Rūpēs par sabiedrības veselību drošības pasākumi izglītībā saglabāsies ilgāk

2020. gada 27. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma pagarināt attālināto mācību norises laiku 7.-12. klasēs līdz 15. novembrim,  jo vīrusa izplatība bieži fiksēta tieši vecāko klašu skolēnu vidū.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka pusaudžiem saslimstība ar Covid-19 ir krietni vairāk izplatīta nekā bērnudārza vecuma bērniem vai jaunāko klašu skolēniem. Dati par saslimstību kopš 1. septembra liecina, ka vidēji Latvijā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju bija 178,6 gadījumi. Vecuma grupā līdz 6 gadiem šis rādītājs ir 66,1, bet vecuma grupā no 7 līdz 12 gadiem šis rādītājs bija 192 gadījumi uz 100 000 bērnu šajā vecumā, savukārt vecuma grupā no 13 līdz 19 gadiem saslimstības rādītājs pārsniedza 276,1 gadījumu uz 100 000 bērnu šajā vecumā, informēja SPKC pārstāvis.

Viņš norādīja, ka pirmsskolas vecuma bērniem saslimšanas riski ir krietni mazāki nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam, bet jaunāko klašu skolēniem šie riski ir tādi paši kā vidēji jebkuram iedzīvotājam.

Bet pusaudžiem vecuma grupā no 13 līdz 19 gadiem šis risks ir krietni augstāks, ko, no vienas puses, ietekmē skolu apmeklēšana, transporta izmantošana, bet Perevoščikovs arī uzskata, ka papildu negatīvu efektu dod pusaudžu socializācija, tas, ko bērni dara ārpus skolas, vakaros un kas dod iespēju infekcijai izplatīties tālāk un plašāk.

Viņš arī informēja, ka pirms 2–3 nedēļām vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem saslimstība sāka pieaugt, līdz šī vecuma grupa ierindojās pirmajā vietā pēc atklāto Covid-19 gadījumu skaita, bet pagājušajā nedēļā bija straujš saslimstības kritums un nu jau šī grupa ir otrajā vietā aiz vecuma grupas no 15 līdz 49 gadiem. Perevoščikovs skaidroja, ka pozitīvo efektu deva skolēnu brīvdienas, kad bērni bija nošķirti no vienaudžiem.   

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) piebilda, ka vecāko klašu skolēniem pagarināts attālināto mācību periods, lai jaunākie skolēni varētu turpināt mācīties klātienē, kas ir nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kur vecāki ir ekonomiski aktīvi.

Viņa arī informēja, ka valdība nepieņēma kādu lēmumu attiecībā uz vecāku tiesībām izvēlēties, ka viņu 1.–6.klases bērni var neapmeklēt skolu klātienē, bet mācīties attālināti.

Ministre skaidroja, ka šāds ierosinājums izskanēja, bet tas ir skolu jautājums, “vai tās var organizēt mācības tā, ka pieci skolēni mācās attālināti un pārējie klasē”.  Ja skola redz, ka  spēj šo sarežģīto uzdevumu atrisināt, ļaujot dažiem bērniem mācīties attālināti, to var darīt, bet valdība šādu centralizētu lēmumu nepieņēma, jo situācijas skolās ir atšķirīgas.

Ņemot vērā attālināto mācību pieredzi pavasarī, ir skaidrs, ka zināšanu līmenis, mācoties klātienē vai attālināti, var atšķirties.

Tas ir arī pierādīts, ka attālināto mācību laikā aug zināšanu plaisa starp skolēniem, uzskata Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks. “Neizbēgami, šeit es negribētu teikt, ka varētu dabūt visu to pašu vai izdarīt visu to pašu, kā esot klātienes mācībās. Protams, ka nē, jo šādos izņēmuma gadījumos arī mēs nerunājam par pilnvērtīgu attālināto mācību procesu, kas būtu tiešsaistes nodarbības, skaidrošanas tiešs darbs ar skolēnu,” atzina Catlaks.

Viņš gan neizslēdz, ka skolas ar vecākiem var vienoties par attālinātām mācībām, “izņēmuma gadījumos, ja tiešām ir ļoti augsti riski un cilvēki baidās, ir psiholoģiskā stresā, es neizslēdzu, ka tādas vienošanās varētu arī būt”.

Tāpat līdz 15. novembrim turpināsies esošie ierobežojumi interešu izglītībai.

Šobrīd Latvijā ir augsts Covid-19 izplatības risks. To nosaka, izvērtējot gan 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 000 iedzīvotājiem, gan pozitīvo testu apjomu pret kopējo veikto testu skaitu.

Pašlaik Latvijā noteikta trešā riska pakāpe.

Materiāls no lsm.lv