Septembrī V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā Dzejas dienas pārtapa par veselu dzejas mēnesi, aicinot skolēnus atklāt dzeju ne tikai latviešu valodas un literatūras stundās, bet arī svešvalodās, sociālajās zinībās, bioloģijā, matemātikā, datorikā, sportā, mūzikā, vizuālajā mākslā, dizainā un tehnoloģijās, ģeogrāfijā un citos mācību priekšmetos.
Paši jaunākie skolēni dzeju klausījās, zīmēja un pat izkustējās kopā ar to. 1.a klases skolēni klausījās Ineses Zanderes un Anitas Paegles grāmatas “Kaķa vijole” dzejoļus un pēc tam dzirdētos dzejas tēlus pārvērta ilustrācijās, veidojot savu darbu izstādi.
Savukārt 1.a, 2.a un 2.b klases skolēniem dzeja sastapās ar sportu – stafetē bija jāsaliek dzejoļa/dziesmas “Joka pēc alfabēts” rindas. Līdzīgas sportiskas dzejas aktivitātes piedzīvoja arī 4. klašu skolēni.
Dzeja kļuva arī par valodu apguves instrumentu. Angļu un vācu valodas stundās skolēni iepazina akrostihu un aktivitātēs “My Name in Poetry” un “Mein Name in einem Gedicht” no sava vārda burtiem radīja dzejoļus, kuros atklāja savu raksturu, intereses un sapņus. Skolēni iepazina arī angļu sonetu, veidoja blackout poetry, rakstīja dzeju pēc attēliem, izmēģināja iedvesmojošo dzeju un dzejas tulkošanas uzdevumus. No skolēnu radītajiem vārdu dzejoļiem iecerēts izveidot arī nelielu Dzejas dienu piemiņas krājumu.
Arī eksaktajos un dabaszinātņu priekšmetos dzejai atradās sava vieta. Matemātikā skolēni dzejā meklēja skaitļa vārdus, savukārt 7. klašu skolēni bioloģijā dzeju analizēja no pavisam cita skatpunkta – meklēja tajā minētos dzīvos organismus un grupēja tos pēc Vitakera klasifikācijas. Pēc tam skolēni paši kļuva par dzejniekiem, savos darbos iekļaujot dzīvos organismus un dzīvības pazīmes.
Dzeja rosināja domāt arī par sabiedrību un vērtībām. Sociālajās zinībās 4. klašu skolēni darbojās ar tēmām “Dzeja draudzīgai skolai”, “Vērtības dzejas rindās” un “Mana rīcība un izvēle – mūsu skola, mūsu dzeja”. 8. klasēs skolēni domāja par jautājumu “Visam ir cena, bet vai visam ir vērtība?”, 9. klasēs dzejoja par tēmu “Ja demokrātijai būtu balss…”, bet vidusskolēni dzejā pievērsās arī ideoloģiju tematikai. Ģeogrāfijā skolēni dzejas rindās ietvēra informāciju par pētītajām valstīm un reģioniem.
Citi skolēnu darbi no sociālo zinātņu stundām
Dzejas mēnesī netrūka arī radošu eksperimentu. Vizuālajā mākslā dzeja pārtapa burtveidolos un vizuālos stāstos, datorikā tika meklētas tehnoloģiju un dzejas satikšanās iespējas, dizainā un tehnoloģijās – darba rīki dzejā, bet mūzikā tika pētīta mūzikas, dzejas un emociju mijiedarbība. Skolēni devās arī dzejas orientēšanās aktivitātēs, kontrolpunktos meklējot dzejas fragmentus un liekot tos pareizā secībā.
Protams, Dzejas dienās nozīmīga vieta bija arī pašai latviešu dzejai. Dažādu klašu skolēni iepazina un analizēja Aspazijas, Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Eduarda Veidenbauma, Klāva Elsberga, Imanta Ziedoņa un citu latviešu autoru darbus, pētīja dabas un romantisma tēmas, bet atsevišķās aktivitātēs devās īstā ceļojumā latviešu dzejnieku pasaulē. Vecāko klašu skolēniem tapa arī dzejas hakatons un radoši uzdevumi, kuros jau zināmais tika pārveidots un interpretēts no jauna.
Šī gada Dzejas dienas vēlreiz apliecināja, ka dzeja nebeidzas līdz ar literatūras stundas zvanu. Tā var būt kustībā un skaitļos, dzīvajā dabā un tehnoloģijās, svešvalodās un sabiedrībā, attēlā un mūzikā. Vajadzīga tikai mazliet iztēles, lai dzejas rinda atrastu savu vietu gandrīz jebkurā mācību priekšmetā.