Iniciatīva “Latvijas skolas soma” infografika
2021./2022.m.g.
Dodamies uz Ventspili!
20.maijā 2.c un 3.a klases LSS ietvaros devās ekskursijā uz Ventspili, savukārt 3.b un 3.c klašu skolēni un to audzinātājās Ventspili apmeklēja 27. maijā. Visas klases apmeklēja Ventspils Jaunrades Nama Planetāriju un Ventspils Amatu māju. Ventspils Planetārijs ir Baltijas valstīs modernākais un Latvijā lielākais digitālais planetārijs. Bērni ar sajūsmu noskatījās filmu par Saules sistēmas planētām, atkārtojot dabaszinību stundās mācīto un uzzinot daudz jauna interesanta par katru no tām, kā arī iepazinās ar Sauli latviskajā dzīvesziņā.
Amatu mājā, kas atrodas atjaunotajā 18. gs. Kurzemes hercogistes senākajā skolas ēkā, skolēni piedalījās mācību stundās. Tās noritēja 19. gs. tradīcijās. Bērni labprāt iesaistījās matemātikas, lasīšanas un glītrakstīšanas stundās, ātri apguva stingros disciplīnas noteikumus. Pēc nodarbības skolēni uzdeva jautājumus. Bērni interesējās par skolēnu ikdienu senos laikos un atzina, ka nav bijis viegli mācīties 19. gs. skolā. Taču dažus noteikumus, piemēram, kā jāsēž glītrakstīšanas stundās, ir vērts atcerēties arī mūsdienu skolēniem. Muzejnodarbības noslēgumā skolēni iepazinās ar audēju darbu.
Trešo klašu skolēni un audzinātājas saka, ka Ventspils Planetārijā un Amatu mājā interesanti būs jebkuram.
No’’ Ghetto līdz Olimpiādei ‘’
Š.g maijā vairāku klašu skolēni – 9.a klase 11. maijā, 9.c klase 12. maijā un 8.a klase 20. maijā – ar lielu interesi noskatījās LSS projekta ietvaros filmu. “Ghetto Games” jaunā dokumentālā filma “No Ghetto līdz Olimpiādei”, kas stāsta par vienu no jaunā olimpiskā sporta veida 3×3 basketbola pasaules labākajām komandām – “Ghetto Basket” un Latvijas izlases – spēlētājiem – Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani, Agni Čavaru un Edgaru Krūmiņu. Lielisko kvartetu – Miezi, Lasmani, Čavaru un Krūmiņu – 3×3 basketbola sabiedrība pamanīja 2017. gada jūnijā Andorā, kad latvieši uzvarēja Eiropas kausa kvalifikācijas turnīrā. Jau nākamajā mēnesī Nīderlandē viņi pārsteidza visus, ceļā pēc Eiropas kausa zelta medaļām pārspējot gan Pasaules kausa īpašniekus serbus, gan Eiropas čempionus slovēņus. 2018. gads gan kā “Ghetto Basket” komandai, gan kā Latvijas izlasei Miezim, Lasmanim, Čavaram un Krūmiņam atmiņā paliks sudrabotās krāsās, jo vicečempionu tituls gan septembrī Rumānijā notikušajā Eiropas kausā, gan oktobrī Ķīnā FIBA Pasaules tūres finālturnīrā. Viņiem ir reālas izredzes piepildīt jebkura sportista sapni – piedalīties olimpiskajās spēlēs. Īpaši simboliski tas būtu Kārlim Paulam Lasmanim, kura tēvs Uģis Lasmanis pārstāvēja Latviju 1992. un 1996. gada olimpiskajās spēlēs airēšanā.
Šī gada “Ghetto TV” filma stāsta par pārdzīvojumiem, pārbaudījumiem, komandas saliedētību un ielu rūdījumu desmit gadu laikā, kas radījis platformu jaunai un daudzsološai olimpiešu paaudzei.
Filmas autori un to varoņi meklēja atbildes uz jautājumiem – vai viņiem pietiks spēka, vai viņi spēs stāvēt pretī ne tikai pasaulē labākajiem spēlētājiem laukumā, bet saviem dēmoniem un valsts birokrātijai, kad saskaries ar šo daudzgalvaino pūķi, kuram cērt nost galvas, bet tās ataug kā sēnes pēc lietus. Vienīgais līdzeklis, kas ļauj pārvarēt visas grūtības, ir neiedomājama mīlestība pret basketbolu. Šī mīlestība ir gan kaislība, gan “ibumetīns” savām problēmām, gan nāvējošs zobens, kas cērt pretinieku galvas.
3D-māksla un 3D-modelēšana
10.05. 6.b klases skolēni apmeklēja LSS ietvaros Ventspils Digitālo Centru un apmeklēja divas tehnoloģiju darbnīcas “3D-māksla” un “3D-modelēšana” .
Skolēniem 3D-mākslā bija jāstrādā PixelArt.com tīmekļa lapā un jāizveido animācija, kuru varēja nosūtīt informātikas skolotājai uz e-klasi. Kāds izveidoja ābolu, kurš krita no ābelas, kādam pīle devās ceļojumā, kāds izveidoja vairākas animācijas. Skolēniem bija iespēja piedalīties kahoot testā, kurā bija jāatpazīst īstas bildes no datorā apstrādātām. Jēkabam Kahoot patika visvairāk.
Savukārt datorklasē, kur bija jāmācās 3D-modelēšana, skolēniem bija jābūvē sava istaba, sienas, durvis, jāiekārto istaba. Anna paspēja uzbūvēt sienas un izkrāsot tās. Dairim ļoti patika strādāt ar tinkercad programmu. Daudzi paspēja uzbūvēt visu, citi paspēja uzbūvēt sienas, logus un durvis. Inguss paspēja izveidot mēbeles, ieliekot savā istabā gultu, skapi. Adrianam P. patika 3d modeļi, ko varēja pievienot istabai. Pasniedzējs Ģirts pastāstīja sākumā par spēlu labajām pusēm, tā domā Mareks. Danai šī diena paliks atmiņā, jo ļoti patika veidot 3d istabu.
Visvairāk skolēniem patika, veidot no pikseļiem animāciju. Iegūtās zināšanas noderēs gan datorikas, gan informātikas stundās.
Izrāde “Plastmasas huligāni”
27.04. 1.klašu skolēni noskatījās LSS piedāvāto teātra izrādi “Plastmasas huligāni” , kas veidota pēc Agneses Vanagas grāmatas “Plastmasas huligāni ‘’motīviem.
Latviešu valodas stundās skolēni jau bija lasījuši fragmentus no šīs grāmatas.
Izrādē pastāstīts par plastmasas maisiņu, kurš devās piedzīvojumā kopā ar diviem zēniem un apņēmīgu brāļu cīņu ar plastmasas maisiņiem.
Skolēniem izrāde ļoti patika. Tās laikā skanēja smiekli un bija brīži, kas lika aizdomāties par to kādu dabas piesārņojumu šie maisiņi nodara apkārtējai videi.
Pēc izrādes noskatīšanās skolēni zīmēja zīmējumus un rakstīja, kas patika. Bērniem patika, ka plastmasas maisiņu nosauca par Dusmu kuli un kā tas ieguva savu vārdu. Vēl interesanti bija klausīties kā aktieri spēlē mūziku uz plastmasas trubām.
Plastmasas maisiņi mums katram mājās guļ kādā atvilktnē vai krājas maisiņu maisiņos. Bet kas būtu, ja mēs par tiem rūpētos tā pat kā rūpējamies par sevi vai sev tuvajiem?
Iesakām šo izrādi noskatīties arī citiem.
Dzīvā muzeja apmeklējums
25. aprīļa pavasarīgā pēcpusdienā pēc stundām 4. a klases skolēni draudzīgā solī devās uz “Dzīvo muzeju“. Dažiem uz pleca sēdēja aizspriedumu ēna – “Muzejs!? Garlaicīgi!” … taču jau pirmā ekspozīcija ieveda vēstures pasaulē un nelaida ārā. Stundu garā nodarbība pagāja kā piecas minūtes! Daudz iespaidu un emociju! Lepnums, ka vēstures un sociālo zinību stundās apgūtās zināšanas ļauj labāk izprast ekspozīcijas par Hercogu Jēkabu.
11. maijā šo pašu nodarbību apmeklēja arī 4.b klase, kam īpašu interesi izraisīja stāsti par mēra laikiem un soda veidiem. Katram ceturtklasniekam gribējās iejusties notiesātā lomā. Liels pārsteigums sagaidīja skolēnus uz kuģa, kurš devās uz Tobago. Kuģis šūpojās! Skolēni daudz jauna uzzināja par dzimtās pilsētas vēsturi Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā.
Iesakām – APMEKLĒJIET ŠO MUZEJU! Būs citādāk. TAS NAV PARASTAIS MUZEJS.
Esam gatavi doties uz nākamo muzeju!
Filma “Bedre”
30. marta pēcpusdienā ,LSS ietvaros, 8. b klases skolēni devās uz Kuldīgas Kultūras centru noskatīties Daces Pūces pilnmetrāžas filmu “Bedre”, kas balstīta uz Janas Egles stāstiem.
Filmas sižetā iezīmējas plaisa starp pieaugušo un bērnu pasauli. Šķiet, ka notikušā pamatā ir kāda bērniem vien saprotama likumsakarība, kas pieaugušajiem vienkārši nav pieejama. Filmas galvenais tēls Markuss – kluss, noslēgts bērns ar izteikti vizuālu pasaules uztveri . Zēns pieaugušo sarežģīto, nežēlīgo pasauli interpretē sev vien zināmā veidā, pamazām augot nedziedējamai psiholoģiskai traumai. Brīdis, kad Markuss iepazīstas ar vientuli Jūrnieku , pēkšņi iepriecina ar gaišumu un siltumu, un arī dramaturģiski tas ir lūzuma punkts – Jūrnieks sāk ar Markusu sarunāties mierīgā un cieņpilnā veidā, laiku pa laikam izsakot uzsvērti viedas atziņas, bet zēns, izrādās, spēj ne tikai skaidrot savu rīcību, bet arī parādīt neticamu mākslinieka talantu. “Bedre” šķiet ārkārtīgi latviska filma šī vārda labākajā nozīmē, ietverot arī latviešiem svarīgo, bet pēdējā laikā, iespējams, mazliet piemirsto citādā labvēlīgu pieņemšanu .”Bedri” bez grūtībām var skatīties kā labestīgu filmu, kas skaidro, kāpēc ar labiem cilvēkiem reizēm notiek kas slikts un kā tas nākas, ka labi cilvēki reizēm rīkojas slikti, – un stāstu par to, ka sarunāšanās ir iespējama.
5.a klases projekta „Latvijas skolas soma” pasākums marta izskaņā
Vienā no marta pēdējām dienām, pavasarīgā noskaņojumā 5. a klasei bija iespēja piedalīties interaktīvā nodarbībā, ko organizē I. Ziedoņa fonds “Viegli” sadarbībā ar Ziedoņa klasi “Mūzikas un dzejas ceļš”.
Nodarbību caurvija video stāsti, kuros fonda “Viegli” mūziķi Renārs Kaupers un Jānis Holšteins-Upmanis iepazīstināja jauniešus ar dažādiem faktiem par mūziku, dzeju un dziesmas kā vienota skaņdarba tapšanu. Savukārt, nodarbības vadītāja aicināja diskutēt un veikt uzdevumus.
Skolēni nodarbībā iepazina dažādus mūzikas instrumentus un to skanējumu. Pēc tam spēlē KAHOOT bija jāatpazīst gan paši instrumenti, gan to skanējums. Tālāk nodarbība turpinājās mūzikas ieraksta studijā, kur bija iespēja noskaidrot, kas nepieciešams, lai taptu mūzikas ieraksts un to, kā notiek paša skaņdarba ierakstīšana. Skolēni uzzināja, kā mainās dziesma, to aranžējot.
Lai veidotos dziesma, svarīga ir ne tikai mūzika, bet arī vārdi. Ar skolēniem tika pārrunāts, kā tapa I. Ziedoņa dzeja. Pēc dziesmas noklausīšanās uzdevumā skolēni aizpildīja izlaistos vārdus.
Skolēnu atsauksmes par nodarbību, kopumā pozitīvas, daudziem patika dažādie uzdevumi, mūzikas klausīšanās, digitālo rīku iesaistīšana nodarbībā.
“Nodarbība man patika, bija interesanti.” Roberts.
“Patika uzdevumi – klausīties dziesmu fragmentus.”
“Interesanti bija klausīties, kā veido jaunu dziesmu” Miķelis.
“Patika, ka bija dažādi uzdevumi, “kahoots”, bet nodarbība bija pārāk gara.“ Gustavs.
“Man patika nodarbība, uzzināju daudz jauna par mūzikas instrumentiem.” Beāte.
“Man patika, ka mums stāstīja, kā var ierakstīt mūziku mājas apstākļos.” Peitona.
11.a klases mācību ekskursija uz Rīgu Latvijas skolas somas ietvaros 25.martā
Skolēni devās uz Vecrīgu, lai piedalītos orientēšanās spēlē pa Vecrīgu “Dzīve un nāve Senajā Rīgā”, ko piedāvāja biedrība “Cita Rīga”. Gides aicināja skolēnus ieskatīties Vecrīgas seno celtņu fasādēs vērīgāk, lai pamanītu to arhitektūrā interesantākās detaļas. Gides stāstīja par notikumiem, kas risinājušies Rīgas pirmsākumos. Skolēniem patika interesantie, uzzinātie vēstures fakti par Vecrīgu, kur katra Vecrīgas iela un nams glabā sevī kādu noslēpumu un stāstu. Alens Andersons raksta: “Interesants likās Rīgā savulaik noteiktais gaismas nodoklis, un kā rīdzinieki centās maksu samazināt. Proti, lielu logu vietā iebūvēt mazākus logus.” Aleksandra Beiere dalās savās pārdomās: “ Es uzzināju to, ka agrāk no cilvēku kauliem gatavoja zāles un aptiekā pārdeva alkoholu un nodarbojās ar azartspēlēm.” Marija Ausmane atzīst: “Vecrīga nudien ir īsta vēstures lieciniece, to tikai ir jāspēj saskatīt!”
6.a klase apgūst digitālā foto trikus
Š.g. 6.aprīlī 6.a klases skolēni piedalījās Ventspils Digitālā centra tiešsaistes darbnīcā “ Digitālā foto darbnīca”.
Sākumā skolēni papildināja savas zināšanas par Latvijas mākslas norisēm, guva ieskatu laikmetīgajā mākslā, kā fotogrāfija kļūst par mākslas darbu.
Pēc tam skolēni praktiski darbojās attēlu apstrādes programmā “ PHOTOPEA” , apguva daudzveidīgu specefektu izmantošanu. Skolēnu uzdevums bija izveidot memes. Visi darbojās ar lielu interesi un aizrautību. Pēc nodarbības skolēni atzina, ka tā bija ļoti interesanta.
Zīmēšanas stunda RSU Anatomijas muzejā “Sirds”
25.03.2022. martā 8.c klases skolēni piedalījās izglītojošā muzejpedagoģijas un zīmēšanas tiešsaistes stundā “Sirds”.
Zīmēšanas stundas pirmajā daļā skolēni uzzināja, kāpēc anatomiskā sirds vizuāli atšķiras no tās, kuru iedomājamies izdzirdot vārdu sirds un guva vispārēju ieskatu sirds anatomijā un funkcijās. Nodarbības laikā stāstījums tika ilustrēts ar muzeja krājumā esošajiem sirds preparātiem, kas ļoti ieinteresēja skolēnus.
Otrajā daļā muzeja speciālistes mākslinieces vadībā skolēni zīmēja anatomiski precīzu sirdi, pielietojot arī vizuālajā mākslā iegūtās zināšanas par formas uzbūvi un ēnošanu.
Kā pēc nodarbība atzina skolēni, tā bija ļoti interesanta un radoša. Tā kā tikko bija bioloģijas stundā mācīts par cilvēka asinsriti un sirds uzbūvi, tad viņi varēja pārbaudīt un nostiprināt jau savas esošās zināšanas, kā arī uzzināt daudz jauna. Daudzi skolēni pirms nodarbības baidījās par savām zīmēšanas prasmēm, jo šķita, ka anatomiskās sirds zīmēšana būs ļoti grūta un sarežģīta, taču pēc nodarbības atzina, ka ir izdevies daudz labāk kā bija cerēts.
‘’Ieskats Latvijas fotogrāfijā. Stāsta veidošana”
Š.g. 22. februārī 9.b klases skolēni piedalījās LSS piedāvātajā tiešsaistes nodarbībā “Ieskats Latvijas fotografijā. Stāsta veidošana”. Nodarbības mērķis ir iedrošināt skolēnus domāt plašāk, iepazīstinot ar to, cik daudz var pateikt ar fotogrāfiju, kas ir vēl viens medijs, ar kuru stāstīt stāstus.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni izzināja, kas ir fotogrāfija un kā ar tās palīdzību veidot stāstus. Prezentācijas veidā tika apskatīti un iepazīti vairāki Latvijas fotogrāfi (Vilis Rīdzenieks, Jānis Kreicbergs, Gunārs Binde, Māra Brašmane, Egons Spuris, Inta Ruka, Andrejs Grants, Arnis Balčus, Ieva Epnere, Iveta Gabaliņa, Ivars Grāvlejs, Viktorija Eksta, Reinis Hofmanis).
Vēl pirmajā daļā skolēni tika iesaistīti sarunā par viņu fotografēšanas pieredzi. Skolēniem atbildēja uz šādiem jautājumiem: Vai tu fotografē? Ko tu fotografē? Ar ko tu uzņem fotogrāfijas? Labāk fotografēt vai filmēt? Vai fotogrāfija ir vienkārši fotogrāfija?
Atbildes bija dažādas. Lielākai daļai skolēnu labāk patīk filmēt nekā fotografēt, un to viņi visbiežāk dara ar savu viedtālruni.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni sadalījās grupās un no saviem līdzpaņemtajiem attēliem veidoja foto stāstu, kuru prezentēja pārējiem klasesbiedriem.
Sapraši un nesapraši
Šī gada 3. martā 2.b klases skolēni skatījās Liepājas teātra ZOOM izrādi tiešsaitē “Sapraši un nesapraši”. Izrāde bija stāsts par brāli un māsu, kuru ģimenē ierodas adoptētais brālis Aleksandrs, kuru sākotnēji pieņemt nemaz nav viegli. Bērni dodas ceļojumā fantāziju pasaulē, lai atrastu pazaudēto lelli Bambolīnu. Teātra izrāde ir kā digitāls ceļojums, kura laikā skolēni aicināti saprast globālās sasilšanas problēmas, iejusties mājdzīvnieku pasaulē, kuri paņemti ģimenē, gan kā veidot saticīgas un draudzīgas attiecības ģimenē. Latviešu valodas stundā skolēni diskutēja par tēmu “Izgudrojumi” un izteica viedokli, ka globālās sasilšanas dēļ tie pārvēršas par nevajadzīgiem krāmiem. Rīta aplī skolēni dalījās savās pārdomās par ģimenes saticības, vienotības un draudzīguma nozīmi.
Mācībizrāde “KĀ TOP IZRĀDE?”
Nezini kā un kur apgūt aktiera profesiju?
Vēlies uzzināt kādās nodarbībās piedalās aktieri un kas viņiem jāiemācās?
Tevi interesē kā top izrāde?
Mēs to uzzinājām!
11.02.2022. V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 7. klašu skolēniem Zoom platformā bija iespēja noskatīties tiešsaistes mācībizrādi “Kā top izrāde?”, savukārt 18.05.2022. šo pašu iespēju izmantoja 5.b klase.
Izrāde ir performatīva lekcija jauniešiem, kuras galvenais mērķis un uzdevums ir atraktīvā un saistošā formātā parādīt skolēniem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu. Par visiem teātra izrādes tapšanas sīkumiņiem, sākot no saviem studiju laika iestājeksāmeniem līdz izrādei uz skatuves, skolēniem pastāstīja Liepājas Teātra aktieri Karīna Tatarinova un Armands Kaušelis. Viņi lieliski parādīja kā dažu sekunžu laikā spēj iejusties citā tēlā – te režisors, te lugas scenārija autors, te scenogrāfs, utt. Aktieri aicināja jauniešus aizdomāties par to, ka teātris mūs izaicina fantazēt, rosina iztēli, liek būt emocionāliem un radīt sevī līdzpārdzīvojumus, vērojot darbību uz skatuves un analizējot savu personisko dzīvi.
Bija interesanta nodarbība, arī pašiem bija jāpiedalās etīdē, kur jātur rokās neesoša karsta krūzīte. Pēc izrādes noskatīšanās klases stundā skolēni dalījās iespaidos par izrādē redzēto. Skolēni runāja par to, kādas profesijas strādā teātrī un secināja, ka teātris ir kā vienots veselums, kurš nevarētu iztikt bez tehniskajiem darbiniekiem, grāmatvežiem, butaforiem, direktora un vēl citiem profesiju pārstāvjiem, kuri palīdz tapt izrādei. Izrādē redzētais lika padomāt arī par savu profesijas izvēli.
Iegūtās zināšanas tiek izmantotas teātra mākslas stundās. Skolēni veido radošu darbu “Izrāde un izrādes tapšanas process”.
“ZELTA UZVEDĪBAS SKOLA — GALDA KULTŪRA” 2. un 3. klasēm.
09.02.2022. notika izglītojošs pasākums 2. klasēm. Pirms filmas “Zelta uzvedība pie galda” skatīšanās, rīta aplī tika pārrunāts, ko skolēni zina par galda kultūru. Pēc filmas noskatīšanās klases stundā skolēni rakstīja un zīmēja, sniedzot atgriezenisko saiti par jauniegūto informāciju galda kultūrā un galda etiķetē.
LSS pasākumā piedalījās arī 3. klašu skolēni. Pirms tam rīta apļos bērni pārrunāja, kā veicas ar galda kultūras ievērošanu skolā un mājās un iepazinās ar S. Mančinoti “Labas uzvedības grāmatu mazajiem”. Pēc filmas bērni secināja, ka uzzinājuši daudz jauna par galda kultūru, ko varēs turpmāk izmantot ikdienā.
Daudzsēriju mākslas filma “Emīlija – Latvijas preses karaliene”
V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas divpadsmitie, kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros janvāra beigās un februāra sākumā mācību stundu laikā (klases stundā, literatūrā, vēsturē, politikā) skatījās jauno vēsturisko seriālu “Emīlija. Preses karaliene.”
Daudzsēriju filma ir stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni “Jaunāko ziņu” un “Atpūta” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvis par Latvijas vēstures leģendu. Filmas stāsts aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija parāda Emīlijas dzīves posmu, dažādās viņas personības šķautnēs – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras niansēm, pašas nodarbināto darbinieku nodevības. Šajā spēlfilmā Emīlija tiek parādīta kopā ar citām vēsturiskām personībām – Antonu Benjamiņu, Jāni Benjamiņu, Jāni Ziemeļnieku, Kārli Skalbi, Vili Lāci, Jāni Kārkliņu, Anniju Simsoni, Pēteri Blaus, Jūliju Lāci, Augustu Kirhenšteinu, kā arī Eiženu Finksu.
Kā saka jaunieši, tad šis stāsts ļāvis ielūkoties Latvijas vēstures laika posmos sākot no 1924. gada līdz 1941. gadam. Tā kā filma ir balstīta uz reāliem notikumiem, tad bija vērts noskatīties un uzzināt interesantus, pat nezināmus faktus par Latvijas vēsturi.
Jauniešu vērtējums par filmu:
“Parādītā, tā laikam atbilstošā mode, ir izsmalcināta, interesanta ne tikai tērpos, bet arī interjerā- jūgendstilā.”
“Emīlija filmā parādīta kā ļoti droša sieviete, kura tiecas pretī savam mērķim, ir neatlaidīga, neskatoties uz grūtībām, tas ir ļoti labs piemērs tam, ka nav jāapstājas.”
“Šī filma ļoti labi parāda, ka nav svarīgi, cik lielas ir apkārtējās problēmas vai kāds tām ir iemesls, vienmēr var atrast risinājumu. Man patika vēsturisko faktu attēlojums, kas paplašināja redzesloku par notikumiem Latvijas vēsturē. Bija interesanti vērot un uzzināt, kāda veida informācija interesēja tā laika cilvēkiem un cik daudz tie uzticējās presei.”
“Brīžam man likās nedaudz garlaicīga filma, tomēr sižets bija labs, patika aktieru sekmīga, dzīva tēlošana, precīza iejušanās varoņu tēlā.”
“Emīlija Benjamiņa ir ambiciozāka, neatlaidīgāka, nekā iepriekš par to dzirdēju. Starp citu, aktrises Gunas Zariņas balss tembrs un tēlojums ar Emīlijas tēlu saskan lieliski.”
“Filmā ir attēlots arī slavenais Latvijas gaišreģis Eižens Finks, kura lomu izspēlē aktieris Artūrs Skrastiņš. Finka tēlojums ir izdevies un precīzs, jo viņš ir raksturots kā impulsīvs, rezervēts, ar pašpārliecinātību, kaisli un grūti salaužamo viedokli. Filmā viņš pareģo Emīlijas likteni, kurš ir precīzs.”
“Gribēju filmas beigas dramatiskākas, nedaudz parādot Sibīrijas vaibstus.”
‘’Es nepiedzīvoju vilšanos un ar nepacietību gaidīju nākamās kino stundas. Paldies programmai “Latvijas skolas soma!”
Emīlija Benjamiņas liktenim uz skolas kinoekrāna sekoja līdzi
12.a,b klašu skolēni un atbilstošo mācību priekšmetu skolotāji
Iepazīst Klāva Elsberga daiļradi
1. februārī 10.a klase piedalījās Latvijas skolas somas aktivitātē par dzejnieku Klāvu Elsbergu. Klāvs bija latviešu dzejnieks, redaktors, atdzejotājs un tulkotājs. Atdzejojis no franču valodas, atdzejojis un tulkojis no angļu un krievu valodas. Bijis redaktors izdevniecībā “Liesma” un žurnālā “Avots”.
Pasākums “Elsbergs – divos naktī…” bija video stāsta formātā. Mūsu klase no šī video stāsta uzzināja par Klāva Elsberga interesanto daiļradi un dzīvi. Manuprāt, lielai daļai skolēnu atmiņā paliks Klāva rakstītās vēstules, kuras lasīja viņa lomu ieņēmušais aktieris Gerds Lapoška. Protams, atmiņā paliks arī viņa dzeja, kas tika pārveidota dziesmās jeb mūzikā.
Kopumā video stāsts bija ļoti izglītojošs un interesants. Mūsu klase uzzināja to, cik ļoti interesanta var būt dzeja. Mēs iesakām noskatīties šo lielisko video stāstu “Elsbergs – divos naktī…” .
Laine Porgaile, 10.a
Mūsu barikāžu laiks
Projekta LSS ietvaros 6.c klases skolēni noskatījās R.Valtera un A.Cilinskas 2001.gadā uzņemto dokumentālo filmu ‘’Mūsu barikāžu laiks’’, kas ataino 1991.gada janvāra skaudros notikumus Latvijā – PSRS armijas un iekšlietu struktūru uzbrukumus Latvijas varas iestādēm un stratēģiskiem objektiem. Šajos uzbrukumos gāja bojā dienesta pienākumus pildoši darbinieki un civiliedzīvotāji: milicijas darbinieki Vladimirs Gomanovičs un Sergejs Konoņenko, Iekšlietu ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks, skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Sabiedrības aktīvā iesaiste, bloķējot pieejas valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskiem objektiem – barikādes, izjauca mēģinājumu gāzt likumīgo varu Latvijas Republikā.
Režisore A.Cilinska, uzstājoties kinolektorijā, skolēniem pastāstīja, kā kopā ar Latvijas kino leģendu Juri Podnieku tapuši dokumentālie kadri, lai tobrīd informētu pārējo pasauli par notikumiem Latvijā un Lietuvā, kas šobrīd kļuvuši par nozīmīgu ierakstu Latvijas vēstures lappusēs, kā prasmīgi tika izmantotas nevardarbīgās pretošanās metodes valsts neatkarības atguvē – pēc valdības un Latvijas Tautas frontes aicinājuma ap valstiski svarīgiem objektiem operatīvi tika izveidotas barikādes, ko apsargāja neapbruņoti civiliedzīvotāji. Barikāžu izveidošanā iesaistījās iedzīvotāji no visas Latvijas, lauku reģionu pārstāvji ieradās ar smago lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. tehniku. Tika organizētas dalībnieku dežūras un, ja nepieciešams, nodrošināta regulāra dalībnieku nomaiņa. Brīvprātīgie piegādāja pārtiku, bija sagatavoti medicīniskās palīdzības sniegšanas punkti, kuros dežurēja mediķi.
Sagatavoja kl.audz. I.Reisa
Ziemassvētku pasaka
Pašā 2021. gada nogalē, 20.decembrī, 1. un 2 klašu skolēniem Ziemassvētku noskaņas radīšanai tika demonstrēta Latvijas skolas somas projekta koncertlekcija “Ziemassvētku pasaka”.
Mazie ķipari tika aicināti doties uz Salatēva namiņu, kurā dziedātājs Jānis Moisejs stāstīja tādu autoru, kā Hans Kristians Andersens, Margarita Stāraste, Brāļi Grimmi un Kārlis Skalbe, interesantākās Ziemassvētku pasakas, aicināja kopā izdziedāt skaistākās svētku dziesmas. Annija Kopštāle (Latvijas nacionālās operas baletdejotāja) un Jānis Moisejs spēja uzburt Ziemassvētku noskaņu un ļāva skolēniem sajust brīnumu laika burvību.
Skolēni ar lielu sajūsmu, interesi klausījās pasakas un dziesmas. Vislabāk viņiem patika dziesma “Ak, eglīte”. Ļoti patika pasakas par nabaga kurpnieku, stāsts par ziemeļbriedi Rūdolfu. Visiem kopā dziedot dziesmiņu ”Piparkūkas danco,” varēja kārtīgi izdejoties!
8.a klase turpina meklēt atbildi uz jautājumu KAS IR SKAISTAIS?
16.decembrī VPKV 8.a klase vizuālās mākslas stundas laikā turpināja iepazīt skaistuma izpratni dažādos laikos un kultūrās, piedaloties LNVM rīkotajā muzejpedagoģiskā nodarbība “Mode Latvijā un Eiropā 17.–20. gadsimtā”.
Tās laikā skolēni uzzināja, kā gadsimtu laikā mainījās modes tendences, kā gadsimtu gaitā Eiropas modes tendences ietekmēja Latvijas teritorijas iedzīvotāju garderobi, kas no senajiem laikiem ir saglabājies līdz mūsdienām.
1.a un 1.b klases skolēni skatās animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”
Ģimenes animācijas filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi» ir aizraujošs piedzīvojumu stāsts par neparastu draudzību starp runājošiem suņiem un bērniem, kuri tic brīnumiem un nebaidās uzdrīkstēties. Notikumi risinās vienā no Rīgas noslēpumainākajiem rajoniem — Maskačkā —, kur vasaras brīvlaikā pie savas māsīcas Mimmi ciemojas puisēns Jēkabs. Tur pilsētas centra puika iepazīstas ar Maskačkas runājošajiem suņiem, un viņi piekrīt iesaistīties bērnu plānā nosargāt apkaimes parku, kuru uzņēmējs Rausis grasās pārvērst par bezpersonisku debesskrāpju kvartālu. Tā sākas neticami piedzīvojumi ar kopīgi izstrādātu slepenu plānu, draudzības pārbaudi un pakaļdzīšanos.
Kopīgi pārrunājot filmā attainotos notikumus, bērni nosprieda, ka ļoti svarīgi saudzēt dabu, būt draudzīgiem un strādāt komandā. Iegūtās zināšanas izmantosim sociālo zinību un dabaszinību stundās.
Filma veidota pēc Luīzes Pastores grāmatas motīviem, kas saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu.
2. klašu skolēni skatās spēlfilmu “Bille”
Š.g. 14. decembrī mūsu skolas 2. klašu skolēni skatījās Latvijas Skolas somas piedāvāto spēlfilmu “Bille”, kas uzņemta pēc V.Belševicas dzīves motīviem. Sociālo zinību stundās skolēni pārrunāja, kā skolēna vaļasprieks var palīdzēt pilnveidot un attīstīt personību, bet pēc filmas noskatīšanās analizēja galvenās varones ceļu personības izaugsmē, salīdzinot ar savu izaugsmes ceļu.
Foto no 2.klašu audzinātāju A. Augsnes, I. Incenbergas un I. Kronbergas arhīva
Attēlu apstrādes iespējas ar Ventspils digitālā centra vadībā
13. un 14. decembrī 4.a un 4.b klases skolēniem notika tehnoloģiju darbnīca “Attēlu apstrāde” Latvijas skolas soma ietvaros, ko vadīja Ventspils digitālā centra vadītāji Ģirts Edvarts Stepiņš un Dace Kamela. Skolēni 60 minūtes darbojās ar attēlu veidošanu piclr.com un photopea.com. Sajūsma par darbošanos bija gan zēniem, gan meitenēm.
Datorikas skolotājas Inese Freimane un Laila Zudāne
Pārdomas pēc filmas “Tizlenes” noskatīšanās
V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas 9.a ,9.c, 11.a, 12.a un 12.b klases skolēni Latvijas Skolas somas ietvaros noskatījās Latvijas pusaudžu komēdiju, Martas Elīnas Martinsones filmu “Tizlenes”, kuras pirmizrāde bija 2021.gada 25. martā. Skolēnu viedokļi par redzēto ir dažādi, taču visi izprata filmas galveno domu. Lūk, daži no tiem:
“Galvenais vēstījums ir tāds, ka pie tiem cilvēkiem, ar kuriem tu vari justies ērti tāds, kāds tu esi, neizliekoties, ir jāturas visu dzīvi. Pie šādas atziņas var nonākt tikai pēc negatīvas pieredzes, kā šajā gadījumā filmā, kad viena no draudzenēm piedzīvo vilšanos ceļā uz popularitāti un atgriežas pie savām īstajām, uzticamajām draudzenēm. Un saprot, ka nav svarīgi, cik populārs un svarīgs tu esi, jo tas tikai ir ārējais tēls. Bet pats svarīgākais ir, kā tu attiecies pret sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Filma ir ļoti pamācoša un viegli uztverama visām paaudzēm, it īpaši pusaudžiem un viņu vecākiem. Tiek izcili parādīts, ar kādām problēmām sastopas jaunieši gan mūsdienās, gan arī tad, kad vecāki bija jauni. Pa lielam nekas jau nemainās. Ir mirklis, kad visi grib būt tādi, kādi viņi nav un tiecas uz to par katru cenu. Bet ne vienmēr tas ir tas, ko viņi patiesi vēlas,“ tā pēc filmas noskatīšanās raksta Adrians Kovaļevskis( 11.a klase)
Ella Viļumate ( 9.c klase) raksta: “Citu cilvēku izturēšanās pret tevi ir balstīta uz tavu apģērbu un tā iegādes vietu, tās var strauji mainīties attiecīgi tava ģērbšanās stila maiņai. Tā var atklāt savus īstos draugus un tos, kuriem patīk tikai tava “krutā” gaume. Jo cildenāk tu sevi uzskati, jo tālāk no patiesā tu virzies. Mainot savu redzes loku un personību tā, lai izpatiktu citiem, nepareizajiem cilvēkiem, reizē arī padara tevi par nesaprātīgu un muļķīgu. Īstie draugi ir tie, kuriem nebūs bail tevi ielikt atpakaļ pareizajā vietā, kad tava uzvedība kļūst par daudz, kad tā var uzsākt nevajadzīgas problēmas.”
11.a klase skolnieka Rūdolfa gūtā atziņa: “Īsti draugi ir viena no lielākajām vērtībām dzīvē. Tas ir tas, ko es ieguvu no filmas “Tizlenes”. Lai arī ko tu pasaki vai izdarīji, īsti draugi vienmēr piedos un priecāsies tevi atkal ieraugot. Pēc manām domām, šī filma bija ļoti noderīga, it īpaši pusaudžu vidū, jo tajā, kā jau pateicu, ir daudz atziņu un vērtību, ko var iegūt, noskatoties šāda veida filmu. Pēc tam arī vari izspriest, kā tu pats izturies skolā, mājās un pret pārējiem cilvēkiem.”
9.c klases skolniece Ieva saka: ”Manuprāt, filma “Tizlenes” diezgan akurāti atspoguļo pusaudžu problēmu domu veidus (..) Visas sajūtas, kuras sajuta galvenā varone problēmu un negadījumu dēļ, ir dramatiskākas nekā vajadzētu būt. Tas veidoja kaut kādu sapratni, jo kā pusaudzei, manas reakcijas un emocijas ir tikpat dramatiskas…”
Katrīna Kiričenko ( 11.a klase) atzīst: ”Viena no problēmām, kas tiek atspoguļota, ir sabiedrības uzstādītie standarti. Tā arī, manuprāt, ir pati galvenā problēma, no kuras izriet citas. Filmā to uzskatāmi varēja redzēt galvenās varones Sarmītes monologos, kā arī viņas mātes izteiktajos komentāros. Pati vēlme – pārvērsties par klases populārākajām meitenēm jau ir sabiedrības uzstādīts standarts. Popularitātes izpausme un uztvere filmā ir parādīta kā ļoti ierobežojoša (tieši, kļūt populārām, iedvesmojoties no filmām), it īpaši uz meitenēm, kas noved pie nākamās problēmas filmā….”
Savukārt Madars Irgensons ( 11.a klase) par filmu saka: “Jaunība – pašizaugsmes un pašizpratnes periods. Šī tēze precīzi raksturo jaunību un pusaudžu dzīvi. Ne vienmēr, lietas, ko katrs uzzina par sevi ir pozitīvas, taču neviens indivīds nav perfekts. Katram ir savas īpatnības! Katram ir jāspēj tās atrast un pilnveidot!”
Miķelis Miks Buks ( 11.a klase) savā esejā par filmu raksta: “Katram nu mums savs viedoklis par dzirdēto un redzēto, bet, pēc manām domām, filma cenšas atgādināt, cik svarīga vērtība dzīvē ir īsti draugi. Manuprāt, tas viens no galvenajiem jaunās spēlfilmas “Tizlenes” vēstījumiem. Izlikšanās par to, kas tu neesi, nenes ne laimi, ne stilīgumu, un dzīvē tomēr viss nenotiek tā kā kino. Galvenā atziņa ir tāda, ka pie tiem cilvēkiem, ar kuriem tu vari justies ērti tāds, kāds tu esi neizliekoties, ir jāturas visu dzīvi.”
“Lai kā mēs gribētu, arī dzīvē mēs bieži vien nespējam pieņemt cilvēku, kāds viņš ir, bet cenšamies viņu padarīt līdzīgāku sev vai saviem ideāliem. Bet tas nav labi, jo mēs dzīvojam pasaulē, kurā mēs katrs esam savādāks, kur mēs katrs esam unikāls. Ir jāmācās saskatīt cilvēkos labās lietas, jo kā gan būtu ja pilnīgi visi un visur mūs vērtētu tikai pēc tā, kā mums trūkst? Protams, mums katram ir savi trūkumi, taču šim trūkumam pretī ir kādas desmit vērtības – labās īpašības,” atzīst Mārtiņš Stebulis (11.a klase)
Skatoties komēdiju, skolēniem dažkārt bija jautri, jo daudzas situācijas, sarunvalodu atpazina kā realitātē esošas. Tas bija jauki pavadīts laiks kopā, lai pēc tam pārdomātu redzēto un salīdzinātu filmā atspoguļotās vērtības ar savējām.
5.a klase skatās Dvēseļu puteni un izzina filmēšanas aizkulises
5.a klases skolēniem Valsts svētku nedēļā tika sagādāta iespēja noskatīties spēlfilmu „Dvēseļu putenis”, lai atskatītos uz latviešu strēlnieku gaitām Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņu laikā. Šajā filmā galvenās lomas atveidotājs ir kuldīdznieks Oto Brantevics.
Pēc filmas noskatīšanās skolēni tiešsaistes stundā tikās ar Bērnu un jauniešu zinātnes skolas “Laboratorium” pārstāvi Mārtiņu Gulbi, kas skolēnus iepazīstināja ar filmas tapšanas aizkulisēm filmēšanas laukumā.
Skolēni ar interesi uzzināja filmas “Dvēseļu putenis” filmēšanas noslēpumus, piemēram, kā nogrimēt rētas uz ķermeņa, kā demonstrēt sprādzienus, kā dabūt dažādus trokšņus un parādīt asinis, kā notiek citu specefektu un masu skatu filmēšana. Skolēni arī iepazinās ar vēstures laika skalu, kas palīdz izprast Latvijas un pasaules vēstures sarežģītos notikumus, kā arī ar informāciju, kas atrodama mājas lapā https://www.dveseluputenis.lv/lv/
Šajā nodarbībā tika apvienoti tādi mācību priekšmeti kā Latvijas vēsture, dabaszinības, vizuālā māksla. Skolēni varēja uzdot viņiem interesējošus jautājumus nodarbības vadītājam.
6.a klase izmantoja iespēju noskatīties trīs koncertlekcijas
9.novembrī 6.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas somas” ietvaros digitāli skatījās koncertlekciju “Kosmosa burvis”. Pēc koncertlekcijas noskatīšanās skolēni nostiprināja zināšanas par Saules sistēmas planētām aizpildot krustvārdu mīklu. Kā arī pasapņoja, kā būtu, ja būtu iespēja aizbraukt uz kādu planētu. Daļa skolēnu vēlētos nokļūt uz Marsu vai Jupiteru. Tomēr lielākā daļa vēlētos palikt tepat uz Zemes, jo vēl ir tik daudz interesantu un skaistu vietu, ko apskatīt. Skolēniem patika, ka lekcija ir savienota ar mūziku. Tā ir interesantāk klausīties.
17. novembrī 6.a klases skolēni digitāli skatījās otro koncertlekciju “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”. Pēc koncertlekcijas noskatīšanās skolēni raksturoja tā laika populāro mūziku un izteica savas pārdomas par to, ko nozīmē dzīvot brīvā Latvijā. Skolēniem ļoti patika stāsts par Latvijas vēsturi un priecājās, ka zināšanas noderēs vēstures stundās.
24. novembrī bija iespēja noskatīties trešo koncertlekciju “Dzeja un mūzika”. Skolēniem ļoti patika stāsti par dzejniekiem un komponistiem. Daļa skolēnu ir bijuši kādā no lekcijā minētiem muzejiem un vēlētos tur vēlreiz aizbraukt kopā ar klasesbiedriem. Visvairāk patika skaistās dziesmas.
Sapraši un nesapraši
26. novembrī 3. klašu un 4.a klases skolēniem bija iespēja noskatīties Zoom tiešsaitē Liepājas teātra izrādi ,,Sapraši un nesapraši”. Stāsts ir par savstarpējām attiecībām ģimenē, kurā ienāk adoptēts bērns. Aizraujoša ceļojumā, meklējot pazaudēto lelli Bambolīnu, bērni sadraudzējas. Pirms izrādes klasēs skolēni pārrunāja, kas ir bērnunams un attieksmi pret bērniem, kuriem nav vecāku. Noskatoties izrādi, skolēni rakstīja savas pārdomas par redzēto un izteica vēlējumus galvenajiem varoņiem:
,,Es jutos skumji. Negribētu būt bez ģimenes.” (Elans 3.a)
,,Pats interesantākais, ka izrādi varēja skatīties tiešsaistē. Es Aleksandram vēlu, lai viņu mīl jaunā ģimene.” (Elizabete 3.a)
,,Aleksandrs meloja, ka tētis viņam rakstīja vēstules. Aleksandrs sarakstīja vēstules pats sev, jo ilgojās pēc tēta.” (Monta 3.a)
,,Man likās interesantas teātra virtuālās dekorācijas… Es jutos ļoti pārsteigts.” (Alekss 3.b)
,,Es jutos priecīgs, jo viss beidzās labi. Aleksandram novēlu, lai visi piedzīvojumi beigtos labi!” (Kristofers 3.b)
,,Man likās interesanti un smieklīgi, ka Bambolīna sēdēja vannā un dejoja, kamēr viņu meklēja.” (Andželika 3.c)
,,Es novēlu, lai Aleksandrs satiktu savu tēti.” (Maija 3.c)
,,Es novēlu jaunajiem aktieriem, lai viņiem sanāk tikpat interesantas izrādes.” (Kristiāna 3.C)
Digitālā video darbnīca kopā ar Ventspils Digitālo centru un Ģirtu Edvartu Stepiņu
23.novembrī 6. b klases skolēniem bija iespēja piedalīties Ventspils Digitālā centra vadītajā darbnīcā “Digitālā Video apstrāde”. Ar skolēniem zoom vidē strādāja skolotājs Ģirts Edvarts Stepiņš, kurš 90 minūtes 6.b klases 25 skolēniem stāstīja un rādīja, kā būt par YouTuberi. Pasniedzējs atgādināja kā lejuplādēt attēlus, video un kopā ar skolēniem un informātikas skolotāju Lailu Zudāni veidoja video par Kuldīgu.
Atkārtoja un iemācīja skolēniem kādas ir saglabāšanas iespējas no YouTube, kā montēt lejuplādētos video un attēlus ar Panzoid, kā saglabāt video un kā izveidot ievada teksta animāciju Panzoid programmā.
Lielāko prieku sagādāja intro jeb ievada vārdu veidotājs YouTube video klipiem. Jo kāds 6.b klasē jau ir YouTubers un tagad būs iespēja izveidot saistošus YouTube ievadus bez iepriekšējas dizaina vai rediģēšanas pieredzes. Viegli pievienot fotoattēlus, videoklipus, ikonas vai balsi saviem YouTube video ievadiem.
Klases stundā 24.11.2021. skolēnu izveidotie video tika apskatīti un noskaidrojās, ka daži tos pabeidza, bet citi tikai iesāka un varēs pabeigt mājās. Klases audzinātaja uzzināja, ka 9 skolēni visu saprata un pabeidza video saglabāšanu nodarbības laikā, 10 skolēni tika līdz video saglabāšanai, jo pietrūka laiks saglabāt video(nebija pietiekami ātrs internets, lai visa klase varētu to vienlaicīgi lejuplādēt), 2 skolēni, kuri to darīja mājās arī visu paspēja, bet pārējie vai nu to bija darījuši citā programmā un iesāka salīdzināt programmas Panzoid iespējas, vai arī tika līdz attēlu un video meklēšanai Youtube kanālā.
Paldies, Ventspils Digitālajam centram par LSS projektu, saka 6.b klases informātikas skolotāja Laila Zudāne
Muzikāli digitāla filma ‘’No Veidenbauma neizbēgsi!’
9. novembrī 9. b klases skolēni noskatījās teātra izrādi “No Veidenbauma neaizbēgsi”, savukārt 25. novembrī šo pašu izrādī skatījās 8.c klases skolēni. Uzvedums izveidots digitālajā versijā, un stāsti, mūzika, dzeja tajā mijas ar kino fragmentiem, kas uzņemti, atdarinot mēmā kino estētiku.
Eduardam Veidenbaumam veltītajā stāstā izskan gan zīmīgi fakti par viņa dzīvi, gan viņa dzeja un dziesmas ar viņa vārdiem, un visu vēl caurvij arī nelielas mēmā kino estētikā uzfilmētas ainiņas, kas piešķir stāstam arī savu tiesu humora. Mūziķi no “Liepaja Music Orchestra” ne tikai muzicē, bet arī aktieriski iejūtas dažādos tēlos, bet visvairāk uzdevumu ir Ralfam Eilandam, kurš lasa dzeju, atveido pašu Veidenbaumu, kā arī, protams, dzied. Stāstam viņš kopā ar Jāni Ivuškānu radījis arī vairākas jaunas kompozīcijas. Kā uzsver Ralfs Eilands – muzikālā stāsta ideju visprecīzāk raksturo tam izvēlētais nosaukums “No Veidenbauma neaizbēgsi”.Lai vai kādi laiki mainās, lasot viņa dzeju, mēs redzam, ka no viņa neaizbēgsi, viņš ir aktuāls vienmēr. Stāstu caurvij arī labi zināmas Jura Kulakova un Imanta Kalniņa dziesmas, kam izveidoti jauni aranžējumi. Kopumā stāsts sadalīts piecās ainās, kas iepazīstina ar Veidenbauma personību, viņa uzskatiem, attiecībām ar līdzcilvēkiem.
Pēc izrādes skolēniem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas, pildot uzdevumus elektroniski DL. Mācību stundā skolēni rakstīja arī atgriezenisko saiti par izrādi:
“Izrādē izskanēja arī E. Veidenbauma dzejas rindas, ko papildināja īsi komentāri par dzejnieka dzīvi. Tas deva tādu īpašu sajūtu, ka pusstundas laikā esi iepazinis E. Veidenbaumu.”
“Izrāde bija interesanta, varēja viegli uztvert informāciju un iztēloties notikumus, bija īsi video par katru notikumu. Bija arī patīkami skatīties, jo dziesmas bija jautras un mūsdienīgas.”
“Izrāde bija laba – pilnīgi pretējais, ko cerēju redzēt, sākotnēji, dzirdot vārdu izrāde, domāju, ka redzēšu kādu garlaicīgu uzvedumu, bet redzēju mazu dokumentālo filmu un ieskatu par E.Veidenbaumu, vēl pārsteidzoši bija redzēt Ralfu Eilandu.”
“Attēlotās ainas bija ļoti interesantas, varēja ne tikai klausīties E. Veidenbauma dzīvesstāstu, bet arī paskatīties, kā apmēram dzīvē izskatījās. Izrāde nebija skumja, bet otrādi, interesanta.”
‘’Ļoti daudz uzzināju par E. Veidenbaumu. Ar interesi filmā vēroju kā cilvēki darbojās (ieguva izglītību, strādāja, atpūtās) senāk.’’
‘’Daudz faktu par dzejnieka dzīvi īsā laikā. Liekas, ka izklaidējies, bet tai pat laikā daudz uzzināju. Ptika mūzika.’’
‘’Uzzināju, kas ir E. Veidenbaums un kāda bija viņa dzīve. Šo izrādi es ieteiktu noskatīties visiem, jo tā bija izzinoša un ļoti pārdomāta. Manuprāt, izrāde ļoti izcēlās ar tās muzikālo un stilistisko noformējumu.’’
“Apbrīnojami, ka dzeja, kas rakstīta pirms daudziem gadiem, ir aktuāla arī mūsdienās. Pārsteidza izrādes formāts, it kā veca melnbaltā filma. Un mūzika! Riktīgi izbaudīju!’’
‘’Dzejnieks un matemātiķis. Nesaderīgas lietas. Daudz faktu ne tikai par pašu dzejnieku, bet arī par seniem laikiem. Kā senos laikos nokļuva no Rīgas līdz Tērbatai, vairākas dienas ceļojums. Uzzināju, ka ir zināms tikai viens viņa foto.’’
Kas ir skaistais? Atbildes meklē 8.a klase
10. novembrī VPKV 8.a klase Latvijas un pasaules vēstures stundas ietvaros piedalījās mākslas muzeja “Rīgas Birža” interaktīvajā tiešsaistes nodarbībā “No-zīmes: Vai skaistuma ideāli ir mainīgi?”. Nodarbība pamatskolas vecuma skolēniem tematiski veidota ap skaistuma izpratni dažādos laikos un kultūrās. Izmantojot video stāstījumus, spēles elementus, asociāciju vingrinājumus un diskusijas, nodarbībā tiek pētīts, ko mākslas darbi vēsta par vides un laika ietekmi uz sabiedrības priekšstatiem par skaistumu.
Elīza Alise Kārkliņa: “Man ļoti patika, ka tika stāstīts par skaistumu iesaistot muzeja darbus. Likās interesanti aizpildīt uzdevumus par šīm tēmām. Kā arī daudz jauna uzzināju. Un vispārīgi man ļoti, ļoti patika šī nodarbība.”
Linda Pērkone: “Šodien uzzināju diezgan daudz jaunas lietas par skaistumu. Nezināju, ka parasti gan no nabas līdz galvai, gan no nabas līdz kājām ir 1,7 cm, lai būtu vienāds cilvēks. Un nezināju par to radījumu, par kuru stāstīja Japānas kultūras pētnieks Uģis. Šis viss bija kas jauns man.”
Pateicamies par izglītojošo un aizraujošo nodarbību!
P.S. Projektā “No-zīmes” ir sagatavotas kopā 12 tiešsaistes nodarbības četros mākslas muzejos. Iesakām!
10. klases skolēni mācās apgāzt stereotipus
Vēstures skolotājas Marta Pujāte un Gunta Upesdegle sadarbība ar muzeju Ebreji Latvijā 3. un 4. novembrī 10. klašu skolēniem organizēja nodarbību “Kultūru daudzveidība, stereotipi un aizspriedumi”. Nodarbības gaitā skolēni iepazina tolerances, stereotipu, iekļaušanas / izslēgšanas, kultūras daudzveidības, aizspriedumu jēdzienus, atsvaidzināja savas zināšanas par multikulturālo situāciju Latvijā pirms II Pasaules kara un tagad, pārdomāja stereotipu un aizspriedumu piemērus, mācījās paust savu viedokli un veidot kritisku pieeju izplatītajiem stereotipiem un aizspriedumiem.
Sanija Rancāne (10.a2 klase): “LSS zoom nodarbību vērtēju labi, bija interesanti uzzināt kaut ko vairāk par ebrejiem un citām tautībām, kas dzīvo/dzīvoja Latvijā. Interesanti likās tas, ka Latvijā ir šīs sinagogas, kurās ebreji veic lūgšanas un citus sanākšanas pasākumus. Uzzināju to, ka tieši ebrejiem piederēja šokolādes uzņēmums ”Laima” un rūpnīca ”Vulkāns”, kurā tika ražoti sērkociņi. Noteikti nākotnē gribētu aizbraukt uz šo muzeju!”
Simona Skudika (10.a1 klase): “Kopumā nodarbība bija interesanta. Varēja uzzināt daudz ko jaunu par ebrejiem, ko iepriekš nebiju zinājusi. Stundā bija arī interesanti un izglītojoši uzdevumi. Vienīgā problēma bija interneta savienojums, kurš neļāva stundai notikt pilnīgi.”
Gusts Lapiņš (10.a2 klase): “LSS pasākums bija diezgan aizraujošs un ar jaunām zināšanām bagāts. Uzzinājām, ka ebreji ir ienākuši Latvijā 16.gs.-18.gs. un sākuma periodā tie dzīvojuši Kurzemē, no kurienes esam arī mēs nākuši. Nodarbība bija vairāk kā stundu gara un tajā tika stāstīts par ebrejiem, kā arī darbojāmies grupās. Beigās arī apspriedām dažāda veida stereotipus gan par dzīvi, gan arī par ebrejiem. Svarīgi bija tas, ka apgāzām esošus stereotipus par ebrejiem. Sapratu, ka izkāpt no stereotipiem ir diezgan grūti.”
Skolotājas cer, ka nodarbība iedrošinās skolēnus cīnīties pret diskrimināciju un neiecietību, atbalstīt kultūras daudzveidību un iekļaujošu sabiedrību.
11. klases skolēni apgūst LNB digitālo krājumu
3. novembrī skolotāja Marta Pujāte, sadarbojoties ar skolotājām Ingu Liepiņu un Lailu Zudāni, 11. klasei organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas tiešsaistes nodarbību par informācijas prasmēm, kuras laikā skolēni apguva LNB digitālo krājumu un iespējas to izmantot, īpaši šobrīd, kad strādājam attālināti un nevaram piekļūt bibliotēku resursiem klātienē.
Marija Ausmane (11.a1): “Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāve 11. klases skolēnus iepazīstināja ar dažādām datu bāzēm, un kā tajās orientēties. Mēs uzzinājām kur atrast dažādu literatūru, arī tad, kad nav iespējams dzīvē apmeklēt bibliotēku. Šīs zināšanas ir ļoti noderīgas meklējot informāciju zinātniski pētnieciskajam darbam. Pēc zoom nodarbības bija iespēja pārbaudīt jauniegūtās zināšanas anketā ar uzdevumiem kuru atbildes bija meklējamas kopumā 7 datubāzēs.”
Valters Mediņš (11.a1): “Šodien, trešajā novembrī, mums bija nodarbība Zoom vidē, kuru vadīja LNB pārstāve. Nodarbībā mums parādīja un apmācīja kā izmantot dažādas LNB datubāzes, piemēram, “Primo”, “Zudusī Latvija”, “Nacionālā enciklopēdija” u.c.. Iespēju izmēģināt šīs datubāzes mums deva LNB sagatavotā anketa/darba lapa, kurā, izmantojot interneta datubāzes, bija jāatrod dažāda informācija un vienumi. Prasmes izmantot šādas saites ir vērtīgas visiem, bet īpaši nozīmīgas tās ir skolēniem un studentiem, kuriem ir jāraksta dažādi pētnieciskie darbi, tai skaitā man.”
Kā kļūt par LNB lasītāju? Pamācība šeit.
Kopkatalogi un datubāzes, kurās norisinājās darbs:
• Primo: https://primolatvija.hosted.exlibrisgroup.com/primo-explore/search?vid=371KISCNLL_VU1
• Grāmatas: https://gramatas.lndb.lv/
• Periodika: http://www.periodika.lv/
• Zudusī Latvija: http://www.zudusilatvija.lv/
• Rainis un Aspazija: https://runa.lnb.lv/
• Dziesmu svētku krātuve: https://dziesmusvetki.lndb.lv/
• Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/
1.c klase izmanto iespēju attālināti skatīties izrādi
1.c klases skolēni 15.oktobrī projekta “ Latvijas skolas soma’’ ietvaros tiešsaistē skatījās Latvijas Leļļu teātra izrādi “ Makss un Morics’’. Izrādē Makss un Morics izstāstīja savas dzīves septiņus nedarbus ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pēc izrādes noskatīšanās katrs zīmēja to nedarbu, kas likās pats interesantākais. Interesantākie nedarbi skolēnu vērtējumā bija, kā Makss un Morics sabēra maijvaboles gultā, nozaga izceptās vistas un darīja nedarbus maiznīcā.
Kopīgi pārrunājot izrādē atainotos notikumus, nospriedām, ka darīt nedarbus, kuros cieš citi, nav labi. Skolēni teica, ka labāk darīt blēņas, kurās necieš neviens.
Muzejpedagoģijas nodarbības 6.c klasei Liepājas muzejā
4.oktobrī projekta ‘’Latvijas skolas soma’’ ietvaros 6.c klase piedalījās divās izglītojošās muzejpedagoģijas nodarbībās Liepājas muzejā.
‘’Gadskārtu ieražas Dienvidkurzemes sētā’’ bija pirmā nodarbība. Šajā nodarbībā skolēni iepazinās ar darāmo darbu kārtību senajā latviešu lauku sētā, ar gadalaiku ritumu un svētkiem, kas no tā izriet, pievēršot uzmanību tam, kāpēc konkrētie svētki tika atzīmēti un kas no tā visa ir saglabājies līdz mūsdienām. Tradicionālie svētki senajā latviešu sētā bija iedalāmi divās lielās grupās: gadskārtu ieražas, kas pakļautas gadalaiku maiņai dabā, un lielākie dzimtas godi – kristības, kāzas un bēres. Dienvidkurzemes novads aizņem plašu apgabalu Kurzemes dienvidrietumu daļā. To mēdz dēvēt arī par Lejaskurzemi. Tās lauku sadzīvei raksturīga senu materiālās un garīgās kultūras elementu saglabāšana salīdzinoši ilgāk nekā citviet Latvijā.
Otrās nodarbības ‘’Māksla man visapkārt’’ ietvaros skolēniem muzejpedagoģes Ingas Zīvertes vadībā bija iespēja iepazīties ar vizuālo mākslu, tās žanriem un virzieniem, balstoties uz Liepājas muzeja mākslas priekšmetu kolekciju. Nodarbības gaitā skolēni un skolotāji tika mudināti aizdomāties par šādiem jautājumiem: Kur mākslinieki smeļ iedvesmu savu mākslas darbu radīšanai? Kur es savā apkārtnē varu smelties iedvesmu un saredzēt potenciālu mākslas darbu radīšanai? Pēc kādiem kritērijiem tiek izšķirti mākslas veidu žanri, tehniskie paņēmieni? Kuri ir Liepājas, Kurzemes un Latvijas mākslas dzīves un kultūrvēsturiskā mantojuma veidotāji un mākslinieki? Nodarbības laikā skolēni veica patstāvīgu, iztēli un izzināto vizuālās mākslas pamatprincipu nostiprinošu aktivitāti, veidojot telpisku gleznas atveidu, par atveida paraugu izmantojot kādu no Liepājas muzeja krājumā esošajiem un nodarbībā iepazītajiem mākslinieku darbiem.
Starplaikā starp nodarbībām, lai nedaudz atpūstos, izkustētos un ieelpotu svaigu gaisu, devāmies Liepājas Karostas apskates ekskursijā, paviesojoties Karaostas cietumā, apskatot Ziemeļu fortus un molu.
Foto sk. Guntra Krūkliņa
Tekst 6.c kl. audz Inese Reisa
Mazie mūciņi
24.septembrī 4.b klases skolēni iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros viesojās Jaunpils pilī, lai iepazītu kultūrvēsturisko objektu un radītu priekšstatu par viduslaiku arhitektūru, kultūru un cilvēku sadzīvi.
Muzejpedagoģiskās nodarbības laikā katrs skolēns uzvilka mazā mūciņa tērpu, lai iejustos viduslaiku tēlos. Pavadošās skolotājas arī tika pie viduslaiku dāmu tērpiem. Mazie mūciņi Mūka un kalpones vadībā pils pagalmā apguva pils celtniecības noslēpumus, arhitektūras detaļu simboliku, galma manieres, sirdsdāmu tikumus, bruņinieku ieroču valdīšanas māku. Zinību izlūkgājieni risinājās pils pagalmā, tornī un Vīna pagrabā. Tika iecelts arī karalis – Ričards Drošsirdis. Pasākuma noslēgumā par godu mazajiem mūciņiem šāva senais lielgabals.
Pēc iespaidīgi skaļā šāviena visi skolēni devās uz viduslaiku spēļu placi. Skolēniem tika dota iespēja no sirds izspēlēties un pat saņemt medaļu! Mazie mūciņi sacentās loka šaušanā, seno laiku boulingā, piedalījās salmu maisu kaujā, mēģināja noturēt līdzsvaru šķēršļu joslā un spēlēja “desas.”
Visi ceturtklasnieki atzīst, ka šis bija superīgi izdevies pasākums.
Rudens diena Alsungā.
16. septembrī VPKV 8. b klases skolēni devās ekskursijā uz Alsungu visas dienas garumā. Ekskursija tika organizēta LSS ietvaros.
Suitu novads ir bagāts ar tradīcijām, kas novērtētas arī pasaules mērogā. 2009.gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO sarakstā – nemateriālais kultūras mantojums, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana. Par jauko ciemošanos tradīcijām bagātajā novadā gādāja biedrība “Suitu kultūras mantojums” un enerģiskā saimniece Laila Puķīte.
Spēlmaņu krogā paši gatavojām novadam tradicionālos sklandraušus. Ar aizrautību skolēni darbojās, meistarojot savus raušus, atbildēja uz saimnieces jautājumiem par sklandraušu vēsturi, to sastāvu un gatavošanas īpatnībām. Kamēr cepiens gatavojās krāsnī, devāmies uz Dižgabalkalnu, kuršu pilskalnu. Kalnā mūs sagaidīja jestrās Suitu sievas, tērpušās košos novada tautastērpos, ar kuriem sīkāk tikām iepazīstināti. Tikām iesaistīti rotaļās un stāstos par Suitu novada izveidošanos un īpatnībām. Klausījāmies stāstus par novada vēsturi, valodas īpatnībām, vietvārdiem, dziesmu teicējiem, raksturīgiem mūzikas instrumentiem, ēdieniem un tērpiem. Dziedājām dziesmas, skanīgi velkot novada dziesmām raksturīgo eeeeeeeee.
“Skolas somas” ietvaros 5.b klase 29.09. devās uz “Dzīvo muzeju”, lai sajustu senu gadsimtu elpu.
Paviesojāmies viduslaiku Kuldīgā, pabijām uz hercoga Jēkaba kuģa satrakotā okeānā. Anete Gailīte iesaka aiziet uz šo muzeju, lai uzzinātu vairāk par dzīvi senajā Kuldīgā. Gusts Frīdenbergs bija pārsteigts, ka daudzi manekeni izskatījās gluži kā īsti, un bija iespējas uzzināt kādi bija seno laiku sodi. Rihardam Stradam Laktiņam patika iedomāties , ka tiešām atrodas uz kuģa jūrā. Bērni atzīst, ka šis bijis īpašs piedzīvojums – drusciņ baiss, bet tomēr interesants.
Zīmēšanas stunda Anatomijas muzejā GALVASKAUSS
21. un 23. septembrī 7.klašu skolēni piedalījās izglītojošā muzejpedagoģijas un zīmēšanas tiešsaistes stundā “Galvaskauss”. Nodarbība ir viena no neskaitāmajām lieliskajām kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” iespējām skolēniem dažādod mācību procesu, paplašināt redzesloku un piedzīvot ko nebijušu.
Tiešsaistes stunda atklāja Anatomijas muzeja stāstu par cilvēku centieniem sevi izprast. Pirmajā nodarbības daļā skolēni tika iepazīstināti ar muzeja galvaskausu kolekcijas vēsturi, uzzināja, kādām galvaskausa pazīmēm pievērš uzmanību arheologi un tiesu medicīnas eksperti, lai noskaidrotu, kāda vecuma un dzimuma cilvēkam galvaskauss, iespējams, piederējis. Nodarbības otrajā daļā skolēni, muzeja speciālista/mākslinieka vadībā iemācījās, kā uzzīmēt anatomiski precīzu
galvaskausu. Izmantojot teorētiskajā daļā iegūtās zināšanas, skolēni varēja pielāgot savu zīmējumus, lai attēlotu dažāda vecuma vai dzimuma galvaskausus.
Rundāles pilī pie hercoga un hercogienes
17. septembrī programmā “Latvijas skolas soma” 10.a klases 34 skolēni devās ekskursijā uz Rundāles pili. Pateicoties gida Kristapa erudīcijai un ieinteresētībai, pils apmeklējums bija ļoti aizraujošs, izzinošs un deva daudz jauku emociju un atmiņu. Lielākā daļa 10.a klasesbiedru atzina, ka gids spēja profesionāli iepazīstināt visus ar daudziem, interesantiem un neparastiem faktiem. Uzzinājām, ka Rundāles pils pirmais saimnieks bija Ernsts Johans Bīrons, ka pilij piemīt trīs mākslas stili – baroks, rokoko un klasicisms u.c. vēstures faktus.
Ekskursijas laikā izmantojām audiogida pakalpojumus.
Lai pēc pils apskates pārbaudītu mūsu iegūtās zināšanas, spēlējām lielformāta galda spēli “Zosu spēle Rundāles pilī pie hercogienes”. Šo spēli spēlējām pirmo reizi, tā bija jautra un atsauca atmiņā visu, ko dzirdējām ekskursijas laikā.
Vēlāk devāmies uz Mežotnes dabas taku, apskatījām arī skaisto Mežotnes pili.
Taču jāatzīt, ka vislielāko prieku radīja tas, ka varējām pavadīt laiku kopā ar saviem klasesbiedriem, iegūt jaunu pieredzi un vienkārši izbaudīt skaistu dienu.
Paldies kultūrizglītības programmai “Latvijas skolas soma” par doto iespēju apmeklēt Rundāles pili.
Foto no E. Studentes, S. Ješkevicas un G.Krūkliņas
Raksta autore: Džuljeta Katrīna Skujāne 10.a klase