Oktobra sākumā Rīgā, Hanzas peronā norsisinājās LLKC rīkotais pasākums “Novada garša”. Tajā piedalījās arī mūsu skolas pavārītes Solvita Bitte un Inga Ozola, rezultātā iegūstot 2. vietu publiskā sektora konkursā.
Solvita Bitte, mūsu skolas ēdnīcas vadītāja un konkursa dalībniece, tika aicināta dalīties iespaidos par piedzīvoto šajā pasākumā.
1) Kā radas ideja piedalīties?
Par šo konkursu un iespējām mums kā skolai aicinājums izskanēja jau pagājšgad no Kurzemes lauku atbalsta dienesta koordinatores Lindas Dūdiņas Hoieres, bet, izvērtējot esošo ārkārtējo situāciju, mūsu prioritāte bija bērniem palīdzēt piegādāt pusdienas ārkārtējās situācijas laikā, līdz ar to toreiz atteicāmies. Šogad konkurss notika atkal, tāpat no Lindas atkārtoti izskanēja piedāvājums. Protams, bija šaubas un neziņa par mūsu gatavību. Skolas vadība izteicās, ka varbūt mēs kā skola varam tomēr startēt, pārstāvot savas skolas vārdu un startējot kā Kurzemes komanda.
2) Cik liela bija konkurence?
Izrādījās, ka šogad cīņa par konkursu bija lielāka un no dažiem novadiem bija vairāki dalībnieki, līdz ar to Novada garšas organizatori, lai saprastu, kuras komanda startēs, iepriekš lika sagatavot saldā ēdiena recepti pēc visiem konkursa noteikumiem, ar nosacījumu – jāiekļauj noteiktu obligātu veselīgo produktu klāsts un jāveic šīs receptes izmaksas 1 un 30 porcijām.
Mūsu recepte likās pavisam vienkārša – pildīts ābols ar auzu pārslām un pasniegts ar cigoriņu krēmu. Bet, lai to gardi pagatavotu, tomēr ir jāzina sastāvdaļu daudzumi, līdz ar to mums bija eksperimenti virtuvē – cik laiks atļāva pēc darba un arī sestdienās.
Protams, neticēju, kad mēs tikām izvirzītas par Kurzemes novada konkursa dalībniecēm, par ko mēs bijām priecīgas, lai arī zinājām, ka mums vēl darbiņš priekšā – pie pārējo ēdienu izstrādes, ēdiena pasniegšanas uz laiku, darba organizācijas, kvalitātes un konkursa nosacījumiem, pēc kuriem mēs arī strādājām.
3) Ko gatavojāt?
Zinot, ka esam tikušas tālāk, mums tika piesaistīts mentors, kurš ar padomu atbalstīja mūsu paveikto darbu un ieteica idejas, kā to uzlabot. Prieks bija sadarboties ar Edgaru Balodi, mūsu mentoru. Gatavojām kā komanda 3 ēdienus:
- Salāti – Svaigā vitamīnu deva
- Pamatēdiens – Putraimu biezputra; Pildīts kabacis ar malto gaļu; Pildīts maltas gaļas veltnīts; Krāsnī cepti biešu čipsi; Ceptas kāļu daiviņas; Bešamela mērce
- Saldais ēdiens – Cepts ābolu kraukšķis (pildīts ābols ar auzu pārslām un pasniegts ar cigoriņu krēmu).
4) Kāda bija konkursa norise?
Strādājot virtuvē un veicot ikdienas pienākumus pat nepamanījām, ka konkurss ir pienācis. Uztraukums, neziņa, bet saviļņojums par to, ka būs jauna pieredze, mācīsimies un redzēsim, kā strādā lieli pavāri, kuri cīnās par savas profesijas izaugsmi.
Mums bija jāierodas iepriekšējā dienā, lai sagatavotu priekšgataves pēc konkursa nosacījumiem. Kad ieradāmies, mūs pārsteidza dažas lietas, kas nebija tā, kā vajadzētu, līdz ar to mēs tikām pamestas tādā neziņā par to, vai esam vispār gatavas rītdienas pasākumam. Pietrūka organizatoru palīdzības, jo mums klāt nebija mentors, kas pa dienu pastāsta par norisi un palīdz (citām komandām tas tika paveikts ar mentora lielāko atbalstu). Mums tobrīd šķita, ka mums nav cerību uz godalgotu vietu – bija sajūta, ka mēs strādājām pēc noteikumiem, bet citās komandās tik stingru principu nebija. Bet palīdzēja mūsu apņemšanās un doma par to, ka mēs šeit atbraucām gūt pieredzi, kas arī rezultējās otrajā dienā, kad mentors varēja iesaistīties ar savu klātbūtni un padomu, un kopīgi ar smaidu paveicām darbiņu. Pasniedzot laikā ēdienu, piefiksējām savas kļūdiņas, bet tās bija sīkums salīdzinājumā ar to, kā mūs novērtēja žūrija no ārzemēm, kā arī pašu organizētāju žūrija.
5)Kādas sajūtas pārņēma, kad ieguvāt 2.vietu?
Man ļoti patika tas, ka apbalvošanas sākumā igauņu pavārs par mūsu saldo ēdienu pateica, ka tā esot bērnības garša. Ārzemju pavāriem patika mūsu darba kvalitāte, organizācija un vienkāršība receptēs. Pie mums pat pienāca viens no organizētājiem, lai piedāvātu darbu – iespēju strādāt viņa uzņēmumā! Tas lika aizdomāties par to, ka mūsu darbs ir augsti novērtēts. Mūsu sajūtas ir lieliskas – darbs ir padarīts, godīgā ceļā nopelnīta 2. vieta un gūta fantastiska pieredze!
6) Vai piedalītos atkārtoti?
Ja vajadzētu pārstāvēt skolu, noteikti piedalītos atkārtoti – ir jāmēģina sasniegt jaunas virsotnes!
7) Kādi kopumā iespaidi par pasākumu?
Pasākums kopumā patika un likās lielisks, un tās emocijas brīdī, kad esi pārspējis restorāna komandas biedrus, ir neaprakstāmas!
Es ar prieku varu teikt, ka komanda un atbalsts ir ļoti svarīgi jebkurā konkursā, un man bija prieks sastrādāties ar savu kolēģi Ingu, paldies viņai! Konkursa nosacījumi bija izstrādāt receptes un darboties pašai komandai, mentora uzdevums palīdzēt ar padomu, pie kā mēs arī stingri turējāmies. Līdz konkursam vajadzēja izpildīt dažādus nosacījumus, izveidot ēdienkarti, latviešu un angļu valodā, kur mūs atbalstīja skolas atbalsta komanda – paldies Lailai Zudānei un pārējiem, kas palīdzēja. Vajadzēja izveidot īsu video par mūsu skolas virtuvi – par to paveikto darbiņu liels paldies Sangritai Upeniecei un kolosālajiem pašpārvaldes bērniem, kuri ar interesi un prieku paveica šo darbu. Un noslēgumā arī vajadzēja tērpu, kurā mēs pārstāvēsim savu skolu ar obligātām pavāra prasībām – paldies Signei Lūsei, par lielisko izdomu un darbu, šujot tērpus. Lai viss noritētu veiksmīgi, protams, lielu paldies jāpasaka virtuves komandai, kas ēdināja bērnus bez mūsu klātbūtnes, kad bijām konkursā. Paldies Lindai Dūdiņai Hoierei par visa konkursa uzraudzību, klātbūtni, sapratni, atbalstu! Un noslēgumā pozitīvas emocijas par atbalstu no Ineses Astaševskas, mūsu direktores par atrasto brīdi un laiku, lai būtu klāt un justu līdzi mūsu darbībai! Paldies arī mūsu atbalstītājiem un mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem, kas bija klāt tiešraides un juta līdzi mūsu darbībai kamēr gatavojām.
Jautājumus un rakstu sagatavoja Marta Pujāte
Foto no Ineses Astaševskas