Skolas vēsture

V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas vēsture

1920.gada 15.februāris
Dibināta Kuldīgas (latviešu) vidusskola. Tā atrodas Kuldīgā, Ventspils ielā 10 (tagad 1905.gada ielā 10, Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrā). Skola atrodas Kuldīgas pilsētas vācu pamatskolas telpās dienas otrajā pusē, tā darbojas vienas klases sastāvā un pieturas pie reālskolas programmas. Direktors Artūrs Breikšs. Vidusskolas pirmajā klasē uzņemti 22 audzēkņi no 14 līdz 19 gadiem: 18 zēni un četras meitenes. Pēc tautības: 20 latvieši, viens vācietis, viens ebrejs. Pēc ticības: 20 luterāņi, viens katolis, viens ebrejs. Stundas šeit vada 9 pedagogi, kuriem visiem pamatdarbs ir citur.
1920.gada 1.augusts
Kuldīgas vidusskola tiek pārņemta valsts uzturēšanā, pārdēvējot Kuldīgas pilsētas vidusskolu par Kuldīgas Valsts vidusskolu.
1921.gada septembris
Kuldīgas Valsts vidusskola iegūst jaunu mājvietu – Kalna ielā 19 (tagad LU Kuldīgas filiāle). Tagad te mācās jau 140 audzēkņu.
1924.gada marts
Kuldīgas Valsts vidusskola iegūst jaunu mājvietu – Liepājas ielā 31/33 (tagad Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums).
1929.gads
Latvijas vidusskolas ar 1929. gada 1. septembri tiek pārdēvētas par ģimnāzijām, līdz ar to Kuldīgas Valsts vidusskola iegūst jaunu nosaukumu – Kuldīgas Valsts ģimnāzija. Ar šādu nosaukumu skola pastāvēja 10 gadus.
1940.gada 15. jūnijs
Godinot togad mirušā Baltijas skolotāju semināra absolventa, dzejnieka Viļa Plūdoņa piemiņu, Kuldīgas Valsts ģimnāzija tiek pārdēvēta par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju.
Izlaidumā svinīgos apstākļos ģimnāzijai tiek pasniegts jaunais skolas karogs. Karoga autors: Kārlis Grūbe.

Karogā tiek likti šādi V.Plūdoņa vārdi:

Vienībā mēs dižu, daiļu,

Mūsu jauno valsti celsim.”

17. jūnijā Latviju okupē Padomju Savienības karaspēks. Ģimnāzijas un Plūdoņa vārds skolai tiek atņemts. To pārdēvē par Kuldīgas Valsts vidusskolu.
1941.gads
Vāciskā kārtība skolai atdod V.Plūdoņa Valsts ģimnāzijas nosaukumu un karogu.
1945.gads
Padomju vara Kuldīgas Valsts ģimnāziju pārsauc par Kuldīgas vidusskolu.
1955.gads
Skolai piešķirts jauns nosaukumsKuldīgas 1.vidusskola. 
1964.gads
Rudenī skolai mainīts nosaukums – Kuldīgas 2.vidusskola. Latviešu skola sadalīta divās daļās: 1.vidusskola paliek Liepājas ielā, bet 2.vidusskola ar latviešu un krievu klasēm sāk darbu jaunā mājvietā Gagarina ielā (tagad Piltenes ielā 25).  Jaunā ēka paredzēta 620 skolēniem, tāpēc apvienotas latviešu un krievu valodu plūsmas. Tā radusies t.s. Draudzības skola.
1965.gads
Augustā skolā sadalītās latviešu klases atkal apvienotas un skola mainījusi nosaukumu un tagad saucas – Kuldīgas vispārizglītojošā politehniskā vidusskola ar ražošanas apmācību.
1967.gads
Augustā izveidota jauna skola Jelgavas ielā un tās nosaukums ir Kuldīgas 2.vidusskola. Skola Piltenes ielā tiek pārsaukta par Kuldīgas 1.vidusskolu.
1989.gada 1.septembris
Kuldīgas 1.vidusskola atgūst Viļa Plūdoņa vārdu un tiek pārdēvēta par Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolu. Krievu plūsmas skolēni sāk mācības jaunizveidotajā 4.vidusskolā.
1990.gads
V.Plūdoņa Kuldīgas 1.vidusskolas 70.gadadienā maijā salidojuma dalībniekus uzrunāt dodas bijušā skolas direktora Osvalda Vanaga dēls. Par pārsteigumu visiem – tiek pasniegts viņa tēva ilgus gadus rūpīgi slēptais skolas karogs visā savā krāšņumā.
1997.gads
Kuldīgas pilsētas dome pārdēvē skolu par Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, ko pēc tam apstiprina Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Ar šādu nosaukumu ģimnāzija pastāv līdz 2018.gadam.
V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktori:

  1. Artūrs Breikšs (1920-1921);
  2. Jānis Graudiņš (1921-1930);
  3. Gustavs Rāmnieks (1930-1932);
  4. Aleksandrs Vīksna (1933-1936);
  5. Fridrihs Obšteins (1936-1938);
  6. Voldemārs Mālnieks (1938-1944);
  7. Jēkabs Diebelis (1944);
  8. Osvalds Vanags (1944-1949);
  9. Andrejs Labejs (1949-1952);
  10. Kārlis Brikmanis (1952-1953);
  11. Aleksandrs Jostsons (1953-1959);
  12. Līvija Barkāne (1959-1963);
  13. Erna Doniņa (1959-1965);
  14. Vitauts Priediens (1964-1974);
  15. Herberts Knets (1974-1999);
  16. Jana Jansone (1999-2018)

Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas vēsture

1994.gads
Dibināta Kuldīgas pilsētas Alternatīvā sākumskola, ainaviskā vietā, pie Ventas upes (Kaļķu ielā 33). Skolas dibināšanas iniciatore Irēna Taube, kura bija skolas direktore līdz 2009.gadam.
2009.gads
Skola tiek pārcelta uz  V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas ēku Piltenes ielā 25.
Skolā tika izveidota Padures filiāle Ķimalē, Padures pagastā.
No 2009. gada 1. septembra skolas direktore bija Lorita Dermane.
Ar šādu nosaukumu skola pastāv līdz 2018.gadam.

      Kuldīgas pamatskolas vēsture 

1806.gads

Izveidota Kuldīgas apriņķa skola,1876.gada sākumā atkal atvērta kā apriņķa skola.
1887.gads
Skolu pārdēvē par 2.šķiras zēnu skolu.
1903. gada 1.jūlijs
Skolu pārdēvē par Kuldīgas 3-klasīgu tautskolu.
1909.gada 23.jūnijs
Skolu pārdēvē par 4-klasīgu pilsētas skolu.

1913.gada 31.jūnijs
Skolu no jauna pārdēvē par augstāko tautskolu. Pirms 1915.gada skola saucās “Голдинская городская училище”.
Visas mācības notikušas krievu valodā, izņemot ticības mācību. Latviešu valoda bija aizliegta. Par latviešu valodas lietošanu skolēnus bargi sodīja un pat izslēdza no skolas. Toreiz skolas pārzinis bija Bogoslavs Mitrofans. 1.pasaules kara laikā skolas ēka tiek izmantota vācu kara komendantūras vajadzībām
1919. 1924. gads 
Skola tiek izvietota Ventspils ielā 26 (tagad Ventspils iela 16) kā Kuldīgas 1.pilsētas pamatskola un tā darbojās kā 1.pakāpes pamatskola
1924. gads
Kuldīgas 1.pilsētas pamatskola kļūst par zēnu skolu.
Pēc 2.pasaules kara
Skolas telpas kļūst par Kuldīgas 1.vidusskolas internātu.
1989.gada 1.septembris
Skola kļūst par Kuldīgas 4.vidusskolu ar krievu valodas apmācību.
1997.gads
Sākas skolas reorganizācija par pamatskolu ar latviešu valodas apmācību.
2001.gada 1.septembris
Skola tiek nosaukta par Kuldīgas pilsētas pamatskolu.
2003.gads
Pēc vakarskolas reorganizācijas Kuldīgas pamatskolā tiek izveidotas romu etniskās klases. Romu audzēkņu skaits skolā bijis ap 70, taču 2013.gadā tiek saņemta tiesībsarga vēstule, kurā norādīts uz segregācijas riskiem, taču viens no galvenajiem etnisko klašu slēgšanas iemesliem bijis romu tautības skolēnu skaita samazināšanās Kuldīgā. Čigānu tautības skolēni turpināja mācības kopā ar citu tautību – pamatā latviešu – skolēniem.
2009.gada augusts
Skolai jauns nosaukums – Kuldīgas pamatskola. Tai tiek pievienota Basu filiāle. Ar šādu nosaukumu Kuldīgas pamatskola pastāv līdz 2018.gadam.
Kopš 1992. gada par Kuldīgas 4. vidusskolas direktoru kļūst Vladimirs Pšečenko. Pēc tam viņš ir Kuldīgas pamatskolas direktors. Ar lielu entuziasmu un sirdsdegsmi viņš vada šo skolu, ir radošais avots un ass, ap kuru rit visa skolas dzīve, novators, ideju ģenerators. Strādā par direktoru līdz 2016.gadam, kad aiziet mūžībā. No 2016.-2018.gadam Kuldīgas pamatskolas direktora p.i. ir V.Plūdoņa ģimnāzijas direktore Jana Jansone.

V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas vēsture

 2018. gada 1. jūlijs
Izveidota Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola, apvienojot Kuldīgas Alternatīvo sākumskolu (t.sk. Padures filiāli), V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju un Kuldīgas pamatskolu. Skola atrodas Piltenes ielā 25. To vada agrākā V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas direktore un Kuldīgas pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Jana Jansone. 
2019.gada augusts
Skolas līdzšinējā direktore J.Jansone izbeidz darba attiecības ar Kuldīgas novada pašvaldību. Direktores pienākumus veic iepriekšējā direktores vietniece Evija Heniņa.
2019. gada 1.novembris
 V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktora amatā tiek apstiprināts luterāņu mācītājs, Kuldīgas 2. vidusskolas sociālo zinību skolotājs Mārtiņš Burke-Burkevics.
2020.gada 15. februāris
Skola vērienīgi svin savu simtgadi. 
2020.gada 23.marts
Sākas attālinātās mācības.
2020.gada 14. septembris
Par V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāju ieceļ Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra vadītāju Inesi Astaševsku, jo līdzšinējais skolas direktors Mārtiņš Burke-Burkevics pēc savas iniciatīvas izbeidz darba tiesiskās attiecības ar pašvaldību.
V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktori:

  1. Jana Jansone (2018. – 2019.)
  2. Mārtiņš Burke-Burkevics (2019. – 2020.)
  3. Inese Astaševska (2020. – 2022.)
  4. Agnese Kārkliņa (no 2023. gada 24. februāra – patreiz)