoties varenākajiem.
  • Šodien laime ir būt mierā un saskaņā ar sevi. Izvēle ir kas tāds, kas katram pašam jāizdara, jo katra izvēle izmaina mūsu tālāko ceļu.
  • Laimīgi ir tie, kuriem nav jāizdara izvēle. Tie, kuri mums atņem izvēles iespēju, beigu beigās paliek par grimstošiem gružiem. Upe esam mēs – cilvēce. Mīlestība, tā ir mana izvēle un tā dara mani laimīgu!  Vara un cilvēki, kuri atņem izvēles brīvību, ilgi nevalda. Tos ātri vien padara par dubļiem zem kājām, bet tauta turpina iet uz priekšu un attīstīties.

Tad par kaunu un lepnumu – skolēni raksta: 

  • Kauns ir melot par to, kas patiesībā notiek valstī. Lepnums ir saņemties un darīt to, kas tevi dara patiesi laimīgu un ir pareizi, tā domāja Ilze.
  • Kauns ir izgāzties vai izdarīt, ko nepareizi. Lepnums ir aizstāvēt savu godu un patiesību, un mācēt saprast, uzklausīt apkārtējos, – tā es domāju šodien.
  • Kauns ir pielabināties cilvēkam, kurš ir tev ir darījis pāri. Kauns ir ēst tam cilvēkam no rokas un dzīvot pēc viņa noteikumiem. Kauns ir sekot kaut kādām vispārpieņemtām normām, neizsakot savu viedokli vai nerīkojoties tā, kā būtu pareizi. Par sevi lepns vari būt, kad izpaud savu viedokli, neskatoties uz to, ko saka citi, ko domā citi. Tu vari būt lepns, kad dzīvo pēc saviem likumiem, nevis kāda cita uzstādītajiem.
  • Mūsdienās, manuprāt, kauns ir mazpazīstama lieta. Ir pazudusi līnija starp kaunu un lepnumu. Daudzi, īpaši mūsdienu jaunieši, neizprot, kur ir tā tievā līnija, kad ir jākaunas un kad ir jābūt lepnam par savām darbībām, jo bieži vien, kad viņi rīkojas nepareizi vai, pēc viņu domām, ļoti pareizi un forši, viņi pat nesaprot to, ka par savu rīcību būtu jākaunas. Es domāju, ka tu vari būt lepns un izjust lepnumu, kad rīkojies pareizi un pēc savas sirdsapziņas, nevienā brīdī nedejojot pēc citu stabules.

Izrāde “Klusētāji”

 Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros mūsu skolā tika rādīta Jāņa Znotiņa izrāde “Klusētāji”, kas radīta pusaudžiem un viņu skolotājiem. Tā mudina jauniešus neklusēt, nebūt vienaldzīgiem un iesaistīties sabiedriskos procesos.

Izrādi noskatījās V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 5.- 8.klašu skolēni. Tā ir iestudēta speciāli skolas telpām. Tajās vienlaicīgi trīs dažādi aktieri izspēlēja dažādas situācijas.   Stāsta varoņi mainījās vietām un ik pa laikam sastapās. Tādējādi katra no klasēm redzēja to pašu un tomēr citu izrādi. Skolēniem bija iespēja uzzināt , kāds ir katra iesaistītā jaunieša skatupunkts uz notikušo- kas viņiem lika tā rīkoties, ko viņi gribētu mainīt un kā viņi šodien sadzīvo ar pagātnē pieņemtajiem lēmumiem.

Izrāde “Klusētāji” ir par cilvēku vienaldzību un tās drūmajām sekām. Kāpēc bieži vien izvēlamies klusēt, kad patiesībā būtu vajadzējis iesaistīties un runāt? Vai tiešām runāšana vienmēr ir sudrabs un klusēšana – zelts?

Trīs jauni cilvēki – Santa, Krišjānis un Ikars – atceras piedzīvoto un pastāsta par kādu satraucošu notikumu, kas ar viņiem atgadījies laikā, kad viņi mācījās vienā klasē. Krišjānim un Ikaram ļoti patika Santa- klases līdere. Viņi visādi centās pievērst meitenes uzmanību. Bet viņiem visiem trijiem nepatika literatūras skolotājs Tālis, kurš bija aktīvs eko dzīvesveida piekritējs un uz to aicināja arī savus skolēnus.  Viņš to darīja diezgan pārspīlētā veidā, piemēram, lai taupītu elektrību, neļāva slēgt gaismu, bet lika iet mācīties tuvāk pie logiem saulesgaismā. Santai viņš ļoti nepatika, tāpēc projekta nedēļā viņa kopā ar Krišjāni nofilmēja skolotāju un video ielika YouTube. Pēc šī notikuma skolotāju atlaida no darba. Bet Santu pārcēla uz citu skolu.

Savukārt, Ikars bija pilnīgs klusētājs. Sēdēja pēdējā solā, mācījās skolā un visus novēroja, klusēja, neiesaistījās. Tagad, pēc daudziem gadiem, viņš pārdzīvo, ka varēja iesaistīties, lai nenotiek tie notikumi, kas tur notika, jo viņš varēja to izmainīt, bet viņš neiesaistījās un neko nedarīja. Palika neitrāls.

Katrā klasē esot, aktieri šo stāstu attēlo nedaudz citādāku, bet ar nolūku, lai skolēni paši izdarītu secinājumus, kā ir bijis vai nav bijis, un pašam izvēlēties savu patiesību.”

 Izrādes veidotāji vēlas, lai skolnieki kļūst aktīvi un konflikta situācijās iestājas par kaut ko. Un no tādām vienkāršām ikdienas situācijām, ar ko viņi ikdienā sastopas, varbūt tas viņiem zemapziņā paliks. Un skolēni  var kļūt sabiedriski aktīvi pilsoņi, kam nav vienalga, kas notiek apkārt.

 No skolēnu atziņām par izrādi:

       “Problēma un kā to parādīja, bija ļoti pārdomāta. Es to noteikti turpmāk izmantošu. Ja man ir iespēja kaut ko pateikt, tad es nekad neklusēšu.”

      “Nekad nevajag klusēt. Aktieri padarīja labu darbu. Bija ļoti interesanti. Manuprāt, visiem šo izrādi vajadzētu noskatīties.”

  “Ja kādu apvaino vai sit, neklusē, bet iesaisties, palīdzi un izrunā problēmu! Manuprāt, katrs cilvēks ir vērtība un neļaut nevienam sevi noniecināt.”

  “ Izrāde bija interesanta, jautra un arī pārdomāta.”

   “Bija interesanti, tas noteikti man parādīja to, ka nevajag publicēt video internetā bez atļaujas.”

    “Tu nedrīksti klusēt, ja tas ir svarīgi. Varbūt tavas klusēšanas dēļ kāds var zaudēt visu…”

    “Es no šīs izrādes ieguvu to, ja neesi vainīgs, bet zini, kas to ir izdarījis, nevajag klusēt, visi būsim vainīgi, un klusētājus neviens neatceras.”

 “Izrāde deva drosmi pateikt skaļi patiesību un savas domas. Nebaidīties no citu teiktā un pieturēties pie sava viedokļa.”

  “Es nekad negribētu nokļūt tādā situācijā kā šie pusaudži. Es vairs nekad neklusēšu, ja varēšu kaut ko mainīt.”

 “Manuprāt, šī izrāde bija ļoti noderīga, lai saprastu klusēšanas sekas. Aktieri bija ļoti labi. Lika visiem aizdomāties- gan skolēniem, gan skolotājiem.”   

 Skolēniem šī izrāde lika aizdomāties un izvērtēt savu un citu rīcību.

Nepalikt malā, nepalikt vienaldzīgam, nepalikt klusētājam.

“Dzeltenā zemūdene”  

14.septembrī 1.klašu skolēni kopā ar klašu audzinātājām Kuldīgas Kultūras centrā apmeklēja “Latvijas Skolas somas” piedāvāto teātra izrādi “Dzeltenā zemūdene.”

 

 

Koku daudzveidīgā dzīve

4.septembrī projekta “Skolas soma “ ietvaros mūsu skolā viesojās “Namdaru darbnīca” no Garkalnes ar lekciju un radošo darbnīcu “Koka daudzveidīgā dzīve”.

2.-4.kl. skolēniem tika sniegts plašs, saturiski bagātīgs stāstījums par kokiem Latvijā un kā tos atšķirt pēc struktūras, pēc krāsas, pēc skaņas. Tie tika demonstrēti, taustīti, aplūkoti, ošņāti,  klausīti. Tika pastāstīti daudzi fakti: izplatītākais koks ir priede, tas ir mīksts un tam ir demokrātiska cena; kadiķa izstrādājums smaržo pēc rūgtajām vērmelēm; vīzes taisa no liepas mizas; ābele ir sarkanīga iekšpusē; katrs ceturtais koks Latvijā ir bērzs; ozols simbolizē puisi, vīrieti, savukārt liepa – meiteni, sievieti.

Darbnīcas 2.daļa bija praktiska. Skolēni varēja izgriezt savu vilnīti, pacīnīties uz koka baļķa ar skaidu maisiem, zāģēt pārī ar zāģi ripas, ar cirvi tēst koka sili u.tml. Rezultātā tapa puķu kaste, kas paliek skolā un skaistais pārsteigums – koka ziedu pušķis. Katra darbība tika detalizēti pastāstīta, aprakstīta, minot piemērus, kā tas bija senāk, kā radies vārds “slīmests”, kuram šobrīd ir arī cita nozīme.

 Noslēgumā skolotāji saņēma darba lapu un uzskates materiālu – 3 koka ripas.

Paldies “Namdaru darbnīcas” pārstāvjiem par atmiņām un sajūtām par pamatīgu, saturiski bagātu un piepildītu dienu un par neparasti darbīgu skaņu, ko ikdienā skolas gaiteņos nemēdzam dzirdēt!

Vairāk foto šeit

 5.c klases skolēni ’’Dzīvajā muzejā”

4.septembrī 5.c klase piedalījās nodarbībā ‘’Senās Kuldīgas stāsts’’ – interaktīvā stāstā gida pavadībā, kur uzzinājām par hercoga Jēkaba valdīšanu, viduslaiku soda veidiem un skaudro mēra laiku. Gida Ineses Afanasjevas stāstījumu par Kuldīgu papildināja muzeja nedaudz šausminošā un baisā vide, kas ļāva pietuvināties reālajiem tā laika apstākļiem. Gids dzīvajā muzejā “Senās Kuldīgas stāsts” savu stāstījumu iesāka ar 1242. gadu, kas tiek uzskatīts par Kuldīgas dibināšanas gadu, pastāstīja par notikumiem, ko Kuldīga piedzīvojusi – Livonijas konfederācijas laiku, Kurzemes un Zemgales hercogisti, īpaši pieminēja hercoga Jēkaba valdīšanas laiku. Apskatīti tiek arī bada gadi un mēra laiks. Nobeigumā gids iepazīstināja mūs ar faktiem, par kuriem mēs Kuldīgā varam lepoties šodien, piemēram Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

5.c klases skolēni atzīst, ka ‘’Senās Kuldīgas stāsts’’ ir aizraujošs piedzīvojums, vieta, kurā uzzināt, redzēt, sajust, priecāties, skaļi smieties un izbrīnā noelsties, bailēs notrīsēt un sajūsmā iespiegties – tā stāsta klases audzinātāja Inese Reisa.

 

 

Skolā ieradies “Pirmais kurss”

2.septembrī projekta “Skolas soma“ ietvaros mūsu skolā viesojās humorroka grupa “Pirmais kurss”.  Grupu raksturo enerģiskas dzīvās uzstāšanās, kurās klausītājs var izdejoties, no sirds izdziedāties un labi pavadīt laiku.

Tā arī notika. Mūziķu uzstāšanās gāja pie sirds gan pašiem jaunākajiem, gan vidusskolēniem, gan skolotājiem. Puišu enerģija lika celties kājās un dejot. Koncerta beigās grupas mūziķi dāvāja uzlīmes pašiem labākajiem V.Plūdoņa vidusskolas dejotājiem.

2019./2020.m.g.

“Senās Kuldīgas stāsts”

2020.gada 5.martā 6.c klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Dzīvā muzeja pasākumu „Senās Kuldīgas stāsts”. Skolēni uzzināja interesantus faktus par Kuldīgas vēsturi un tās rašanos. Pēc muzeja apmeklējumu skolēni atzina, ka šāds muzejs ir ļoti interesants un aizraujošs, jo vēstures fakti un dažādi notikumi tika pasniegti interaktīvā veidā. 

Skolēnu domas:

“Man ļoti patika kuģa daļas, jo kuģis šūpojās un bija sajūta, kā īstā kuģī. Uzzināju par postošo slimību – mēris, to, ka tajā laikā ļoti daudz cilvēki no šīs slimības mira.” (Kristjans B. 6.c)

“”Muzejā bija interesanti, mana mīļākā vieta bija tā, kur bija stāstīts par ieslodzījumiem un par mēri, jo tur varēja daudz ko aplūkot un izmēģināt.” (Laura Adrija O. 6.c)

“Planēta Nr. 85”

12.a un 12.b klases skolēni 28.februārī devās uz Rīgu, lai karjeras projekta ietvaros apmeklētu izstādi “Skola 2020” Ķīpsalā, bet vakarā, ar programmas “Latvijas skolas soma” atbalstu,  Dailes teātrī noskatītos dramaturģes Justīnes Kļavas lugu “Planēta Nr. 85”, kura stāsta par kādu puisi, kurš iemanto brīnumainu iespēju ceļot laikā. Šajā ceļojumā viņš satiek savus vecākus un vecvecākus. Satiek savu pagātni un savus senčus – lai atrastu ceļu atpakaļ pats pie sevis un saprastu, cik brīnišķīga un vērtīga patiesībā ir viņa dzīve.

Kopā ar skolēniem ceļoja abas klašu audzinātājas – Laila Zudāne un Jolanta Jankovska, karjeras konsultante Guntra Krūkliņa un vēstures skolotāja Gunta Upesdegle.

 

 

Jāmācās rakstīt

26.februārī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 9.c klases skolēni projekta “Skolas soma” ietvaros piedalījās Kuldīgas novada muzeja rīkotajā muzejnodarbībā ” Drukātais vārds”, kurā uzzināja par novada laikraksta “Kurzemnieks” vēsturi un radošā grupu darbā vingrinājās rakstīt ar rakstāmmašīnu, glīti rakstīt ar tušu un iepazinās ar sietspiedes tehniku.

Atgriezeniskā saite- skolēnu rakstu slejas par deviņos mācību gados atmiņā paliekošāko notikumu vai pasākumu

 

 

 

“Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”

2019./2020.m.g.12. februārī programmā ,,Latvijas skolas soma” 1. – 2. klašu bērni kopā ar skolotājām devās uz Liepājas teātri, lai noskatītos izrādi ,,Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”. Režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā izrādē skolēni ar interesi sekoja Sniegbaltītes piedzīvojumiem. Daudziem pirmklasniekiem tas bija pirmais Liepājas teātra apmeklējums.

Par redzēto un gūtajām atziņām pārrunājām mācību stundās, bet 3. stāvā var apskatīt bērnu zīmējumu izstādi.

“Dželsomīno Melu zemē”

17.janvārī 4.a,b un 3.a,b klašu skolēni kopā ar audzinātājām apmeklēja Liepājas teātra izrādi “Dželsomīno Melu zemē”. Šo izrādi piedāvāja IZM un KM projekts “Latvijas Skolas soma”. Skolēniem bija iespēja iepazīt Dž.Rodari literāro pasaku par neparastu zēnu ar skaļu balsi.

Filma Dvēseļu putenis raisījusi pārdomu puteni 9.a klases skolēniem

Programmas Latvijas skolas soma ietvaros 9.a klases skolēni 13.janvārī noskatījās Dzintara Dreiberga pilnmetrāžas spēlfilmu Dvēseļu putenis.

Skolēni uzskatāmā veidā ar aktieru profesionālo sniegumu atkārtoja jau zināmo no vēstures stundām par Pirmo pasaules karu un varonīgo latviešu strēlnieku cīņām Latvijas brīvībai, kā arī filma radīja pārdomu puteni skolēnos, ko viņi pēcāk atspoguļoja savos pārspriedumos gan par to vēsturisko periodu, kas attēlots filmā, gan par mūsdienām, piemēram, “…cik mums ļoti ir jābūt pateicīgiem mūsu senčiem par viņu drosmi atdod savas dzīvības dzimtenes un mūsu labā, lai šodien mēs varētu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā…” “Mēs tā īsti nemaz neapzināmies un nenovērtējam to lielo dāvanu, ko mums ir pasnieguši mūsu senči ar savām asinīm…” “Mūsu tautas brīvību plecu pie pleca ir izcīnījuši latviešu zēni, vēl pavisam bērni, jaunekļi un arī sirmgalvji, kurus toreiz mājās gaidīja un ļoti daudzus arī nesagaidīja, par kuriem pārdzīvoja un lēja gaužas asaras mīļās mātes, līgavas un sievas.” “…nezinu, vai mūsdienās arī būtu tikpat drosmīgi jaunekļi un vīrieši, kas, nežēlojot savas dzīvības, dotos karā par savas dzimtenes brīvību…” “…īsti neticu, vai šodienas Latvijā ir tikpat drosmes pilni cilvēki kā pirms 100 un vairāk gadiem…” Šādas un vēl līdzīgas frāzes bija lasāmas skolēnu pārspriedumos.

Ar fizikas un ķīmijas skolotāju palīdzību skolēni stundās guva priekšstatu par Latvijas armijas izmantotajām šautenēm un to tehniskajiem datiem 1.pasaules kara laikā, kā arī padziļināja savas zināšanas par gāzu ķīmisko sastāvu un to izmantošanu Nāves salā.

Skolēni atzina, ka savas tautas vēsture ir vieglāk un uzskatāmāk saprotama ar šāda veida filmām.

Turpinām skatīties vēsturisko kara drāmu “Dvēseļu putenis”

2020.gada 8.janvarī 7.b un 8.c klašu skolēni noskatījās latviešu vēsturisko drāmu “Dvēseļu putenis”. Pēc filmas skolēni uzrakstīja savas pārdomas:” Pēc manām domām, šī filma ir jāredz visiem,lai zinātu, kā cilvēki cīnījās karā. Pēc filmas jūtos dīvaini- likās,ka es arī būtu bijusi šajā karā.”
“Pēc šīs filmas es sapratu to,cik latvieši smagi un varonīgi cīnījās par savas zemes brīvību.”
“Man bira asaras,jo tas bija skarbi un smagi, kad daudzi cilvēki iet bojā un paliek bez saviem mīļajiem.”
“Man filma ļoti patika, lai gan tajā bija emocionāli smagi un nežēlīgi kadri.”

Kinofilmas Dvēseļu putenisapmeklējums

2019.gada 27.novembrī 8.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai noskatītos  filmu  „Dvēseļu putenis”. Par redzēto filmā jaunieši dalījās iespaidos latviešu valodas stundā. Daži citāti no skolēnu darbiem: “Filma ir vēsturiska un pamācoša, ka mums ir jānovērtē viss, kas mums ir.” “Pēc filmas noskatīšanās, ejot uz skolu, visi klusēja, jo pārdomāja filmu un saprata to, ka labi ir dzīvot šeit un tagad.” “Mums ar cieņu un godu ir jāpiemin kritušie, jo strēlnieku dēļ esam brīvi.”

“Dvēseļu putenis”

“Latvijas skolas somas” ietvaros,  20.novembrī  10.b un 11.a klases skolēni audzinātāju pavadībā devās uz Kuldīgas Kultūras centru, lai noskatītos vienu no gaidītākajām latviešu kinofilmām ”Dvēseļu putenis”. Filma jauniešus neatstāja vienaldzīgus; 2 st. garumā zālē valdīja dziļš klusums, nedalīta uzmanība. Arī parādoties filmas noslēguma titriem, neviens nekur nesteidzās. Filma ar savu nopietnību, cēlumu un cildenumu ir atstājusi paliekošu iespaidu uz jauniešiem. Arī mācību stundās skolotāji un jaunieši pārrunāja redzēto, dalījās iespaidos.

“Apburtā princese”

13.novembrī 7.c un 8.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja  Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādi “Apburtā princese”. Pirms tam skolēni viesojās Rīgas Skolēnu pilī un Farmācijas muzejā. Skolēnus pavadīja sk. R.Bidzāne, S.Blumberga un S.Upeniece.

       

 

Par ģimeni, brīvību, dzimteni!

13.novembrī “Latvijas skolas somas” ietvaros 9.b klases, kā arī 12.a un 12.b klases skolēni, audzinātāju pavadīti, apmeklēja režisora Dzintara Dreiberga filmu “Dvēseļu putenis”. Galveno lomu tajā atveido mūsu novadnieks. Interesants fakts: piecu mēnešu meklējumos starp 9. līdz 12. klases skolēniem, pavisam 1073 puišiem, atrastas daudzas interesantas sejas, kas vēlējās kļūt par filmas centrālo tēlu. Taču izvēle krita uz piecpadsmitgadīgo Oto Brantevicu no Turlavas. Filma nonākusi uz ekrāniem pēc 5 gadu veidošanas. 2 stundas visi vēroja saviļņojošu stāstu par Artūru, viņa dzīvi ierakumos, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Pat visu titru laiku skolēni sēdēja pilnīgā klusumā…

“Jelgava 94”

Projekta” Latvijas Skolas soma” ietvaros š. g. 09.oktobrī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 10.a , 11.a klase un kl. audzinātājas Inga Liepiņa un Daiga Strupule-Buka apmeklēja KKC, lai noskatītos J. Podnieka studijas spēlfilmu “Jelgava 94”.Filma tapusi par pamatu ņemot jelgavnieka J.Joņeva romānu ar tādu pašu nosaukumu “Jelgava 94”. Filma ir par jaunu cilvēku Jāni, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai-nekļūt tādam kā visi.

Savas pārdomas par spēlfilmā “Jelgava 94” redzēto un saprasto jaunieši izteiks pārspriedumā latv.val. stundā.

“Čomiņi”

Š.g. 30.septembrī 5.abc, 6.abc klašu skolēni devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai skatītos Liepājas teātra izrādi “Čomiņi”, kurā aktieri pusaudžu leksikā izspēlēja divu draugu – čomu ikdienas sarunas par viņiem svarīgām tēmām – attiecībām ar vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem, kā arī sekmēm.

Čomiņi – tie ir viņi – labākie draugi Olivers un Pāvels. Starp viņiem nav noslēpumu. Viņi runā par visu un, protams, par meitenēm. Un tieši meitene ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni atzina, ka redzētā izrāde ļoti patika un būtu vēlme vēl šāda veida izrādi noskatīties, kurā tiek izspēlētas pusaudžu sarunas.

Skolēnu domas pēc izrādes noskatīšanās.

Nikola D. : “Man patika Čomiņi, jo bija mīļa, jauka, smieklīga. Vienkārši sakot – izdevusies izrāde!”

Kristīne B. : “Čomiņi bija pati smieklīgākā un jautrākā izrāde!”

Kristjans B. : “Man patika izrādē viņu attiecības un izrādes modernums!”

Laura O. : “Izrādē man patika tas, ka tur visu laiku notika darbība un tā bija interesanta.”

Tīna V. : “Man ļoti patika izrāde, tā bija smieklīga. Manuprāt, izrādē varēja piedalīties vairāk cilvēku. Izrāde ir piemērota mana vecuma skolēniem, jo tā ir par skolas dzīvi u.t.t.”

Valters J. : “Izrādē patika tas, ka pēc tam, kad abi draugi sakāvās, viņi atkal bija draugi. Nepatika tas, ka izrādē bija daži rupji vārdi.”

Jolanta V. : “Man šī izrāde patika, jo tā bija smieklīga. Es iesaku to noskatīties, jo tā bija pamācoša.”

Linda P. : “Man šajā izrādē patika tas, ka viņi darīja daudz ko smieklīgu, jautru un varēja pasmieties.”

Daniels Š. : “Pati labākā izrāde, nav bērnišķīga!”

Neierasta literatūras stunda

24.septembrī 9.a un 9. c klases skolēni kopā ar audzinātājām Intu Blumbergu un Jolantu Hartmani bija ekskursijā uz Murjāņiem, kur iniciatīvas “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Imanta Ziedoņa muzeju” Dzirnakmeņi”. Tur skolēniem bija nodarbība, kurā padziļināti iepazina dzejnieka dzīvi un daiļradi. Tā bija lieliska literatūras stunda citādā, neierastā vidē un formā.

Pēc tam visi devās uz Rīgu uz Izlaušanās spēli par Imanta Ziedoņa pasakām” Kroko un Dils”, ” Pasaka par Pogu”, ” Suns Funs un Vējš”.

   
 

Iepazīst Latvijas vēsturi

27.septembrī 7.a un 7.b klases skolēni ar audzinātājām Līgu Zeidaku un Mariku Reihu devās projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros mācību ekskursijā uz Rīgu, lai iepazītu Latvijas vēsturi.

Muzejā “Bēgļu gaitās” skolēni darba grupās visas dienas garumā piedalījās dažādās aktivitātēs – apskatīja izstādi par 1944.gada bēgļu gaitām, tad gūto informāciju izmantoja izlaušanās spēlē.

Vēl notika orientēšanās pa Vecrīgu, kurā skolēni izzināja tās vēsturi.

Savukārt, Okupācijas muzejā interaktīvā nodarbībā, izmantojot arī mājās rakstītās intervijas, uzzināja par dzīvi Padomju Latvijā.

 

“Koklītes ceļojums”

Multiinstrumentālists Edgars Lipors, programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros, monoizrādē “Koklītes ceļojums” iepazīstināja mūsu skolas pirmklasniekus un ceturtklasniekus ar dažādiem mūzikas instrumentiem.

 

 

 

Izrādē “Pasaka- asaka”

13.septembrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2. un 3. klašu skolēni apmeklēja izrādi ” Pasaka-asaka.”

Ielūdz SUITU SIEVAS jeb 8.b un 8.c klases izbraukums uz Alsungu 2019.gada 5.septembrī

Kā ierasts, katra mācību gada sākumā pirmās mācību nedēļas laikā klases dodas pārgājienos. Mācoties Kuldīgā, gadiem ejot, pārgājiena galamērķu kļūst arvien mazāk – pilskalnā ir būts, smilšu alās ir būts, arī Mārtiņsalā ir būts… Kurp doties? 8.b un 8.c klases audzinātājas Guntra Krūkliņa un Marta Pujāte, būdamas vēstures skolotājas, izlēma īstenot ideju doties uz Alsungu un braucienā iekļaut visu, kas ar Alsungu saistās, tātad – sklandu rausi, kas ir viens no Kurzemes puses tradicionālajiem ēdieniem, un suitu sievas – Alsungas puses slaveno etnogrāfisko ansambli!

Izbrauciena mērķis bija tuvāk iepazīties ar suitu novada savdabīgajām tradīcijām un bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu. Izbraukums tika organizēts programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros.

Ierodoties Alsungā, vispirms apskatījām estrādi “Ziedulejas” un Livonijas ordeņa pils apkārtni, kurā šobrīd mitinās Alsungas novada dome, un tad arī pienāca laiks galvenajai pasākuma daļai – Spēlmaņu kroga (ieguvis zīmolu GTĪ (garantēta tradicionālā īpatnība), kas liecina par to, ka sklandrauši ir autentiski) apmeklējumam, kur mūs jau gaidīja suitu saimniece Laila, kurai pēc vārda kabatā nav jāmeklē! Saimniece tūdaļ iepazīstināja ar sevi, apsveicot jau ar to, ka tos suitus vispār esam atraduši, un, pirms ļāva skolēniem doties pie galda un sākt meistarklasi, sūtīja tos mazgāt nagus, jo, galu galā, darbošanās būs pie galda un ar ēdienu. Un kopumā tā arī meistarklase tika aizvadīta – saimniece atraktīvi skaidroja procesu, ļoti jautrā un veiksmīgā manierē spēja apsaukt un pamācīt skolēnus, nemaz nerunājot par likšanu pie darba. Kurš tāds salīgāks? Nāc mīcīt mīklu! Kurš tāds lielāks pļāpa? Tu būsi atbildīgais par ūdens liešanu klāt mīklai! Kurš tāds nopietnāks, bet, kad kaut ko saka, tad kā naglai uz galvas? Nāc, iemaisīsi burkānus! Tikmēr pārējo sejas rotā smaidi un atvieglojums (cik labi, ka man tā mīkla nav jāmīca), bet, bez baiļu, pastrādāt dabūja visi, jo katrs skolēns veidoja savu rauša pamatnīti, žodziņu, kalniņu un virsū zīmīti.

Kad rauši bija uz pannas izkārtoti un likās, ka nu jau viss galā, saimniece teica – nekā! Laiks ķiļķeniem jeb klimpu gatavošanai! Kamēr vieni ar lielu atbildību par mīklas mīcīšanu, plēšanu gabalos un, vārda tiešā nozīmē, lidināšanu katlā bija atbildīgi par maltīti, un otri pašā krogā klāja galdu, pats ķiļķenu katls vārījās un burbuļoja, solīdams pamatīgu un sātu maltīti, kas nu reiz arī bija pienākusi.

Un tagad iedomājieties – cauri visai telpai gari klāts galds, uz kura viena pēc otras tiek liktas nupat savārīto ķiļķenu bļodas, ko papildina bļodas ar karsti kūpinātām ribiņām un svaigiem salātiem, šķīvis ar krogā ceptu maizi, krūkas ar ūdeni un kurzemnieku skābputru, un, protams, arī krējums… Labu apetīti! Un cik tā ir laba, zinot, ka pamatu pamatā maltīte ir pašu gatavota… Trauki šķind, mutes šmakst, tiek prasīta jau otrā, jau trešā papildporcija, kad pie mums ierodas viesi, vilkdami garu ēēēēēē – suitu sievas mūs ir atradušas! Kamēr notiesājam pēdējos kumosus, kas palikuši uz šķīvja, sievas mums dzied savā ierastajā burdona manierē, un kad nu visi paēduši, aicina tepat blakus krogam kāpt augšā Dižgabalkalnā, Alsungas kuršu pilskalnā.

Nonākuši kalnā, tiekam ievilkti ne vienā vien rotaļā, dziedādami un dejodami gan visiem zināmo “Kur tu teci”, gan arī ne tik zināmas dziesmas, rotaļas un dejas. Sievas mūs gan kārtīgi izkustina, gan ļauj atpūsties, sasēdinot skaistā puslokā pašā Dižgabalkalna galā (no kurienes paveras fantastisks skats pāri visai Alsungai, redzama Livonijas ordeņa pils, Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca, ezers) un turpina gan dziedāt, gan pastāstīt, ar ko tad tas burdons vispār ir tik slavens, un arī pašas sievas.

Izdziedājušies, izdejojušies un ļāvuši pamatīgajai maltītei nosēsties, pasākām lielu paldies suitu sievām un dodamies atpakaļ uz krogu pēc nupat silti izceptajiem raušiem. Citi ēda uz vietas, citi ņēma līdzi mājup un veda mammai vai tētim, bet svarīgākais, ka ne jau par vienu rausi bagātāki mēs palikām, bet gan par veselu stāstu, vēsturi un kulturālo mantojumu ap šo rausi, ko varēsim ņemt līdzi savā zinību pūrā un pastāstīt vēl citiem, ka ir tāda zeme Alsunga, kurā izsenis dzied suitu sievas un gatavo sklandu raušus kā nekur!

Vēstures skolotāja un 8.c kl. audzinātāja M.Pujāte

 

 

 

2018./2019.m.g.

PASĀKUMI “Latvijas skolas somas” ietvaros:

Kino filmas Vecā dārza noslēpumsapmeklējums
2019.gada 1.martā 5.a, 7.b, 7.c klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Kuldīgas kultūras centru, lai noskatītos piedzīvojumu, ģimenes  un fantāzijas filmu bērniem „Vecā dārza noslēpums”( 2018.gads)  Par redzēto filmā jaunieši veidoja filmas recenziju.

Katram no bērniem filma paliks atmiņā ar kādu citu epizodi. 5.a klases skolnieki izsaka savu viedokli par filmu.

Rebeka atzīst: “Man filma patika, jo tā bija ļoti interesanta. Mana mīļākā daļa bija, kur vecais onkulis atļāva bērniem palīdzēt. Vēl man filmā patika, ka bērni bija pieklājīgi un izpalīdzīgi. ”

Elīza piebalso: “Filma bija ļoti interesanta! Man patika filmā tas, ka bērni ar veco vīriņu centās apmuļķot Kārli, bet nenodarot viņam pāri. Nebija lietas, kas man nepatika, jo šī filma bija ļoti labi pārdomāta!”

Hugo parasti filmas neskatās, bet sniedz pozitīvu atsaukmi: “Šī filma bija interesanta un reti kad man patīk kādas filmas. Es sapratu šīs filmas jēgu un  nebija tā ka gribējās kaut ko citu darīt.”

Arī pārējie skolēni uzksata, ka filma ir bijusi viņiem piemērota.

Turpmākajās stundās filmas atskats ir izmantojams kā bāze uz kuras veidot tālākās zināšanas un prasmes, jo, lai arī filma nav zinātniska rakstura, tad ir vietas, kurās atklājās arī zinātnes sasniegumu aizkadri, piemēram, rūpnīca VEF. Tāpat arī dažādas tehnoloģijas kā hologrammu veidošana un ultraskaņas ietekme uz cilvēkiem un bitēm. Kopumā filma sirsnīgi, radoši, atraktīva un skolniekiem parādīja, ka komandā ir spēks.


Foto: 7.b klases jaunieši pirms filmas

5.a klases skolēni kinoteātrī.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas un pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla. 19.-20.gs.” apskate gida pavadībā (1.03. 2019).

Pasākuma dalībnieki, skaits un klase: 12.a klase 13 skolēni un audzinātāja Inese Reboka

Mācību priekšmetu stundas, tēmas, kurās veikts sagatavošanas darbs: klases stundas tēma “ Latvijas Kultūras kanonā nosauktās vērtības”. Klases stundā (8.02.2019.) tika apskatīta informācija par vizuālās mākslas jomā izvēlētiem 15 konkrētu personību radītiem darbiem (https://kulturaskanons.lv/list/)

Mācību priekšmetu stundas, tēmas, kurās tiks izmantotas pasākumā iegūtās zināšanas, prasmes

Latviešu valodā uzrakstīt recenziju par tēmu “Latvijas mākslas vēstures attīstība 19.-20.gs.garumā, izceļot katra perioda nozīmīgākās, izcilākās parādības un autorus”.

Skolēni ekskursijas laikā.

 

Vīru kopas “Vilki” koncerta apmeklējums

“Dzīvā muzeja” apmeklējums

2018.gada 23.novembrī 7.b klase programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz Dzīvā muzeja pasākumu „Senās Kuldīgas stāsts”. Jaunieši uzzināja daudzas jaunas un interesantas lietas par Kuldīgu un tās iedzīvotājiem viduslaikos. Lai labāk izprastu kuldīdznieku dzīvi viduslaikos drošsirdīgie no 7.b klases izmēģināja soda ierīces. Jauniešu ieteikums: ieteikt muzeju apmeklēt arī saviem radiem un draugiem.

Skolēni pie “Dzīvā muzeja”.
Muzeja apmeklējuma laikā.

 

Teātra apmeklējums

Š.g. 14. novembrī mēs, V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 8.a un 8.c klases skolēni, noskatījāmies Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas 2.teātris.”

Izrāde veidota kā ieskats valsts dibināšanā pirms simts gadiem, respektīvi, kā 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padomes locekļi piedalījās valsts dibināšanas svinīgajā sēdē. Skatuves iekārtojums un aktieru izvietojums gluži kā attēlos vēstures grāmatās.

Apbrīnojami, cik ticami un pārliecinoši mums zināmākie aktieri, kā piemēram, Gundars Grasbergs, Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Egliens, Valdis Lūriņš, Ģirts Jakovļevs, Juris Hiršs uzbūra tā laika Tautas padomes locekļu uzskatus, pārliecību un degsmi par brīvu, neatkarīgu Latviju.

Skatoties izrādi, līdzās aktieru dedzīgajām runām mums austiņās skanēja piebildes, kas ar konkrēto runātāju notika vēlākos gados, proti, kādu krievu okupācijas laikā izsūtīja uz Sibīriju, kādu nobeidza čekas kambaros, vēl kāds pats mainīja savus uzskatus un pārgāja lielinieku pusē, tādējādi mums tika radīta iespēja gūto informāciju analizēt, šķirot un orientēties tā laika svarīgajos vēsturiskajos notikumos.

Lai būtu sagatavojušies šādas tematikas izrādei, pirms došanās uz izrādi mēs Latvijas vēstures stundās pildījām dažāda veida uzdevumus par Latvijas valsts dibināšanu un to darīsim arī pēc izrādes, bet tad jau ar lielāku un bagātāku zināšanu bagāžu, kā arī rakstīsim pārspriedumu literatūrā.

Pēc izrādes noskatīšanās varam teikt, ka 1918.gada 18.novembra svarīgais notikums šķita emocionāls un mums klātesošs.

Pasākums notika projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Skolēni Nacionālajā teātrī.

Filmas “Homo novus” apmeklējums

Novembra sākumā skolēni apmeklēja Latvijas simtgadei veltīto filmu “Homo novus”.

Skolēni pirms filmas “Homo novus” apmeklējuma.

Izrāde “Koklītes ceļojums”

11.oktobrī V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā notika muzikālā viesizrāde “Koklītes ceļojums”, kuru apmeklēja 1., 2. a un b klases skolēni, kā arī 1. – 4. klašu skolēni no Padures filiāles.

Izrādes laikā bērni iepazinās ar senajiem mūzikas instrumentiem – ermonikām, brīvo stabuli un ģīgām.

No izrādes “Koklītes ceļojums”.