2024. gada 27. novembrī 10. klases skolēni vēroja multimediālu izrādi “Tiesa”.
Izrāde ir reālos notikumos balstīts stāsts par bailēm. Darbība norit padomju varas tās visbezcerīgākajā laikā – 1982. gadā. Latvijas mazpilsētā notiek “nelaimes gadījums”. Izmeklēšana veikta pavirši. Vainīgo – nav. Dokumenti ir pazuduši. Saglabājušies tikai fragmenti, filmētie pratināšanu protokoli.
Izrāde ir interaktīva vardarbības un ļaunuma analīze kopā ar klātesošajiem. Veidotāji kopā ar skolēniem cenšas atrast un saprast, kurš ir vainīgais četrdesmit gadus vecos notikumos.
Pēc izrādes noskatīšanās skolēni analizēja izrādes “Tiesa” sižetu. Sociālās zinātnēs aprakstīja lēmumu pieņemšanas procesu demokrātiskā valstī un identificēja sabiedrības līdzdalības iespējas. Jauniešu pārdomas pēc izrādes:
- Tagad vēl vairāk saprotu, cik ļoti daži izteikti vārdi vai domas varēja ietekmēt cilvēka dzīvi PSRS. Traģiskās beigas īstajam stāstam lika apdomāt apbizošanu. Ļoti svarīgi ir pieņemt dažādus viedokļus.
- Teātris man lika aizdomāties, cik daudz cilvēku tiek apcelti. Daudzi, kuri to pamana neko nedara, baiļu vai citu iemeslu dēļ. Tas var ietekmēt cilvēka mentālo veselību.
- Izrādes laikā es aizdomājos par to, cik pateicīgai man vajadzētu būt par to, ka man ir draugi ar kuriem es brīvi varu runāt , kuri mani mīl un ciena. Protams, par brīvo Latviju, par manu ģimeni un atbalstu, kuru viņa sniedz.
- Kopumā izrāde ļoti patika, videoklipā aktieri bija izteiksmīgi. No viņu intonācijas un vārdiem varēja saprast, kādi ir viņu viedokļi par notikušo. Stāsts ir traģisks, bet labi izstāstīts un es to atcerēšos.
Informāciju sagatavoja:
Inese Reboka, Gunta Krūkliņa